Augam spēkā

Vēl vakar un aizvakar svētlaimīga staigāju, jo biju pabeigusi savu lielo rakstāmo- Pārcēlāja Dienasgrāmatu un atdevusi pēdējos labojumus redaktorei, lai jau pašlaik tā maketētos, bet uz novembra pēdējo dekādi ieraudzītu dienasgaismu. Likās, nu jau varu no rakstīšanas atvilkt elpu kādu laiku, jo dienasgrāmatu jau zinu, ka turpināšu. Taču nē. Šorīt tā vietā, lai ķerots klāt mājas pārkārtošanai uz ziemas sezonu, pieķeru sevi pie tā, ka apsēdos, lai kaut ko uzrakstītu.

Sen neko blogā neesmu likusi, jo savu sakāmo pēdējo pusgadu izrakstīju dienasgrāmatā, ko pēdējā brīdī izlēmu publicēt, un izrunāju savos Youtube un citos video.

 Lai arī vasarā pateicu, ka nekādas enerģētiskās prognozes vairs nerakstīšu, jo tagad tik ļoti katram viedojas viņa paša realitāte, ka izvilkt kādu kopēju vektoru ir kļuvis neiespējami- tā ir tāda bakstīšanās uz labu laimi, kas pēc varbūtības principa dažiem arī trāpa. 

Jā, bija laiks, kad pati ļoti sekoju šīm prognozēm, lai saskaņotu, cik tās darbojas manā dzīvē un saskan ar manu iekšējo sajūtu. Pēc tam šo savu iekšējo sajūtu sāku aprakstīt, lai saprastu, cik lielā mērā jūtu un varu saskaņoties ar ārpusē notiekošajiem enerģētiskajiem procesiem. Pašlaik tas vairs nav aktuāli ne man, ne lielākajam vairumam no tiem, kas palikuši manā lokā.

Mans pārcēlāja darbiņš tuvojas beigām, – procesu daļēji aprakstīju grāmatā, bet es pamazām pārkvalificējos dzīvei uz Jaunās Zemes. 

Šobrīd, kad rakstu (24.10.2020) ir diena, kad spēkā stājās atkal virkne stingrāku ierobežojumu un šūpošanās sabiedrībā, tās šķelšanās, neapmierinātība aug augumā. Daudzi nevar izlemt- pretoties un pastāvēt par savu taisnību un brīvību, vai padoties mīļā miera labad. 

Neviens vairs nevar norobežoties un teikt: politika uz mani neattiecas- pasaules politika ir ienākusi ikviena dzīvē un spēcīgi ietekmē gan sadzīvi, gan darba jomu, gan – pašu galveno- brīvību.

Domāju, ka ikvienam pienāks brīdis, kad savs Jā, sava izvēle būs jāpasaka skaļi, nevis pie sevis jānomurmina maskā. Jo brīvā griba ir likums, ko ievēro pat debesīs. 

Brīvā griba ir svēta un jārespektē pat to brīvā griba, kuri pārvalda šo pasauli un izsūta valstu valdībām direktīvas, kas jādara. Arī tiem, kuri svēti tic televizoram, vakcīnu un masku spēkam, kuri ar putām uz lūpām aizstāv savu taisnību. 

Vislielākā sāpe ir ar remdenajiem, kuru vienīgā griba ir, lai viņus neaiziek, kas gatavi jebkam- pat, ja paši domā savādāk. Vai mēģina domāt… Šī masa ir liela un neļauj kolektīvajai realitātei veidoties vienā vai otrā virzienā, neļauj attīstīties, eskalēties… Diemžēl, neko negribēt, arī ir izvēle…

Tiem, kam rezonē manas pārdomas, vēlos teikt tikai vienu aktuālu lietu, ko jūtu patlaban. Lai arī palieku pie sava, ka katram ir jāuzdod sev jautājums, ko es varu darīt, lai pasaule kļūtu par gramu labāka, šobrīd vēl nav laiks atklātai pretstāvēšanai fiziskajā līmenī

Šobrīd process formējas smalkajā līmenī. Katram sevī ir jāpauž stingra sava pozīcija, savas izvēles savā brīvā griba, pat, ja līdzsvara saglabāšanas dēļ nākas uzvilkt masku. Tāpat tiem, kas tic, ka pastāv Augstāki Spēki ārpus mūsu fiziskās realitātes, ir jāpiesauc, jāpieaicina tie palīgā. Tas tagad ir ļoti svarīgi, jo bez mūsu aicinājuma, iejaukšanās nevar notikt, jo tiek respektēta mūsu brīvā griba tikt galā pašiem.

Ar šo vēlos teikt, ka līdz Ziemas Saulstāvjiem derētu darīt visu iespējamo, lai saglabātu savu mieru, savu centru, lai nevairotu nekādas negācijas- ne komentāros, ne uz ielas, ja kāds prasa uzlikt masku, ne iekšēji cepoties par visu notiekošo. Nekādi nestiprināt un nevairot tumsu, kura tagad tiek izspiesta uz āru un ir ļoti daudz.

Tā top arvien vairāk redzama un tas, kas nāks gaismā tuvākajā laikā, ļoti daudziem liks sarkt un kaunēties par saviem vārdiem, par savu nostāju un tuvredzību. Mēs ieraudzīsim, cik tās ir daudz arī tur, kur domājam ir gaismas oāze. Ilūzijas bruks un maskas kritīs- tiešā un pārnestā nozīmē. Pieļauju un ceru, ka jau pavasarī mēs iesoļosim krietni redzīgāki.

Šis ieraksts būs publisks, tādēļ detaļās neiegrimšu, vien teikšu, ka līdz Ziemassvētkiem, pat līdz februārim, iespējams, labāk ir fokusēties uz visu skaisto, ko pats sev vari sagādāt. Ja jūti, ārpus notiekošais tevi izsit, ietekmē, – atslēdz to. Neej sociālajos tīklos, nelasi ziņu portālus, neiesaisties diskusijās, kuras atņem tev tavu spēku un pazemina vibrācijas. Sevi sargājot, tu nevairosi negācijas un tas jau būs nozīmīgs ieguldījums kopējā stāvokļa uzlabošanā, jo viena maza svecīte, viena gaismas vienība var izgaismot lielu apjomu tumsas.

7.oktobrī ļoti spontāni ieliku klātienes satikšanos, jo plānojot novembri,  skaidri sapratu, ka nebūs. Ka klātienes satikšanās vairs nebūs iespējama. Jo tieši klātienes satikšanās laikā, kad satiekās ar brīnišķīgu mērķi- piepildītām sarunām, sadziedāšanai, radošām nodarbēm, tiek ģenerēta gaismas enerģija, kas ietekmē kopīgo lauku, tāpēc to ir jāaizliedz. Kopā darīšanai ir liels gaismas spēks. Arī bērni pulciņos ļoti spēcīgi rada šo gaismas lauku. Tagad ir atļauts tikai attālināti iekalt informāciju, kas enerģiju atņem, un nekas, kas piepilda vairs atļauts nav. Globālie matricas režisori ļoti labi izprot šos likumus un katram ierobežojumam ir daudz vairāk iemeslu, nekā mums varētu izskatīties.

Ir laiks mazām klātienes grupiņām, uz ko es mudinu – kopēji pārgājieni, dzejas, dziesmu un stāstu vakari, pirts rituāli, – meklējiet šīs iespējas, tiecieties viens pie otra mājās, -tas ne tikai dos prieku pašiem, bet palīdzēs pasaulei un kopējam laukam vairāk nekā variet iedomāties.

Taču galvenais impulss, kādēļ es šodien izlēmu uzrakstīt ir tas, ka tuvojas viens ļoti dulls pilnmēness ar Hellovīnu un vēl virkni nopietnu enerģētisko aspektu komplektā. Mīļie, neieslīgstot detaļās, ļoti lieku jums pie sirds, izdomāt kādu alternatīvu aizraujošu pasākumu kopā ar ģimeni, lai pārmotivētu bērnus piedalīties šajā tumsas orģijā. Šogad tā būs daudzreiz graujošāka. Situācija pasaulē ir izspiedusi uz āru milzīgu daudzumu ne tās labākās enerģijas, kura ir jātransformē, un tieši šis veļu laiks ir laiks, kad priekškars starp astrālo un fizisko pasauli ir vaļā. Tā kā tik bagātīgi klāts galds sen nav bijis, tad uz šo ballīti ieradīsies…es nemaz negribu domāt kas un cik. Pat, ja tu neizproti šos procesus un tev šķiet dīvains mans aptuvenais skaidrojums, – iespējams, ka vienkārši vari sarīkot ģimenes svētkus vai ekskursiju uz laukiem? Taču, ja palieciet pilsētā, labāk būtu palikt savā dzīvoklī, dedzināt sveces un sarīkot kādu jauku vakaru kopā ar ģimeni vai draugiem, cepot picas un skatoties pozitīvas filmas

Vismazāk es gribētu kādu biedēt, jo liela daļa jau no mums zina, kā aktivizēt savu iekšējo spēku un, ka ar visu var tikt galā, tomēr citreiz tak labāk ir nemaz neiekulties tajā, ar ko pēc tam jātiek galā :), vai ne?

Pēc jaunā gada plānoju pavisam atkabināties no manipulatīvajiem sociālajiem tīkliem, un man ir prieks par aktivitāti Telegram kanālā. Arī pati esmu piesekojusi Telegrammā tiem kanāliem, kuri rezonē un vēsta neatkarīgi no globālā diktāta.

 Pienāks brīdis, kad katram no mums būs jāpieceļās kājās un jāpauž sava brīvā griba, pasakot tam, kas ir mūsu vērtības, untam, kas ir pret iekšējo pārliecību. Tā būs mūsu pārbaude. Pārbaude mūsu ticībai un …drosmei. Bet līdz tam vēl ir kāds laiciņš. Gatavojamies un augam savā spēkā. Esam!

 

 

Viena atbilde “Augam spēkā”

Atbildēt

Valodas