Autors: admin

Publicēts

Kurp ej?

Gadu mija ir labs laiks, lai pārdomātu savus iekšējos orientierus un priekš sevis nospraustu

konkrētākus mērķus. Daudzi cilvēki vienkārši plūst pa dzīves straumi, ieķērušies ikdienas vāveres

ritenī, tikai iekšējā diskomforta spiesti, atvēl brīdi Pieturai, lai sajustu sevi. Daudziem ir bail no tā, ko ieraudzīs, sajutīs, – vieglāk ir noslēpties seriālos un sociālajos tīklos. 

Tomēr, ja Dvēsele šajā dzīvē ir izvēlējusies iet atmošanās ceļu, apstākļi spiedīs un mudinās meklēt atbildes uz iekšējiem jautājumiem. Pieļauju, ka lielākā daļa no tiem, kas šo lasīs jau to dara. Es vien atgādināšu par to, cik svarīgs ir nodoms un mērķis (uzdevumi sev) katrā tavā dzīves jomā. Jo tikai tā tu apliecini Augstākajiem Spēkiem, ka esi gatavs spert pirmo soli, uz ko Debesis vienmēr sper soli pretī. Otrkārt, mērķa nospraušana koncentrē un virza enerģiju un kaut ko konkrētu. Tikai tā vēlmes var materializēties. Vēlme, nodoms, mērķis un darbības mērķa virzienā. 
Vai tev jau ir jaunā gada vēlmju liste, ko iesniegt Debesu kancelejā? 🙂
Vai tu esi padomājis par savu garīgo ceļu? Kur tu vēlies nonākt? Ko sasniegt? Kā justies?
Esmu ievērojusi, ka lielākais vairums cilvēku garīgo ceļu izvēlas, kā iespēju uzlabot savu dzīves kvalitāti. Lai vieglāk tiktu galā ar ikdienas situācijām, cilvēku izpausmēm, savām iekšējām problēmām. Tie ir šie pirmie, paši pirmie solīši garajā Ceļā atpakaļ pie Sevis… Ja es nevaru mainīt pasauli, es mainīšu sevi un savu attieksmi pret pasauli… Tomēr tas, mīļie, ir tikai pats, pats sākums…
Jo pienāk brīdis, kad tu saproti- tā pasaule, ar kuru tu tik ļoti centies sadzīvot ”pa labam”, kurā vēlējies justies harmoniski, vairs nav tava pasaule. Pēkšņi izrādās, ka tu esi to pāraudzis un nerezonē vairs tajā notiekošie procesi…
Tu nevari to izmainīt, lai kā vēlētos, jo tā realitāte ir atbilstoša daudz lielākam skaitam cilvēku. Tu esi mazākumā, bet tas ir tikai skaitlisks mazākums, jo gara enerģiju tevī kļūst arvien vairāk… Dvēseles balss kļūst dzirdamāka… un tā velk un mudina…
Jā, tieši to es redzu kā lielāko garīgo meklētāju problēmu vai grūtības, ka domāšanas rāmju dēļ, viņi nespēj pieņemt domu, ka ir jāatkabinās no 3D realitātes, sākot veidot savu. Jāatver apziņas acis un jāierauga, ka lielākā daļa cilvēku ir nohipnotizēti, dzīvo pēc kāda ieliktām programmām: pajumte, lupatas, paēst, sekss, izklaides…patērēt un izsviest, izmantot un aizmest. Visās dzīves jomās. 
Un tad pienāk brīdis, kad tu ne tikai teorijā, bet arī dziļi sevī saproti, ka apkārt esošais ir ilūzija. Nevis cilvēki un daba ir ilūzija, bet to, kā tu to uztver. Mēs, esam izvēlējušies atnākt šeit, tapt nohipnotizēti un ar gara spēku agrāk vai vēlāk izlauzties, pamosties no šīs hipnozes, patiešām apzinoties, kas mēs esam… Daudzu gadu garumā, es esmu šos vārdus dzirdējusi no avatariem un guru, tie ir likušies vienlaikus gan saprotami, gan nesaprotami. Viena lieta to ir dzirdēt un pavisam cita- ieraudzīt un sajust līdz kaula smadzenēm pašam.
Pašlaik, kad jau esmu nogājusi kādu garāku ceļa posmu, pa vienam vien atbrīvojot ilūziju žņaugus, nonākusi vietā vai vibrāciju frekvencē, kurā tiek atļauts savienoties ar Augstākajiem saviem aspektiem, tikai tā pa dziļo un nopietno saprotu, kāds ceļš ir noiets..
Noteikti esi lasījis vai dzirdējis, ka jāatbrīvojas no sistēmas piesaistēm. No bailēm par naudu, iztikšanu, no pieķeršanās materiālajam. Par brīvību iekšēju un ārēju, kad tikai tu pats nosaki savu dzīvi. Tu nevari būt savas dzīves Radītājs, ja neesi brīvs. Vergs nevar neko radīt savu pasauli. Taču šīs piesaistes ir baiļu programmas, kas ieliktas cilvēkos, liekot pasauli redzēt pavisam savādāku nekā tā ir…
Savāda sajūta, vai ne? Paskatīties apkārt un apzināties, ka tas, ko redzi savām acīm nav īsts. Vai vari iztēloties, ka katram cilvēkam ir sava ilūzijas programma un, ja tu uz mirkli varētu paskatīties uz pasauli viņa acīm, būtu izbrīnīts, cik savādāka tā ir… 🙂
Arī es esmu tikai pusceļā uz 4D, jo tur ir pavisam cita pasaules uzbūve, izpratne, kārtība- darbojas citi principi un likumi. Arī man vēl grūti ir iztēloties šo pasauli, jo viss, ko esmu pieredzējusi, ir citāds. Tomēr nonākot vietā, kur sāc saprast kā darbojas gan ilūzijas, gan dievišķie principi, var sākt praktizēt vērotāja pozīciju, paralēli radot savu realitāti. Ar skaidru apziņu, ka darbojies Sapnī (Ilūzijā, matricā, Mitotē) un, ka tā ir tavas Dvēseles šīs dzīves izvēle.
Pieļauju, ka tu esi tajos 20 procentos, kuru Dvēseles ir izvēlējušās iet uz šo Ceļu- mazākuma ceļu. Jo tagad ir tie Pēdējie Laiki, par kuriem runāja Jēzus. Laiki, kad tiek atšķiroti graudi no pelavām. Arī šodien (28.12) ir viena no tām dienām, kad Akaši Hroniku glabātāji veic kārtējo ”tautas skaitīšanu”, kad saskaņo dvēseļu izdarīto ar to nodomiem un gatavību doties tālāk. Tiem, kas ir spēruši pietiekami reālus soļus savā attīstībā, visu janvāra mēnesi, īpaši aptumsuma koridora (6.01-21.01)laikā tiks mainītas likteņa programmas. Pavēro, tam jābūt tādam dīvainam laikam, kad labāk neko neuzsākt ar prātu, ja vien jau ārējā pasaule nesāk piedāvāt notikumus.
Lūk, un tiem, kuri būs ieskaitīti ”pie graudiem”, tiem vajadzētu pēc 21.01 sākties kustībai jauno enerģiju, notikumu, jaunu situāciju, piedāvājumu, ideju virzienā…
Viss šis, 2019.gads ir par darīšanu.
Zini, ko daudziem ir grūti aptvert? To, ka nav trešā ceļa. Tu nevari garīgumu ieņemt kā anestezējošu līdzekli, kas palīdzēs pārdzīvot vai sadzīvot ar tavu esošo realitāti. Tu nevarēsi ilgi vienlaikus atrasties divās partijās, kalpot diviem kungiem, dzīvot divās pasaulēs. Agri vai vēlu būs jāizdara izvēle. Un izvēlei ir jābūt darbības vārdam.
Jo viena ir destruktīvā pasaule- ar pilsētu enerģijām, morāli, instinktiem, perversijām, agresiju, manipulācijām, politiku, patērētāju morāli un ”baudām”. Tā pasaule attīstīsies pēc viena scenārija plāna- viss, ko es nosaucu tajā tikai vairosies, kamēr tā pasaule, uz kuru pāriet 20% dvēseļu, kuras izvēlas pamosties no ilūzijas, vēl ir tikai jārada. 
Taču neko skaistu nevar radīt sēžot, es atvainojos, sū** bedrē. No tās pa priekšu ir jāizkāpj. Un tikai tad savas vibrācijas mēs varam pacelt līdz līmenim, kurā varam sākt mācīties kaut ko skaistu radīt.
Mēs, tie, kas esam kaut daļēji izkāpuši no Sistēmas, esam ļoti maz. Un arī mūsos vēl ir ļoti daudz ego programmu, kas neļauj vienoties kopīgiem mērķiem. Tāpēc vēl ilgi jāaug, jāattīrās un jādziedinās. Bet nekas nerodas uzreiz. Visam ir savs laiks. Apziņa mainās lēnām.
90% no cilvēkiem, kurus es pazīstu kā garīgo ceļu ejošus, praktizējošus dažādas mācības un prakses, dodošus zināšanas citiem, es redzu vēl duālās pasaules važās iekaltus. Viņi runā par augstām lietām, brīvību, citē pasaules Gudros, taču nespēj samaksāt savus rēķinus, tikt galā ar kredītiem, attiecībām, saistībām, sadzīvi… Viņu pašu reālā dzīve neatspoguļo šī garīguma rezultātus. Zināšanas tikai baro un uzpūš lielāku Ego, ļaujot justies pārākam par citiem, prakses atvieglo esošo situāciju, ”palīdzot” to uzturēt, taču rīcība, reāli soļi, pat, ja tie tiek sperti, ir esošās, 3D realitātes parametros, frekvencēs, nosacījumos… Līdz ar to paliekot arī esošajās vibrācijās. Tā sacīt, atsities pret 3,99 griestiem un tur arī paliec, lai cik advancētas ir tavas prakses, lai cik labi tu pārzini kosmosa likumu teoriju un, cik pareizi ēd un kusties ikdienā…
Es pašlaik neaģitēju, lai tu rīt raksti atlūgumu un beidz kalpot Sistēmai, pārcelies uz laukiem, sāc radoši izpausties un pārstāj baidīties par iztikšanu. Es saprotu, ka izmaiņām ir jānotiek pa priekšu apziņā. Esmu redzējusi tos, kas salasījušies gudras grāmatas, visu pamet, bet pēc kāda laika absolūtā neizpratnē, kādēļ nav viss noticis tik skaisti, kā solīts grāmatās, ir atpakaļ sistēmas darbā vīlušies un skeptiski pret visu ”garīgo”. Jo ārējā pasaule vien spoguļo iekšējo.
Vien dalos ar savām sajūtām par to, kā redzu pasauli un tās grūtības, ar ko saskaras cilvēki. Es aizgāju no Sistēmas darba 9 gadus atpakaļ, no pilsētas teju 7… Pazīstu visas šaubas un bailes, neziņu un paļāvības trūkumu vaigā. Tās ir tikai mācībstundas, kas jāiziet katram no mums… Jasaņemās un jāizdara.
Vispirms mums nākas izmainīties iekšēji, iegūt šo iekšējo paļāvības un vadības (kad jūti, tevi mudina, vada) stāvokli, tad ārējās pārmaiņas notiek soli pa solim un harmoniskāk, kaut ne viegli. Tomēr šīs izmaiņas pašas no sevis nenotiek. Tas ir pamatīgs, pamatīgs darbs. Un daudz reālu rīcības soļu.
Sanāca nopietnāk, nekā vēlējos rakstīt, kaut mans nodoms bija vien mudināt tevi padomāt nedaudz tālāk un plašāk. Jo viena lieta ir, kādus plānus nākotnei būvē tavs prāts un personība, bet otra (bieži pavisam pretēja) tā, ko ir iecerējusi tava Dvēsele… 
Vai Tu vispār spēj iztēloties, kur būsi pēc pieciem, desmit gadiem, ja izvēlēsies iet, piedzīvot otro, mazākuma scenāriju?
Aicinu veltīt mirkli šīm pārdomām…Ļauj sev sajust gan prāta izmisīgo bļaustīšanos un baiļu trīsas, gan Dvēseles vieglo priecīgo vibrēšanu…
Tie, kuri ir šajā krastā, visi kā viens apgalvos, ka katras grūtības bija tā vērtas. Ka katrs noietais solis ir palielinājis iekšējo spēku, gaismu, prieka un lidojuma sajūtu… Tu saproti, ka esi kļuvis pavisam cits cilvēks, cilvēks, kurš mācās kļūt par savas dzīves radītāju. Tici man, tas ir ārkārtīgi aizraujoši un interesanti!!! Izmēģināt pavisam citu realitāti, pavisam citu dzīvi…
Taču, neviens visā Visumā tevi nenosodīs, ja izvēlēsies palikt, kur esi un vēl izspēlēties duālajās spēlītēs līdz apnikumam! Jo tak simtiem dzīvju dvēselēm paiet, kamēr izperās pa karmas ratu! 🙂
Simtiem dzīvju ir vajadzīgs, lai spētu atkal saslēgties ar savu Augstāko Es, savienoties ar to atpakaļ vēl fiziskās dzīves laikā… Un šobrīd ir šis laiks, ir šī iespēja, pēc kuras tik daudzas dvēseles ir gadsimtiem rindā stāvējušas… :):)
Lūk, tas ir tas mērķis. Celt savas vibrācijas, paplašināt apziņu, atbrīvoties no zemu vibrāciju enerģijām, situācijām, vietām, dziedināt tumsu sevī, atvērt savu sirdi… Ar katru šo darbību palielināt Gara klātbūtni sevī un tuvoties atkalapvienošanās brīdim…
Tādas pārdomas pirms 2019 vārtiem..
Quo vadis? Kurp ej Tu? 🙂
Pateicībā,
Inta
2018.gada, 28.decembris

P.s. Šis raksts ir Sirds Ceļa Skolas/klubiņa dalībniekiem rakstītais, bet iekšēja impulsa vadīta, dalos plašāk…

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. 🙂 Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana 🙂  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!

:):):)
Publicēts

Par 2019.gada enerģijām

Apzināti vēroju enerģētiskos procesus,
kas notiek mūsos un uz planētas Zeme jau kopš 2012.gad. Tā

kā pati esmu
izvēlējusies ļauties šiem kalniņiem un piedzīvot caur sevi, tad tas paver
iespēju vērojot savas sajūtas, apkārt notiekošo un pieslēdzoties savam
intuitīvajam kanālam, mēģināt iztulkot, aprakstīt vārdos ne tikai notiekošo,
bet arī saskatīt kaut kādas likumsakarības un tendences.

Atskatoties atpakaļ, varu ļoti skaidri
atcerēties, kādi procesi notika, piemēram 2013.gadā, kad purināja un
tranformēja ne pajokam. Tiem, kas bija jau apzināti izvēlējušies sākt savu
augšupejas, attīstības ceļu, spēcīgi cilājās un tīrījās vecās karmiskās
programmas. Pie tam var atcerēties, kad procesi, galvenokārt, skāra mūsu
iekšējo pasauli un, kad vairāk notika pārmaiņas fiziskajā realitātē.
2018.gads man paliks atmiņā, kā divu
frekvenču līmeņu, divu dimensiju ļoti krasas atdalīšanās gads. Protams, ka
katram ir sava realitāte un katrs atrodas savā vibrāciju līmenī, tomēr
2018.gads tā uzskatāmi sāka atdalīties divas dominantās frekvences un pēdējos
trijos gada mēnešos tas jau ir tapis redzams teju katram no mums.

Par bāziskajām enerģijām, kas nāk no
cipariem un planētu stāvokļiem jūs daudz dzirdēsiet attiecīgo speciālistu
prognozēs.
Man daudzi jautā, vai es ticu
astroloģijai un numeroloģijai, uz ko es atbildu, ka es zinu, ka šie parametri,
kas mums katram doti bāziski, ir mūsu programmas. Programmas, kas dod
raksturlielumus mūsu iemiesojumam,- gan potenciālus un iespējas, gan
ierobežojumus. Sasniedzot noteiktu vibrāciju frekvenci, ko var saukt arī par
gaismas caurlaidību, mums parādās spējas un iespējas mainīt savas programmas, radīt savu
realitāti tādu, kādu izvēlamies. Tāpēc mūsu apzinātībai un nolūkam ir izšķiroša nozīme.

Līdzsvara atrašanas gads

Pēc divnieka šūpošanās, trijnieka
enerģija nes līdzsvara meklējumus un iespēju to sasniegt. Notiek tas, ko mēs
paši izvēlamies, par spīti tai nolemtībai, kurai mēs  ticējām pagātnē. Precīzāk sakot, mēs paši savu
realitāti būvējam ar dievišķo enerģiju palīdzību un ar savu nolūku. Ar
savu tiekšanos uz gaismu.
Trijnieka enerģijas nes sevī brīnišķīgas iespējas katram no mums. Tā ir iespēja iziet
no nolemtības un nenoteiktības. No šaubām un no svārstībām. Daudzi no mums
pēdējos gados nespēja atrast atbildes uz saviem jautājumiem un nezināja, ko
gaidīt no nākotnes Nu lūk, šis nenoteiktības periods iet uz beigām.  Ja jūs nejutāt pamatu zem kājām, tagad jūs
varat droši to meklēt. Ja nevarējāt atrast atbildes, tad tagad tās nāks
vieglāk. Arī reālas iespējas ieraudzīt būs vieglāk, taču neviens šīs iespējas
jūsu vietā nerealizēs, tās jādara būs pašiem.
Astrologi runā par Zelta gadu (Jupitera
harmoniskā pozīcija), – tās ir tās enerģijas, kuras palīdzēs mums skaidrāk
redzēt, mazāk baidīties, vieglāk pieņemt lēmumus un kustēties uz priekšu
pārliecinošāk un drošāk.  Grūti un vēl
grūtāk šajā gadā būs tikai tiem, kas neko nedarīs, nemainīs ne sevī, ne savā
dzīvē.
Atvadīšanās no ilūzijām
Viens no garīgā ceļa aspektiem ir tas, ka mūs
pastāvīgi atbrīvo no visa vecā, – domāšanas dogmām, uzskatiem, ego programmām
un vienīgā atšķirība, ko jūtu, kā jau šogad iesākušos tendenci, ir tas, ka no
ilūzijām mūsu atbrīvo tādā globālākā līmenī. Maskas krīt masveidā. 
Individuālajā līmenī tas notiek visu
laiku.
Patiesība kļūs redzama visos līmeņos.
Enerģijas atmaskos gan globālos melus par šo realitāti, gan politiķu maskas,
gan atbrīvos mūs pašus no nepareiziem priekšstatiem par sevi un savu dzīvi. Ir
jābūt gataviem, ka mūsu prāta izlolotie plāni var vienkārši nerealizēties, un
pieņemam to kā tā jābūt.  Dzīve var mums
sagādāt kaut ko daudz labāku, nekā mēs varējām sapņot vai plānot. Lūk šīs
labākās iespējas var sevi parādīt nākamajā 2019.gadā.
Bet, lai tas notiktu, mums ir jāatlaiž
visas savas gaidas. Jāatlaiž un jāatveras pārmaiņām. Pat, ja prāts pretojas un
neredz, pa kādiem ceļiem šīs pārmaiņas varētu atnākt. Pasaule mainās pārāk ātri.
Mēs nevaram paredzēt un sagatavoties laicīgi šīm pārmaiņām, tāpēc mums nekas
neatliek kā vien paļauties. Palaist Dievu pa priekšu savā dzīvē ar iekšēju
ticību un pārliecību, ka Viņš mūs vēlas vest pa pašu labāko ceļu. Paļaušanās ir
pats galvenais nosacījums, lai 2019.gads mums būtu skaists un harmonisks!

Pašrealizācijas gads

Domāju, ka daudzi no jums redz, ka šī
tēma ir saaktualizējusies teju katrā no mums kā nekad vēl. Ja līdz šim daudzi
pavadīja laiku meklējumos, nespējot atrast, saprast, izlemt, riskēt utt., tad
nākamais gads būs ļoti labvēlīgs tiem, kas dosies savas sirds virzienā. Un
nejauks tiem, kas to nedarīs 🙂
Mēs pārāk ilgi esam gaidījuši
labvēlīgus apstākļus, lai uzsāktu savu ceļu. Daudzi ir gaidījuši, kad būs
pavisam skaidrs, kas konkrēti viņiem jādara. Skaidrības kļūs vairāk un iespēju
tās realizēt arī, taču šis ir pēdējais brīdis, kad patiešām sāktu darīt.
Atceries, ka pašreaizācija, kura ir
saskaņā ar mūsu dvēseli, ir galvenais uzdevums šeit, uz Zemes. Tieši
pašrealizācija piepilda mūs, savieno pilnīgāk ar dievišķo, paver durvis
aušupejai, paaugstina gaismas caurlaidību, nes gandarījumu un esības prieku. Viss
pārējais,- attiecību joma, dzimuma realizācijas jautājumi,  ir tikai karmiskās mācībstundas un programmu
izstrāde.
Ļoti svarīgi ir saprast, lai
pašrealizācijas impulss nāktu no iekšienes uz ārieni, nevis otrādi. Tātad, tu
iekšēji sajūti, ko vēlies darīt un dari. Izsaki nodomu, formulē vēlmes, tad
mērķi un sāc virzīties. Nevis otrādi, – ar prātu izdomājot, kāda būs tava
nodarbošanās.
Ja iepriekš tava realizācija bija
ārēja, -tā neatspoguļoja tavas iekšējās vajadzības un unikālās īpašības, tad
tagad ir pienācis laiks to mainīt.
No sākuma ir jāsatiekas ar sevi īsto,
ar sevi patieso. No sākuma ir jāiepazīst savi dziļumi, jasaprot, kas esi un,
kas neesi tu. Lai visas izvēles taptu izdarītas no sirds stāvokļa, nevis prāta.
Ja, kādā vietā vai jomā, kur atrodies
ir daudz šķēršļu, neveiksmju, konfliktu vai slimošanas, tas liecina, ka šeit
kaut kas nav pareizi. Iespējams, ka tu dzīvo sava prāta vai sociuma uzliktās
programmās.
Ja tev izdosies tikt galā ar šo
uzdevumu,- būt pašam, ieklausīties sevī, sekot savai sirdij, tad nākamais gads
būs labvēlīgs un iedos brīnišķīgas iespējas.
Pie sirds katram vēlētos likt divas
lietas. Pirmā,- atceries, ka ir jādara. Otrā, -ka ir jādzīvo!
Saprotu, ka vairums to, kas šo lasīs
jau ilgu laiku iet šo savu izaugsmes ceļu. Ir daudz izdarīts, izstrādāts,
transformēts. Ir daudz praktizēts un apziņa ir mainījusies. Līdz ar katru mūsu
izaugsmes pakāpienu, pieaug arī mūsu atbildības līmenis.
Tāpat, kā no bērna netiek prasīts tas
pats, kas no pieaugušā, un kriminālatbildība iestājas tikai apzinātā vecumā :),
tāpat arī notiek šajā garīgajā jomā. Ja tu zini, ko tev vajag, apzinies savas
bailes, savu stāvokli, saproti, ka dvēsele brēc pēc pārmaiņām, bet nedari, tad
apzinies, ka būs sekas.
Nebaidies kļūdīties. Arī kļūdas piedod
krāsainu musturu dzīves deķim :)Tu vari mainīt savu dzīvi, savas prioritātes,
savus hobijus, profesijas, cik bieži vien vēlies. Ar prātu nevar izdomāt, kas
ir tavs, prāts nejūt sirdi, tas tikai strīdas ar to!
Un, lai arī kāda šūpošanās būtu tavā
dzīvē, lai kādas izvēles, lēmumi un nodomi to pavadītu, atceries- tu esi
atnācis- dzīvot! Priecāties par savu esību, baudīt mirkļus, dabu, draugus,
ceļojumus, skaistumu, attiecības… Cik stundas nedēļā dzīvo tu?
Ne tikai nākamais gads, bet visi
nākamie, kuri nesīs arvien vairāk globālu pārmaiņu pasaulē, mācīs mums, ka stabils
nav nekas, ko mēs par tādu esam uzskatījuši, tādēļ, lai spētu šajā laikā
izbaudīt savu dzīves ceļojum, nekas neatliks kā iemācīties dzīvot ŠEIT UN
TAGAD!

Inta Blūma
Nedaudz ieskatoties arī Kryon vēstījumā 2019.gadam

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. 🙂 Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana 🙂  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!

Publicēts

Sofijas, Visuma Mātes, atgriešanās

Sofija, Visuma Māte




Vai jūti pārmaiņas garīgajās enerģijās uz mūsu mazās, zilās planētas? Cilvēce ir nogājusi ceļu

no viduvējiem cilvēkiem līdz apgaismotām būtnēm, kas rada grāmatas, filmas un lekcijas par daudzām īpaši aktuālām tēmām, par kurām mēs neuzdrošinājāmies runāt pagātnē. Tādām tēmām kā sieviešu tiesības, bērnu seksuālā tirdzniecība un iespējāmā mūsu planētas destrukcija, sagraušana.Pats svarīgākais – cilvēki ir sākuši apšaubīt radīšanas stāstu, kas no patriarhālo reliģiju puses tiek nodots tālāk jau gadsimtiem. Pamatā šim radīšanas noslēpumam ir Sofija, Visuma Māte, un tas, kāpēc viņa ir ar nolūku iznīdēta no radīšanas stāsta. Sofija, Gudrība, daudzām kultūrām ir pazīstama caur dažādiem nosaukumiem jau mūžību. Viņa ir bijusi saukta par Elpu un Gaismu (Breath and Light), Mīlestību un Gaismu (Love and Light), Lielo Dievieti (Great Goddess), Visa Radīšanas Māti (Mother of all Creation), Tīru Gaismu (Pure Light), Svēto Sofiju (Holy Sacred Sophia), Dzīvības radītāju Sofiju (Life-creating Sophia), Visu Dievu Māti (Mother of all Gods) un Dieva Viedumu (Wisdom of God). Gnosticisms (pirms kristietības) sauca viņu par sievišķo Dieva aspektu, Jēzus sauca viņu par Trīsvienības Svēto Garu, Dieva Gaismas izstarošanās izpausmi, Svēto Sofiju, Radītāju, gan Debesu, gan Zemes Valdnieci. Antīkajos dokumentos Sofija ir minēta kā Marijas, Jēzus mātes, un Marijas Magdalēnas iemiesojumi.

Kāpēc lielākā daļa cilvēku tik maz zina par viņu un to, kāda bija viņas loma radīšanas plānā? Sofija ir pieminēta vairākās lielajās, senajās civilizācijas, un Jēzus par viņu izteicies ar mīlestību un cieņu, bet viņai nav dota atbilstoša vieta. Kāpēc tā?

Grieķi viņu sauca ar Sofiju, Zināšanu Karalieni

Ebreji sauca Sofiju par Zālamana Zinošo Līgavu (Wise Bride of Solomon). Agrīnie kristieši viņu sauca par Gudrības Svēto Garu (Holy Spirit of Wisdom); viņa bija Chokmah (gudrība) spāniski un Sapientia (gudrība) latīniski. Katoļu baznīca sauca viņu par Iemiesoto Gudrību (Wisdom Incarnated), par visa, kas ir vieds, Dievieti. Viņa ir saukta ar Lilitu (Lilith), Izīdu (Isis), Ištaru (Ishtar), Hatoru (Hathor), Hekati (Eņģeļu Māte), un daudz dažādos vārdos citās reliģijās un kultūrās.
Sofija bija spēcīga sieviete, tāda, kurai visas sievietes būtu lepnas pievienoties. Atšķirībā no Ievas, kura bija attēlota bezspēcīga. Kaut gan patiesībā mēs varam arī nekad neuzzināt, kāda īstenībā bija Ieva. Patriarhālās reliģijas attēlo Ievu kā to cilvēces posta cēloni. Vai zināji, ka Ādamam bija sieva pirms Ievas? Viņas vārds bija Lilita. Esmu iztēlojusies viņu kā vēl vienu spēcīgu sievieti, bet atkal mēs varam arī neuzzināt, kāda viņa bija patiesībā. No viņu īstenajām identitātēm tik daudz kas ir sagrozīts un iznīcināts. Gadsimtiem spēcīgās sievietes ir bijušas ignorētas, viņām ir atņemtas tiesības vai vienkārši ir atmestas kā mīts, norakstītas prom. Kā tas var būt, un kā cilvēce ir pieļāvusi, ka tas notiek tik ilgu laiku?
Ļoti spēcīgās partriarhālās reliģijas mūsu prātu kontrolēšanai šo sieviešu maldināšanu un apspiešanu, sākot no Svētās Sofijas, līdz Izīdai, Ievai un Marijai Magdalēnai, ir turpinājušas gadsimtiem. Vai kādreiz esi domājusi, kāpēc kristiešu Bībeles Vecajā Derība runā par to, ka katram karalim ir konkubīnes (legālas mīļākās)? Kas notika ar sievišķības svēto lomu? Vai viņa tika pazemināta tikai par īpašumu bagātiem karaļiem? Vienīgais veids, kā īstenot sieviešu pakļaušanas plānu bija radīt stāstu, kurā viņas, sievietes, nav svētas un garīgas būtnes, kas vienlīdzīgas ar vīrieti, bet gan cilvēks, pār kuru ir jādominē nevis jādod viņas pašas Griba.
Agrīnajos aprakstos kaut kādā veidā sieviete “sevi” attēlo kā Ļaunumu. Tomēr sievietei ir dzemde, viņa ir dzīvības devēja, spējīga kopīgi radīt. Nav brīnums, ka sievietes ir apmulsušas par savām tiesībām no dzimšanas. Veiksmīgi organizētā plāna dēļ arī vīrieši ir tikuši maldināti gadsimtiem ilgi apspiest sievišķo enerģiju. Arī tam ir jāmainās! Cilvēce ir pamodusies un meklē savas pirmdzimtības tiesības un daudzās dāvanas, kas ar tām saistītas. Brīvību (Freedom), Gribu (Will) un Svētlaimi (Bliss). Visas sievišķās dāvanas, kuras Augstākie Radītāji ir devuši cilvēcei, ir dzīvas mūsos, bet ir mūsu realitātes aizēnotas.

KARĀ nav sievišķo enerģiju!

Viņa ir “Augstākā Radītāja”, viszināmākā Debesu un Zemes Dieviete, bet tomēr tik daudzi nezina viņu pēc viņas vārda – Sofija. Kā mēs varam turpināt ignorēt viņas lomu cilvēces radīšanā un viņas vietu Dievišķīgumā (in the Godhead)? Kāpēc dibinātajām patriarhālajām reliģijām ir bijis tik svarīgi izslēgt viņu no radīšanas stāsta, samazināt viņas nozīmi par neko vairāk kā tikai mītu? Bez viņas “Mīlestības un Gaismas” cilvēce ir radījusi tikai nepārtrauktu KARU uz mūsu planētas. Ja Sofija nekad nav eksistējusi, vai Jēzus bija kļūdījies par viņas identitāti tad, kad pieminēja viņas svētumu. Jēzus arī ļoti skaidri runāja par viņas dalību radīšanā. Vai Svētā Hildegarde (1098 – 1179) no Bingenas, diženā kristiešu mistiķe, bija maldināta par Sofijas lomu Radīšanā? Svētā Hildegarde, balstoties uz savām garīgajām vīzijām un sastapšanos ar Svēto Sofiju un Mariju Magdalēnu, rakstīja grāmatas un dzejoļus, lai godinātu viņas. Konstantīns, pirmais kristiešu Romas imperators, veltīja Svētās Sofijas katedrāli (Hagia Sophia) viņai par godu. Šī bija pasaulē lielākā katedrāle vairāk nekā tūkstoš gadus.
360.gadā katedrāle bija pareizticīgo Konstantinopoles patriarha krēsls. No 1204.gada līdz 1261. gadam tā tika pārvērsta par Romas katoļu katedrāli, sauktu par “Svēto Zināšanu Dieva Svētnīcu”. No 1935.gada februāra šis piemineklis Sofijai ir atvērts kā muzejs. Katedrāles, pieminekļi, statujas, gravējumi uz sienām un keramikas priekšmeti ar viņas eksistences apliecinājumu ir visur Eiropā, Ēģitē un Grieķijā. Tad kāpēc lai mēs neiedotu viņai oficiālu vietu šajā visā? Kāpēc lai mēs nesauktu viņu viņas vārdā – par Sofiju, Visuma Māti?  Ja lielākās kristiešu reliģijas zināja, kas viņa bija, kāpēc viņi izvēlējās paturēt viņas identitāti noslēpumā no cilvēkiem? Vai ir laiks, lai mēs saprastu, kāpēc tā?

Ja Zeme nomirs, cilvēcīgums neizdzīvos.

Sofija, Visuma Māte, ir atgriezusies, jo cilvēce to ir aicinājusi, lai dziedinātu kopienas un mūsu planētu. Kad patiešām dzīvojam bīstamā pasaulē, Mātes mīlestība ir vienīgais, kas mūs tagad var izglābt. Mūsu planēta mainās, jo mūsu planētas un tās iedzīvotāju audzināšanu un dziedināšanos virza sievišķā enerģija. Mātes Zemes un cilvēka radīšana ir saistīti, tie ir atkarīgi viens no otra, lai izdzīvotu.
Jaunā (patiesībā – antīkā) izpratne ir par to, ka svētajai vīrišķajai un sievišķajai enerģijai ir jāatgriežas savā centrā un jāsavienojas cilvēces sirdī. Vīrieši nav atstāti novārtā, arī viņi ir grib pieņemt pārmaiņas. Vīrieši sāks atpazīt un pieņemt jauno sievišķo enerģiju, kas ir ietverta viņos. Jauna cieņa un dalīšanās ar talantiem aizstās nelīdzsvaroto dominēšanas dogmu.
Kas tagad mainās? Viss?

Raksta origināldatums: 2013.gada 27.jūlijs
Raksta autore: Nansija Ouksa (Nancy Oakes)
Raksta avots:



Paldies par tulkojumu Zanei Kupšei.

Publicēts

Vēstījums no Debesīm

Viņu sauc
Artjoms, dzīvo viņš Krievijā un līdz neilgam laikam bij PARASTS PUISIS, MŪZIĶIS UN PRODUCENTS.

Līdz sāka
meklēt dziļākas atbildes savai dzīvei, meditācijā atvērās
saziņas kanāls ar paša augstāko Es…
Mēs šad tad komunicējam
un es vienmēr jūtos sasildīta viņa mīlestības saulītē, kas plūst uz šo pasauli.
Viņš sazinās
ar cilvēku Augstākajiem aspektiem un nodod cilvēkiem vēstījumus no tiem.
Bet es iztulkošu kādu vēstījumu,
kas caur Artjomu (Šanni) ir dots no viņas Augstākā Es kādai
sievietei, kura ir slima ar vēzi, kurai bijušas jau
5 operācijas un ķīmījterapijas,
bet šis vēstījums ir visiem mums. Artjoms palūdza ar to dalīties, un es to ar
bezgalīgu pateicību daru (ne pilnā apmērā). Es iesaku gremdēties šajās
enerģijās, jo tās ir brīnišķīgas! 
Te audio, zemāk teksts! 


…
Mīlestība pret Dievu, lai kas viņš priekš tevis nebūtu, un
mīlestība pret tuvāko, – lūk divi nosacījumi, uz kuriem balstoties tu nokļūsi
uz pastāvīga vibrāciju paaugstināšanas ceļa. Tas ir ceļš uz Augšu. Tā ir
brīvība no bailēm, no naida, nicinājuma, pazemojuma, skumjām, vēlmes
atriebties, no ambīcijām, lepnības, ciešanām, pašziedošanās, kauna,
bezpalīdzības, nabadzības, tiesāšanas, uzspiešanas, – šis saraksts, bērns, ir
bezgalīgs! Bezgalīgs, tu saproti?!
Un no tā visa ir tikai vienas zāles- mīlestība. Vai tad tik
svarīgi ir uzzināt, ko tev jāiemīl un tieši kuram jāpiedod, lai taptu dziedināts?
Tā vietā, lai vienkārši kļūtu vesels savā būtībā? Vai tad tik ļoti svarīgi ir
salabot savu uztveres prizmu tā vietā, lai to pilnībā nomainītu pret jaunu,
sākot uz pasauli skatīties Dvēseles acīm, beznosacījuma mīlestībā uz visu kas
ir?
Ak, bērns, tad, kad mēs, kā jūsu globālākās apziņas daļas,
iedziļinamies jūsu dzīvēs, mēs sajūtam TĀAADAS SĀPES, ka nespējam nejust
visdziļāko līdzjūtību un visu jūsu dzīvi mēs meklējam veidus un iespējas dāvāt
jums savu mīlestību, palīdzot jums to izaudzēt sevī. Mīlestību pret mums, pret
sevi, pret dabu, pasauli.
Mēs meklējam veidus kā parādīt jums ceļu pašiem uz saviem
dziļumiem, kuros var atrast īsteno esības jēgu, kur ir iespējams pārvarēt atdalītības
priekškaru, dzēšot visu ciešanu un pārkāpumu pirmcēloni- jūsu atdalītību no
Visuma, sajūtu, ka esi atdalīts no Dieva, no Avota. Tā ir ilūzija, dārgais mans
bērns, ILŪZIJA!!!
Jūs visi, katrs no jums, kādus vien pārkāpumus nebūtu
izdarījuši, kādas ciešanas radījuši- tā arī ir bijusi dievišķības izpausme!
Katrs no jums rada to, ko rada, tikai no balēm, ka jūs nemīl. Nemīl citi
cilvēki, nemīl daba, nemīliet paši, nemīl Dievs! Novāciet, novāciet no sevis šo
programmu, atļaujiet sev apzināties sevi kā VISAS DIEVA RADĪTĀS PASAULES
NEATŅEMAMU SASTĀVDAĻU. Jūs bijāt vienmēr un būsiet vienmēr! Uzvelkot dažādus
tērpus, lai izpētītu un attīstītos, lai ciestu un baidītos, lai dzīvotu un
mirtu, lai mīlētu  un piedotu, bet JŪS
ESIET MŪŽĪGI!
TU ARĪ ESI RADĪTĀJS. Tas vienkārši tā ir. Kā dotais kopš
pirmsākuma. Kā tas, ka šīs dzīves formai vajadzīgs gaiss, tieši tāpat tavs
absolūtums ir vienkārši ir dots. Tev nav kur steigties, kur tiekties, jo tu
vienkārši ESI, VIENMĒR.
Ak, bērns. Tādas slimības, notikumu, kuras tik ļoti sit ar
bailēm, ir vajadzīgas tikai dēļ viena, – lai tu pilnīgi pārskatītu visu, kas
notiek tavā dzīvē. Ņem katru savas dzīves aspektu, vai tās būtu attiecības ar
partneri, vecākiem, bērniem, draugiem, radniekiem, garāmgājējiem, dzīvniekiem,
augiem, zemi, ūdeni- ņem katru aspektu un pārbaudi, cik katrā no tiem ir
izpausta mīlestība. Katrs tavs vārds var būt piepildīts ar mīlestību, katra
sajūta, katra darbība, katrs mirklis! Pat sāpes, ko tu piedzīvo, var būt
piepildītas ar tavu mīlestību! Visa pasaule -ir tikai mīlestība. Tikai
mīlestība! Tikai mīlestība… Tā var tik pārprasta un izkropļota, bet tas
nemaina īstenību. Visa pasaule- ir tikai mīlestība.
Un tev, bērns, nav nepieciešams tagad analizēt savu pagātni,
mēģinot to novērtēt no mīlestības pozīcijas. Pietiks ar to, ka NO ŠĪ paša brīža
tu sāksi dzīvot savādāk. Lai ko kāds tev teiktu, meklē tajā Visuma mīlestību.
Lai katra tava doma piepildītos ar to. Lai viss tavs ķermenis piepildītos ar
mīlestību. Tas ir tik banāli, tik vienkārši, bet tik ļoti, ļoti svarīgi! Un tik
sarežģīti! Es zinu, bērns. Tomēr tas ir tas ceļš, kuru tu reiz sev izvēlējies,
TIKAI tāpēc, ka tu spēj to noiet.
Es pateicos, tev mans bērns, par katru tavu vārdu, katru
darbību, katru tavu izpausmi, par visu, kas ir bijis, ir un būs tavā dzīvē,
tavās izvēlēs, tavā rīcībā un attieksmē. Neskatoties uz to, cik mīlestības tu
visā ieliki, ieliec un ieliksi. Es mīlu tevi bez nosacījumiem, bērns. Un cienu
ikvienu tavu izvēli, lai kur tā tevi vestu. Ja tu spēj padoties savai slimībai,
padoties man un uzticēties visā, – tu tapsi dziedināta, bērns! Ļauj apskaut
tevi, piekļaut pie sirds un vairs nekad neatlaist.
Jūsu asaras, dārgie mūsu bērni, tā ir atbrīvošanās no tām
vecajām paradigmām, kas indē jūsu ķermeņus un prātu. Mēs mīlam katru no jums.
Katru, kas pieskāras šim vēstījuma- mēs redzam katru no jums. Tieši šeit un
tagad, šajā mirklī. Mēs redzam jūsu pārtapšanu. Tas nav tāpat vien, ka jūs
esiet šeit un lasiet šo vēstījumu, atrodoties šajās enerģijās. Katrs no jums šo
lasa ne tāpat vien. Jūs visi esiet Dvēseles, kas nākušas no Augstākiem plāniem,
kuras nākušas palīdzēt Zemei pāriet uz augstākām sfērām, atgriežoties mājās.
Jūs visi esiet prāta dakteri un dziednieki. Pat tie, kuriem nav nekādas
nojēgas, kā viņi vispār ir šeit nokļuvuši, un viņa ceļš, viņaprāt, neko garīgu
neatspoguļo. Jūs visi, mūsu dārgie radītāji, esiet maziņi absolūtiņi, kuri ir
nākuši šeit, lai pārvarētu savas bailes un šaubas, lai pavērstu atpakaļgaitā
pasaules vibrāciju lejupslīdi. Lai atdzimtu no jauna un palīdzētu atdzimt
citiem. Nevis caur darbu ar viņiem, nē,- caur sevi! Izpaužot sevi. Vienkārši
iegaumē to, un dzīvo ar šo zināšanu. Mēs apskaujam tagad ikvienu no jums, un
jūs to sajūtiet. Mēs to zinam. Nav neviena jūsu vidū, kuru neapskautu,
nedziedinātu pa šobrīd atvērtajām durvīm uz mūsu dimensiju. Katrs no jums ir
atvēries, izmainījis savu DNS struktūru, pat līdz galam nesaprotot, kas notiek.
Un katrs no jums varēs ieraudzīt, kur ceļš jūs aizvedīs tuvākajos gados. Mēs
ļoti mīlam jūs, mūsu bērnus. Un mēs gaidam, kad jūs izaugsiet un ieiesiet savā
jaunajā dzīvē. Esiet svētīti!
Шанни 03.10.18


P.S.
šis ir viens no materiāliem, ko kopā ar vebināriem, sarunām online un Fb grupā, enerģētiskajām prognozēm, audiopraksēm u.c. saņem Sirds Ceļa skolas/klubiņa abonenti katru mēnesi. vairāk šeit…

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. 🙂 Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana 🙂  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!

Publicēts

Par vibrācijām

Atbilde Sirds Ceļa skolas grupā:

Kristine, Tu jautāji par vibrācijām. Šī ir tēma, kura būtu noteikti kārtīgi jāizprot, -ļoti plaša, lai tā varētu komentārā atbildēt. Zemāk iekopēšu vienu pastīvu rakstiņu, kurā ir mēģināta izskaidrot vibrāciju būtība, bet es šeit īsi par to, kā saprast, kādās mēs paši esam vibrācijās.
Prieks, laimes sajūta, mīlestība pret visu pasauli, pacēlums, esības prieks- stāvoklis, kas ir tuvu maksimāli iespējamam vibrāciju augstumam fiziskajā ķermenī. Vēl ir ekstāze, nirvāna, apskaidrība- to, droši vien uzskata par pašu augstāko iespējamo šeit uz Zemes.
Maksimāli pietuvoties šim stāvoklim, pēc kura mēs katrs apzināti vai neapzināti alkstam, ir viens no galvenajiem Dvēseles uzdevumiem šeit uz Zemes. 
Tā kā Dvēsele pati ir tīra, Dievišķa daļiņa, tad tieši Dvēseles klātesamība ķermenī un cilvēka dzīvē, ir ciešā korelācijā ar vibrāciju līmeni, jeb gaismas caurlaidību. 
Protams, ka Dvēsele gandrīz vienmēr ir klātesoša, bet tas, cik lielā mērā klātesoša ir atkarīgs no tā, cik mēs (mūsu cilvēciskais aspekts, personība) ļaujam tai tādai būt.
Cik ļoti mēs apzinamies, ka esam Dvēseles, cik sekojam sirds balsij, cik daram to, ko vēlamies, cik esam saskaņā ar sevi, cik mīlam un pieņemam sevi un pasauli, cik esam brīvi no visām zemo frekvenču enerģijām (naids, dusmas, aizvainojumi, stress, depresīvi stāvokļi, greizsirdība, kontrole, skaudība, materiālisms, bailes, šaubas,utt…)
Vibrāciju paaugstināšana ir katras Dvēseles, kura izvēlējusies augšupceļu (atmošanos, garīgo izaugsmi, attīstību) svarīgākais uzdevums.
Jo mēs augstāk vibrējam, jo brīvāki, priecīgāki un laimīgāki jūtamies. Jo asāk izjūtam visas tās vibrācijas, kas mums neatbilst, jo tās velk mūsu uz leju (rezonances likums). Jo svarīgāk ir atrast vidi- vietu un domubiedrus, kas ir līdzīgi vibrācijās vai augstāki. 
Jo augstākas mūsu vibrācijas, jo veselāki, laimīgāki, priecīgāki mēs esam. Ciešākā saiknē ar Dvēseli un Garu, kas pamazām ļauj mums piekļūt tām mūsu spējām un talantiem, ko Dvēsele ir uzkrājusi daudzo inkarnāciju laikā un, ko spēj pati Dvēsele, kā Radītaja daļa. Tātad, radīt savu dzīvi. 
Karmiskās mācībstundas ir sadzīvotas vecajās enerģijās un zemajās frekvencēs (vibrācijās), kuras pastāvēja tūkstošiem gadu uz planetās Zeme. Tagad, kad ir sācies Lielais Pārejas laiks, kad pati Zeme paaugstinās vibrācijās, arī mums ir tā iespēja. Bet ar karmu mums jātiek galā, jo ir tāds frekvenču slieksnis, pār kuru ar karmu (jo tās ir zemas frekvences) mēs tikt nevaram.
Tāpēc katrs, kas apzinās šo ceļu, apzināti arī ar sevi strādā. Mēģina atbrīvoties no visiem enkuriem, piedot, pieņemt, palaist, atbrīvoties, iemīlēt sevi utt. Meditē, strādā ar savu sirds čakru, tīra savas enerģijas, seko līdzi tam, lai neielaistu sevī neko sliktu- ne ķermenī, ne domās, ne emocijās.
Kāpēc es visu laiku maļu un maļu par to, ka jums būtu jāskatās lauku virzienā? Tāpēc, ka es zinu (pati esmu tam gājusi cauri) un visi, kas iet šo ceļu nonāk tajā vibrāciju diapazonā. Tajā brīdī, kad tavas vibrācijas sāk strauji paaugstināties, – tu it kā atraujies no tās vides, kurā biji visu laiku, kas nemanāmi tevi turēja…tu juti diskomfortu, bet nesasēji faktus. Kad Tu nonāksi tajā vietā, tu vienkārši vairs nespēsi pilsētā- tas tevi vnk galinās nost. Jo uz to brīdi Dvēsele būs jau tik tāl iekšā tevī, ka tu viņu ļoti jutīsi. Un pilsētā tāda, kāda tā ir (zemu frekvenču cilvēki, komunikāciju tīkli, wi-fi un citi starojumi, netīrs gaiss, trokšņi), Dvēsele nevar atrasties ilgstoši. 
No sākuma var parādīties vēlme pārcelties uz klusāku rajonu, tad uz mazpilsētu, bet vēlāk uz pavisam dziļiem laukiem. 
Es zinu, ka lielākā daļa no tiem, kas lasa manu rakstīto, ir Dvēseles, kuras izvēlējušās iet šo ceļu. Un, ja es saderētu ar jums, ka pēc 10 gadiem jūs dzīvosiet pie dabas, tad, domājams, ka es vinnētu :):):) Pat, ja tagad tev šķiet, ka tas nav reāli, vienkārši piefiksē manu sacīto.
Ak, un es zinu, ko tagad dod ārā tavs prāts- lauki tas ir grūti, nav tādas skolas, nav tāds darbs, nevar izbraukāt… Tās visas ir muļķības. Ja tu to izvēlies, protams un tam tici, tad jau gan nekas neatliek, kā to tev materializēt 🙂
Laicīgi taisies prom no sistēmas (pagaidām vismaz morāli gatavojies), jo arī tās frekvences drīz vien tev neatbildīs. 
Dvēsele un Augstākais Es sakārto un atrisina visas lietas, ja redz, ka tu ej pareizajā (Dvēseles) virzienā. Dvēselei ir izdevīgi, lai tu darītu to, ko Viņai vajag, nevis domātu par naudu, darbu, izdzīvošanu…Šīm domām ir zemas frekvences un Dvēselei tas nav izdevīgi. Dari visu, ko sajūti un redzēsi, viss pārējais tiks sakārtots. 
Vai ir citi varianti, bez pārcelšanās uz laukiem? Teorētiski ir iespējams ļoti nopietni strādājot ar sevi, meditējot, regulāri tīroties, piekopjot elpošanas prakses, ejot pastaigās maksimāli tuvāk dabai ļoti daudz sev palīdzēt.Bet, jo augstāk būsi, jo vairāk tam vajadzēs laika spēka un enerģijas reusursu. Laukos vienkārši ir viegli: gaiss ir pilns ar tīru prānu- tu to uzņem automātiski. Zeme, koki, dabas skaņas attīra automātiski. Aura izplešās un palielinās, jo nav jāsargājas no svešiem, neatbilstošiem laukiem…enerģija visu laiku papildinās nevis tērējas… Tieši tik vienkārši 🙂
P.s. Šī ir mana atbilde slēgtajā Sirds Ceļa Klubiņa grupā, kur mēs apspriežam dažādas tēmas. Iekopēju arī šeit!

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. 🙂 Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana 🙂  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!

Publicēts

Šamanisms šodien

Jau pāris mēnešus mēģinu saņemties un sākt rakstīt, turpināt iesākto tēmu par garīgajām praksēm

šodien. Vai baidos? Ir divejādi- no vienas puses man Augšas neļauj atšūties: jāraksta, jāraksta..katru dienu klauvējas 🙂 No otras puses mans prāts saka: tu tak zini, būs kārtīga sū** duša tavā virzienā, lai cilvēki paši gūst savu pieredzi, tu tak arī tā gāji, …un, arī tik daudz tev tuvu un pazīstamu cilvēku vēl joprojām gūst šo pieredzi…

Un, tad pēdējā gada laikā es redzu kā cilvēkus- gaišus, ejošus, gribošus dot un dalīties pieviļ viņu Ego programmas. (Inta, praktizē, praktizē pazemību katru dienu…) 
Tumsa tik izmanīgi saķer ar aiz Ego programmām un nemanāmi pārvelk savā pusē, ka pats cilvēks vispār nepamana. Un viņš vairs nekalpo gaismai, kaut dara visu to pašu… Nav svarīgi, ko tu praktizē, cik advancēta ir tava metode un cik gudras lietas tu runā… Tu pievērs sev cilvēku uzmanību, vāc sekotājus, vāc enerģiju… Kam? Vienu pēc otra noņem no trases 🙁 Kā visvieglāk to pamanīt? Ejot gaismas virzienā, cilvēks pamazām izstrādā savu Ego, praktizē pieņemšanu, pazemību, strādā ar savu sirds centru. Ego nepazūd, bet cilvēkam vajadzētu palikt ar vien vienkāršākam, vieglākam, gaišākam, priecīgākam, atvērtākam… 
Manī pašā ir daudz Ego programmu, un ne jau no skaistas dzīves un vieglas bērnības tās izveidojas un sāk tevi kontrolēt. Lielāko daļu savas dzīves cilvēki man ir bijuši – Viņi, kā sveša rase. Es zinu, cik daudz vēl jādara šajā jomā. 
Pēdējās dienas, kad saņēmu skaidrojumu par manu Kipras otrās nedēļas pieredzi ar garīguma meklētājiem, ”skolotājiem”un es kļuvu par liecinieci tumsas farsam, par ko laikam padalīšos atsevišķā stāstā, gan iesākts raksts kādā ezotēriskā žurnālā, gan vakardienas garā saruna ar Aliju, lika man tomēr piesēsties un turpināt rakstīt savas pārdomas par šodien populārajām garīgajām praksēm. Šoreiz par šamaniskajām praksēm. Tikai nedaudz, lai katrs pats aizdomātos par to, kas viņam der un, kas neder. Tas ir mans vienīgais mērķis. Nevis kādu pārliecināt par to, kas ir vai nav pareizi. Vēl rindā stāv pārdomas par tantriskajām praksēm un dažādām regresijas metodēm… 🙂
Bija doma te iekopēt šamanisma termina skaidrojumu no Vikipēdijas, bet tad izdomāju, ka to jau var katrs pats paskatīties, nerakstu jau nez kādu zinātnisku publikāciju. Kā parasti, šis ir tikai mans personīgs viedoklis un redzējums. 
Manī ir bijusi interese par šamaniskajām praksēm, esmu piedalījusies dažādos rituālos un vadījusi rituālus pati. Sākotnēji, bez lielas izpratnes par to, ko daru un, protams, neizmantojot nekādas aizsardzības tehnikas. Esmu interesējusies par mūsu tautas senajām praksēm un sadzīves maģiju (nedaudz šim jautājumam pieskāros Latvietes karmā), esmu devusies šamaņa vadītā ceļojumā meklēt savu spēka dzīvnieku un to arī atradusi. Esmu klausījusi ”gudru cilvēku”padomus un darījusi pašreizējā izpratnē pavisam dumjas lietas 🙂 
Ceļš ir bijis garš un nav jau arī galā, bet šodien padalīšos ar to, ko esmu ieraudzījusi, piedzīvojusi, sapratusi šajā ceļā. Kā parasti atzīmēju, ka tā es domāju šodien. Kā būs rīt, – nezinu 🙂
Kāpēc cilvēkus patlaban tik ļoti pievelk viss, kas saistīts ar šamanismu? 

Ir vairāki aspekti un, kā pirmo atzīmēšu to, par kuru maz aizdomājas. Un, proti, mēs katrs nākam no savas pagātnes, un nesam līdzi daudzu, daudzu dzīvju pieredzi. Pēdējās no tām bija ērā, kura pašlaik beidzas. Mūsu kauzālais ķermenis glabā šīs atmiņas, šo pieredzi, kas saistās arī ar šamanisko pieredzi dažādās izpausmēs. Lielākā daļa no tiem, kas lasīs šīs rindas, savās iepriekšējās dzīvēs ir bijuši īsti meistari – magi, burvji, zintnieki, utml. Ejot savu  garīgo ceļu, cilvēki kaut kur dziļi jūt, ka viņi to jau ir darījuši, ka zina kā. Rodas vēlme un interese to pamēģināt, integrēt seno pieredzi šodienā.  Tieši šīs senās iekšējās zināšanas, kas verās paplašinoties apziņai, rada maldīgu uzskatu, ka šīs ir īstās zināšanas. Ka senču zināšanas ir tās pareizākās, ka tās ir jāatgriež apritē, jāmācās, jāienes šodienā, jāatdzīvina, utt… Bet, vai tā ir?
Vēsturnieki, kas daudz maz pārzin, kā dzīvoja lielākā daļa cilvēku tajos laikos, jums atklātu tādas nianses, ka diez vai jūs vēlētos to atkārtot. Pietam Visumā nekas neatkārtojas. Mēs attīstamies un tā pieredze, kur es biju ragana 13.gadsimtā vai zintniece 17.-jā, manai dvēselei vairs nav vajadzīga, jo jau ir apgūta! Var jau papriecāties, pabungot šamaņbungas (man patīk!), atsaukt kādu senu sajūtu. Droši vien līdzīga sajūta, kā jau pieaugušam bēniņos atrast savu bērnības rotaļlietu kasti un to izcilāt…var jau paspēlēties, bet, vai no tā ir kāda jēga? Dvēsele taču izvēlējās šo laiku, šīs enerģijas un šim laikam atbilstoši instrumenti tai ir nepieciešami. Pat, ja tie nav zināmi un vēl tikai jāsameklē, jāatklāj un jāiemācās lietot. 
Otrs aspekts, kāpēc tik daudzi aizraujas ar šamanismu ir vienkārši tāpēc, ka tas tagad modē. Mēdiji, politiķi, propoganda, iemāca cilvēkus nedomāt, pieradina, ka vienmēr kāds cits zina labāk, un pat, ja nezina, es jau neko nevaru mainīt. Smadzenes ir, bet lietotas tās tiek arvien mazāk. 
Kaut kad pieķeršos un salikšu atsauksmes, kuras saņēmu pēc iepriekšējā raksta, kurā bija runa par garīgajām praksēm, tai skaitā par sistēmiskajiem sakartojumiem un gongiem. Tas bēdīgo pieredžu stāstu birums bija patiešām iespaidīgs! Pat mūsu Sirds Ceļa Pieturas 35 cilvēku aplī, tikai diviem bija laba pieredze ar gongiem! Un, lielākā daļa atzina, ka ir līdz šim par savu pieredzi klusējuši, jo domājuši, ka viņi vienīgie ir tik neattīstīti, nesaprotoši, nepareizi… Lūk, tas ir skumjākais! Ka mēs neieslēdzam paši savu apzinātību, neklausam paši sev! Protams, ka daudzi iet un viņiem šī pieredze ir vajadzīga. Noteikti ej, ja jūti, ka tas ir tavs. Bet neej tikai tāpēc, ka visi iet un nejūties tāpēc nepilnvērtīgs, ja tevi kaut kas nesaista, neuzrunā, vai vēl bēdīgāk, dara tev pāri. Tajā rakstā es arī akcentēju, cik liela ir meistara atbildība un, cik katra apmeklētāja, lai beigās šī pieredze būtu harmoniska un skaista.
Kādēļ, manuprāt, šodien šamaniskās prakses ir novecojušas vai pat destruktīvas?

Agrākos laikos, pēdējos vairākus tūkstošus gadu, pasaule nokrita vibrācijās tik zemu, ka saikne ar saviem Augstākajiem aspektiem nebija apzināti nodibināma. Absolūtais vairākums, neko par to nezināja. Ticēja tam, no kā baidījās,- tos arī iecēla dievu kārtā, tiem lūdzās, ziedoja utt. Vai tās bija dabas stihijas vai citplanētieši, tas bija atkarīgs no konkrētās vietas un laika. 
Kā lai saņem atbildes par nezināmo, apdraudošo, kā lai izdzīvo? Lielākoties katrā ciltī bija viens cilvēks, kuram bija šāds uzdevums, palīdzēt savai ciltij izdzīvot: dziedināt slimības, piesaukt lietu, lai izglābtu ražu un cilts nenomirtu badā, iekodēt veiksmei medībās utml. Lai ieietu izmainītas apziņas stāvoklī, tikai pielietoti dažādi paņēmieni- transa dejas, rituālo augu lietošana utml.  Šamanis šādā stāvoklī spēja stāties sakaros ar gariem, kuri deva viņam atbildes, kas jādara, lai būtu lietus, kāds augs jālieto, lai izdziedinātu kādu slimo utml. Tik tālu ir skaidrs, kāpēc bija vajadzīgi šamaņi tolaik un viss bija vietā un laikā toreiz. Es neesmu padziļināti pētījusi dažādus šamanisma novirzienus, zinu, ka to ir gana daudz. Šajos rituālos lielākoties tiek kaut kas ziedots gariem par to, lai tie, vai nu palīdz, vai nedara pāri. Šis ziedošanas aspekts jau vien norāda, ka šeit darbojas enerģijas apmaiņas princips- dots pret dotu, kurš ir aktuāls vēl joprojām zemākajos plānos, vibrāciju zonās. Arī pasaulē, kurā mēs pašlaik vēl dzīvojam. Gaismas pasaulē (augstākajos Esības līmeņos) ir tikai došanas princips, jo tur ir tiešais pieslēgums pie Avota. Zemāko pasauļu gariem tāda nav. Tātad tās nav nekādas gaismas būtnes…un ne jau viņiem vajaga jūsu noziedoto medus lāsi, maizes riku vai nokauto gaili, vai sarautos, vīstošos ziedus, -neesiet tik naivi- viņi to neēd! 🙂  Viņiem vajag jūsu enerģiju!!! 
Sadarbošanās ar astrālo plānu ir sadarbošanās ar zemām frekvencēm, tās var tev nodrošināt pieredzi un pieredzējumus, bet nesavienos tevi ar tavu Garu. Pietam, uzturlīgumi ar būtnēm vēl ilgi vilks uz leju…vai neļaus virzīties uz augšu tik ātri, cik varētu. Tas vajadzētu ņemt vērā.
Garu (astrālā plāna būtņu) pasaule ir ļoti daudzveidīga un plaša. Šajā gadījumā es nedomāju stihiju garus, augu un dzīvnieku, kā arī elementāļu garus. 
Kad es sāku arvien vairāk just enerģijas un manīt astrālā plāna pārstāvju klātbūtni pasākumos un cilvēkos, rituāli manā dzīvē principā beidzās. Jā, palika daži, kas saistīti ar dabas stihijām un daži, ko šad tad izmantoju savās terapeitiskajās praksēs, bet veicot ļoti nopietnas enerģētiskās aizsardzības procedūras. Ievēroju, ka viss, kas saistās ar darbībām diennakts tumšajā laikā it īpaši pievilina attiecīgos elementus. 

Aijavaskas (Ayahuasca) ceremonija

Un tagad es nedaudz pieskaršos kādai šamaniskajai praksei, kura ļoti strauji ir nākusi modē un, proti, Aijavaskas ceremonijai. Par šo man laikam rakstīt ir visgrūtāk, jo pirmkārt, es pati neesmu to izmēģinājusi, atšķirībā no visa augstāk aprakstītā, un, otrkārt, es pazīstu personīgi piecus cilvēkus, kuri ir izgājuši šo procesu un ir par to sajūsmā. Pietam trīs no viņiem uzskatu par ļoti tuviem sev. Viņi manā dzīvē ir ļoti nozīmīgi cilvēki. Ir vēl virkne Latvijā labi zināmu autoritāšu, kuri ir piedalījušies šajā ceremonijā. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ tik ilgi nesaņēmos rakstīšanai. 
Pavisam īsi, Aijavaska ir augu (kāda krūma lapu un liānas) novārījums, bet ceremonija ir rituāls, kurā ved apmācīts šamanis. Ceremonija notiek pa nakti(!), dalībniekiem dod dzert šo novārījumu, kas iedarbojas kā narkotika vai haluciogēns, radot vemšanu, caureju, raudāšanu, vīzijas, halucinācijas utml. paralēli šamanis pieskata procesu un dzied. Lai neiebrauktu auzās, es vairāk neiedziļināšos, atrodiet to informāciju paši. Pašlaik to piedāvā arī Latvijā, kā panaceju un ātru risinājumu visām tavām problēmām. Pa lēto- viena ceremonija ap 700 eur.
 Ja atklāti, tad es paklausoties divu cilvēku pieredžu stāstu, jau biju gatava braukt un maz trūka, lai aizbrauktu. Bet mana iekšējā signalizācijas lampiņa sāka mirgot, līdz pārgāja sirēnā un, tā kā šī iekšējā trauksmes sajūta, brīdinājuma impulss, nekad vēl mani nav pievīlis, es neaizbraucu… 
Kā es redzu izmaiņas šajos cilvēkos? Es neesmu bez atļaujas līdusi viņu enerģētikā, bet kaut ko jau var redzēt tāpat. 
Vienam no viņiem patiešām ir iztīrījies ļoti daudz, jo arī bija ļoti smagas dzīves pieredzes un var redzēt, ka kaut kas ir aizgājis uz neatgriešanos. Ir tāds miers viņā ienācis un pasaules pieņemšana. Ko viņš gariem par to ir atdevis, kā samaksājis vai ko tie paprasīs, nemāku teikt… 
Otriem diviem es jūtu svešu enerģiju klātbūtni, kura izpaužas tikai īsos mirkļos…Izskrien cauri nepatīkama sajūta, vēlme norobežoties, bet es saprotu, ka es mīlu to cilvēku, un, ka man jāpieņem arī viņa līgums ar būtni…Un, es pārvaru šo sajūtu, jo apzinos, ka tas ir kaut kas svešs, ne šim cilvēkam piederīgs. Visus šos trīs cilvēkus ļoti cienu un uzskatu, ka garīgajā ceļā viņi ir ļoti tālu tikuši, daudz jau ar sevi strādājuši, daudz izstrādājuši. Pieļauju, ka tieši tādēļ arī šī aijavaskas ceremonija viņiem savā ziņā ir nākusi par labu. Domāju, psiholoģiskajā plānā. Par enerģētisko neesmu pārliecināta. 
Atlikušie divi, ko nedaudz zinu, esmu redzējusi pirms un pēc aijavaskas, pieļauju, ka viņi nebija gatavi un viens no viņiem tagad ir psihenes pacients. Varbūt abi, nezinu. Kad pēdējo reizi saskrējāmies un es paraudzījos uz mirkli viena no viņiem acīs, -tur nebija dvēsles klātbūtnes. Nezinu, kas uz mani skatījās…
Ievietošu šeit tulkojumu no viena saziņas ar saviem pavadoņiem seansa, kur kāda sieviete jautā par šo savu pieredzi:
”Aijavaskas ceremonijas pieredze palīdz man fiziskā ķermeņa izdziedināšanā un apziņas paplašināšanā vai priekš manis tas ir destruktīvi? Pirmajā ceremonijā man atnāca informācija, ka mani pārformatē, bet pēdējās trijās mani dziedināja un tīrija. Man tā bija smaga pieredze, bet ja tā pozitīvi ietekmē mani, esmu gatava to turpināt. Kādas būtnes strādā ar mani šajā ceremonijā?

Atbilde:
Klausies sevī vienmēr. Tas būs vispareizāk. Mēs šo praksi neiesakam. Ir dažādas prakses un pieredzes, kas paredzētas apziņas paplašināšanai, tomēr dažas no tām nevar pieskaitīt pie gaišajām jūsu izpratnē. Mūsu plānā nekas netiek iedalīts kā konstruktīvs vai destruktīvs. Mēs tās drīzāk iedalītu ātrajās un lēnajās, evolucionārajās un revolucionārajās, vieglajās un smagajās. Salīdzināsim to ar niršanu zem ūdens. Var ienirt ļoti ātri, bet jāreķinās ar dažādiem sarežģījumiem, pat līdz letālam iznākumam. Bet vari ienirt arī lēnām, pilnīgi kontrolējot savu stāvokli.
Aijavaskas metode ir šī ātrā ieniršana un tai mēdz būt ļoti dažadas sekas. Tā ir ekstrēma metode, un mēs vispār tādas neiesakam pielietot. To var nosaukt arī par šoka terapiju.
Būtnes, kas piedalās šajā metodē, ir zemu plānu būtnes, kas nespēj pacelties augstāk par ceturto līmeni un jūsu izpratnē tās varētu saukt par destruktīvām būtnēm. Tās visas ietilpst plaša spektra šamaniskajās praksēs. Un ļoti daudz ir atkarīgs no cilvēka, kurš palīdz tev iziet šo pieredzi. Daudzi cilvēki, kuri praktizē šamanismu, it kā  kodējas šo ceremoniju rezultātā. Tas nozīmē, ka viņiem pieslēdzas dažādas būtnes, kurām ir jābarojas no cilvēka enerģijas. Šīs būtnes pilda līgumu, ko ceremonijas laikā noslēdz ar cilvēku. Cilvēks prasa ķermeņa dziedināšanu, apziņas transformāciju, dažādu programmu izņemšanu, pasaules uzskata pārbīdi uz jaunu līmeni, un būtnes palīdz to izdarīt, bet par to sāk baroties no tavas enerģijas. Tas ir godīgs līgums. Un to vajadzētu zināt un ņemt vērā.
Pamatlikums ir šāds. Pēc pareizi veiktām energoapmaiņas vai apziņas paplašināšanas praksēm, nevajadzētu būt sliktai pašsajūtai. Tavs ķermenis visu parādīs. Tas, protams, nenozīmē, ka nevar būt sāpes, jo bieži vien bloki noņemās cau sāpju sajūtām, un pats ķermenis caur sāpju sajūtu signalizē par saviem blokiem. Tomēr tām ir jābūt gaišām sāpēm. Tādā nozīmē, ka tu kontrolē šīs sāpes un tev nav smagi no veicamām praksēm vai ceremonijām.
Augstāko plānu būtnes vienmēr atdot savu dziedinošo enerģiju bez maksas, jo zina atdošanas likumu. Likums paredz, ka, jo vairāk tu atdod, jo vairāk saņem. Gaismas būtnes pa tiešo pieslēdzas un saņem enerģiju no Avota, cik vien nepieciešams. Tāpēc tāds ir viņu uzdevums- atdot, tā sacīt, atbrīvot sevī vietu, lai vēl vairāk dievišķās enerģijas varētu uzņemt. Tāpēc došana it Gaismas būtņu dabiska īpašība un savā ziņā pat vajadzība. Šī iemesla dēļ nekādi apmaiņas līgumi slēgti netiek.
Zemāko plānu, vai kā jūs sauciet, tumsas būtnes no avota ir atslēgtas un vienīgais veids, kā tām eksistēt un papildināt savu enerģiju ir, meklējot to pie citiem. Cilvēciskā enerģija ļoti daudzām būtnēm ir ļoti pievilcīga. Zināmā mērā kā narkotika vai bauda/kaifs neatkarīgi vai tā ir ciešanu vai prieka enerģija. Var pat teikt, ka tas ir gaumes jautājums, kas kurai vairāk garšo…
Šo iemeslu dēļ, ja jūs esiet nolēmuši iesaistīties kādā šamaniskā praksē, mēs silti iesakam nodrošināt sev pilnu aizsardzību no saviem Augstākajiem Aspektiem un uzticēt viņiem visus līgumus un pašu prakses/ceremonijas norisi. Mēs saprotam jūsu ziņkārību un vēlmi izzināt neizzināto. Un pašlaik pasaulē šīs prakses ir kļuvušas ļoti pieejamas. Tomēr mēs ieteiktu no tām atturēties. Jums ir doti daudz augstāka plāna instrumenti darbam ar sevi, -tās ir gan dažas austrumu prakses, gan dziļa apcere un gremdēšanās sevī. Šīs prakses palīdz atvērt dziļāku un ciešāku sakaru kanālu ar savu Augstāko Es un Visu Esošo. Šīs prakses pietam ir drošas, kaut to apgūšana var prasīt vairāk laika. Tās ir tieši tās lēnās ieniršanas prakses, kuras ne tikai ir drošas, bet arī nodrošina ilglaicīgu efektu, kļūstot par jūsu eksistences un uztveres veidu.”
 Un nobeigumā

Mūsu dvēseles ir izvēlējušās nākt tieši šajā laikā, jo šis laiks tām piedāvā iziet unikālu pieredzi. Pieredzi, kas pat visā Kosmosā ir pieejama ļoti reti. Mēs bijām gadu tūkstošiem zemu frekvenču diapazonā, kad nācās slēgt līgumus ar dažādiem gariem, barot savas bailes, izdzīvot. Tas bija laiks, kad mums pat nebija paredzēta (tikai pavisam dažiem, un tos  mēs zinām, kā praviešus) pamošanās pieredze, sevis kā dvēseles apzināšanās, kontakta ar savu Augstāko Es atjaunošana, fiziskā un garīgā aspekta savienošana un savas realitātes pašradīšana! Šis ir laiks, kad mums jāatrod saikne ar sevi, jāsadzird savs Gars un jāiet rokrokā ar To.
 Ar Garu, nevis gariem…

Inta
23.11.2018
P.s. Pievienoju vienu pieredzes stāstu angļu val., kam ”netīšām”uzskrēju virsū. Ir vērts izlasīt:
Vēl man kāda lasītāja atsūtīja informāciju par šo:

Par aijavasku pirms kāda laika uzdūros līdzīgai versijai:
The times….they are changing…hyperdimensional matrix on overdrive. I’ve felt and seen that coming for a while…..just another confirmation not to use any form of mind expanding substances anymore, especially ayahuasca. (potential trigger topic for some people).
“Ayahuasca, other ceremonial shamanic plants and psychedelic drugs are high risk behaviors that invite Attachments, Addiction Webbing and Possession for human beings on the planet during the Ascension Cycle at this time.
Ayahuasca plant spirit has been hijacked by many of the dark avatars and the consortium of NAA (Negative Alien Agenda) entities (occult hostile forces of the hyperdimensional matrix) that are on this planet during the Ascension Cycle looking to harvest Soul bodies and the possibility to take over the physical body. It is designed to interfere with true spiritual communication links and shut off the neurological communication functions between the persons consciousness and their higher spirit. It will install its own software programs to run the body, and brain in the autonomic functions of the Central Nervous System. It is usually an astral enlightenment program to trick the person into believing their artificially induced spiritual and altered consciousness state is real.
The Ayahuasca plant is connected to a massive spirit, that has grown in size from many people being falsely lead on this path and taking it at high quantities during this time. The design of this plant ceremony in most common cases, is that the spirit of the plant is manipulated by negative forces that want the original consciousness of the person taking the drug to leave the body and/or change Timelines. The goal for the Imposter Spirit that want to take over the human body either in the current time, or in the future timelines, use the Ayahuasca plant to act as its conduit and dark portal opening to allow access into the inner spiritual sanctum of that person.”
– Lisa Renee
Here is my latest essay on this topic for more/better context:.
– Altered States of Entrapment: The Plant Medicine Manipulation
https://veilofreality.com/…/altered-states-entrapment-plan…/
P.s.s Latvijā man nav daudz domubiedru, kas redzētu lietas šādi, bet tādu ir gana ārpus. Mēs pārrunājam šīs tēmas klātienē un forumos. Pēdējā laikā interesantas sarunas man ir bijušas ar Latvijā jau labi pazīstamo Krievijas (Tatarstānas) gaišreģi- Aliju Lučezarnuju. Esam vienojušās par sarunu cikla publicēšanu un Sirds Ceļa Skolas dalībnieki pirmie to saņems… Viņai ir milzīga pieredze, spēja redzēt no otras puses daudzas garīgās prakses un ļoti daudz piemēru no dzīves, kuri pastāsta un dod vairāk nekā jebkāda teorija. 
Dalies savā pieredzē arī tu! Priecāšos par jebkādu atgriezenisko saiti! Esam!

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. 🙂 Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana 🙂  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!

Publicēts

Ļaut bērnam būt brīvam

Šodien pie brokastu galda ar saviem kursabiedriem aizrunājāmies par pusaudžiem un

jauniešiem, par viņu dvēseļu vibrācijām un, kā tās atšķiras no mūsu paaudzes.

Esmu jau par to rakstījusi, bet tik bieži, redzot jauniešus un bērnus, sajūtot viņu apspiestās dvēseles, manējā vienkārši kliedz!
Es padalījos ar to, ka jau otro gadu mana pusaudze neiet skolā (mācas tālmācībā), ir brīva savās izvēlēs un nodarbēs. Ka viņai pienākumu smagumu un bēgšanu virtualitatē, ir nomainījis prieks par to, ka viņa ir šeit, uz šīs zemes… Redzu, ka viņa meklē savu ceļu, vēlas viskautko izmēģināt. 

Taču viņai nav jāpieņem lēmums par to, kas viņa būs nākotnē tagad. Daudzi sajūt savu sirds vilkmi krietni vēlāk. Pietam, pašlaik nāk uz Zemi ļoti pieredzējušas dvēseles ar ļoti daudzpusīgām iestrādēm, kad tās atvērsies, viņi varēs darīt daudz ko, izmēģināt šajā dzīve dažādas dvēseles pieredzes, un nemaz nav obligāti atrast kaut ko vienu un visu mūžu to darīt. Tas nevienam nav obligāti.

Audzināt bērnu, tas nenozīmē uzspiest viņam savu pieredzi. Mana pieredze jau ir apgūta un integrēta dzimtas kokā. Līdz ar to, savā ziņā, tā jau manam bērnam ir. 
Audzināšana, manā izpratnē ir palīdzēšana bērnam gūt jaunu, viņa paša pieredzi.
Jā, bērni dzīvo fantāzijās, dzīvo savā iekšējā pasaulē, rada no sākuma šo pasauli, bet pienāks diena, kad viņi to atvērs šajā realitātē. Savu unikālo pasauli.

Audzināšana ir, kad mēs mīlot savu bērnu ļaujam viņam būt brīvam savās izvēlēs, vienlaikus esot blakus, lai atbalstītu vai iedotu padomu, kad to lūdz.
Katrām attiecībām vajadzētu būt balstītām uz uzticēšanos.

Tur, kur ir uzticēšanās, nav vietas smagiem konfliktiem, spriedzei. Kad bērns nonāks kādā viņam sarežģītā situācijā, vai viņš nāks pie vecākiem, ja viņu starpā nebūs uzticēšanās? Vai viņš vērsīsies pie tevis, ja zinās, ka tu neatbalsti viņa brīvību? Viss, kas viņiem atliek tādos brīžos ir iet tur, kur ir kāds, kam var uzticēties…

Es vēlos būt nevis stingra māte, kura visu zina labāk, kā bērniem jārīkojas, bet gan tuvs cilvēks, kam mans bērns var uzticēties pilnībā, lai nav jāmeklē nevienu citu ārpus ģimenes.
Audzināšana ir atļauja otram būt un izvēlēties sev to, ko viņš uzskata par svarīgu. Bet vienmēr būt blakus, lai palīdzētu izdarīt šīs izvēles, ja šāda palīdzība ir nepieciešama.

Un, ir ļoti liela atšķirība, vai mēs palaižam visu pašplūsmā, pat, ja redzam, ka bērns ir apmaldījies, vai esam visu laiku klātesoši un pieejami.
Neprasi savam bērnam, lai viņš dzīvo tavu, vai svešu cilvēku pieņemtu dzīvi, ikdiena nogalina fantāziju un radošumu. Tāpat arī uzspiesta sociālizācija.
Vakar meita man stāstīja par savu draudzeni, kura skolā jūtas līdzīgi, kā viņa reiz jutās. Ka mamma nelaiž viņu iet ārā, jo nav pietiekami labas sekmes skolā. Ka spiež apmeklēt mūzikas skolu. Bērns jūtas apspiests un nelaimīgs…
Kāpēc pieaugušie, kas paši reti kad ir laimīgi, domā, ka viņi labāk zina, kas vajadzīgs viņu bērniem?
Dresē viņus, spiež iet skolā, pulciņos, gūt rezultātus? Vai tad mēs negribam, lai mūsu bērni ir labāki par mums? Kāpēc mēs spiežam viņus kļūt par tādiem pašiem kā mēs?

Inta
2018.gada 18.novembris

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. 🙂 Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana 🙂  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!


Publicēts

Par kopējā enerģētiskā lauka ietekmi

Lielāko savas dzīves daļu esmu bijusi baigā kontrolētāja, tāpēc paļaušanās, neplānošana un

spontanitāte priekš manis patiešām ir izaicinājums, kuru esmu pieņēmusi un cenšos cītīgi praktizēt.

Vakar atvadījos no brīnišķīgu meiteņu grupas, kuras pavilkās un manu spontāno uzaicinājumu braukt šurp. Vai es zināju, kādēļ man te jābrauc? Ar prātu nē. Sekot savām sajūtām jau esmu iemācījusies, jo pašai ir interesanti, ko tad Augšas ir man sagatavojušas. Vienmēr esmu bijusi ziņkārīga 🙂 Ja nepaklausītu, tad jau arī neuzzinātu…
Ar retrītiem, braucieniem uz Kaukāzu viss ir skaidrs: tomēr daudzus gadus tur braucu un pazīstu visas enerģijas, kas tur ir un to, kā tās iedarbojās uz cilvēkiem. Gara enerģijas tur darbojās ārkartīgi spēcīgi- ne velti Kaukāzu pētīja (un arī bāzējās Kaukāzā) pat Hitlera slepenā ezotēriķu vienība. Transformācija, programmu nomaiņa, dziedināšana, satikšanās ar sevi un saikne ar Augstāko, – tas īsumā ir par tiem procesiem, kas notiek Kaukāzā.

 Jau kādu laiku mani mudina doties uz vietām, kas ir uz citas enerģētiskās platformas, ja tā var teikt. Viena no tādām zemēm, par kuru jau rakstīju, ir Indonēzija (Bali). Taču, pirms tur braukt ar grupu, viss sagriezās tā, ka nonācu izmēģinājuma braucienā Kiprā. Abas šīs zemes galīgi nav liekamas vienā plauktiņā, taču ir aspekti, kas ir līdzīgi. Par sajusto Kiprā vēl rakstīšu. Un nākamajā novembrī noteikti atkal došos uz šejieni. Lai arī šeit biju ar meiteņu (sieviešu) grupu, pastrādāt ar sievišķajām enerģijām, sajutu, ka šeit ir ļoti labi izlīdzināt, harmonizēt abu pirmsākumu enerģijas. Pat būtu interesanti to darīt, ja būtu abi dzimumi grupā.

Šo īso rakstiņu uzrakstīt mani pamudināja tieši secinātais šajā Kipras braucienā, jo zināmā mērā tas bija tāds izpētes eksperimentāls pasākums.

Domāju, ka mums visām 15, bija tāds kluss izbrīns, cik dažādas mēs visas esam. Tas bija ļoti uzkrītoši un lika daudz domāt, par to, kā enerģijas strādā. Katrai ir kaut kas pārpilnībā, kaut kas pietrūkst. Un visu to var ieraudzīt citās… Mēs spoguļojāmies smejoties, ņēmām un devām, vērojām sevi un citas. Tagad tikai var nobrīnīties, cik kopsummā tika salikta krāsaina enerģiju buķete kopīgajā laukā, no kura visas varējām kārtīgi uzpildīties, sarezonēties un izlīdzināties…
Nav jau tā, ka man tas būtu kāds atklājums, – tas, kā strādā enerģētiskais lauks, tomēr pēdējā laikā jo spilgti izjūtu tā efektu…
Arvien mazāka nozīme paliek prāta uzliktiem mērķiem, programmām, konceptiem, nosaukumiem, definīcijām…Ja godīgi, to pieprasa tikai cilvēka prāts. Un tam cilvēkam, kas ir kāda konkrēta pasākuma (kopāsanākšanas) iniciators ir tāda kā rezonatora funkcija.
Tātad man atnāk ideja. Tas var būt kāds seminārs, meditāciju vakars, ceļojums vai koncerts. Uz

manām enerģijām (vai caur mani plūstošajām enerģijām) pievelkas konkrēti cilvēki. Mēs satiekamies un es palīdzu izveidot līdz galam, noformēt šo mūsu kopējo lauku. Īstenībā ar to mans uzdevums var arī būt galā. Jā, es savā pāratbildībā parasti uzmanu un turu šo lauku līdz pasākuma beigām, taču, ja viss ir harmoniski, es varētu arī pati izbaudīt būšanu kā vienai no.

Izveidotajā laukā, uz nolūka enerģijas bāzes, iesaistoties katra indivīda augstākajiem aspektiem, lietas, procesi sāk notikt paši no sevis. Pēdējā laikā tas ir ļoti, ļoti izteikti. 
Vēl es novēroju, ka bieži vien informācija kļūst traucējoša vai tai ir pavisam otršķirīga nozīme.  Kipras pasākums man skaidri parādīja, ka arī Indonēzijā nevajadzētu informatīvo programmu- dažas meditatīvās prakses lauka izveidei un viss… Pārējam visam jābūt uz atslabināšanos, ļaušanos, spontanitāti un dabas enerģiju vērstam,  dabas stihiju tiešā tuvumā. Jo vairāk prats un ķermenis atpūšas, jo mazāk traucē laukā notiekošajiem procesiem.
Domāju, ka daudzi no jums jau jūt, ka informācijas un semināru ir par daudz. Tāpēc arī man jau 3 gadu nav informatīvo semināru. 
Esmu tik pateicīga Jānim Lūsēnam, kas ik pa laikam palīdz man veidot šo lauku ar harmonisku un skaistu mūzikas skaņu palīdzību, un, protams arī pārējiem mūziķiem, kas atsaucas un brauc. Šādu lauku ir grūti izveidot parastajās koncertzālēs, kuras ļauj klausīties skaistu mūziku, iegrimt tās skaņās, bet reti, kad izveido, savieno cilvēkus vienotā laukā… Ja mūziķis spēj ar savu sirdi atvērt pārējos, kļūt viens no visiem, tad tas jau kļūst kvalitatīvi pavisam cits pasākums. 
Tā kā pie manis, vai pie Retrītu Centrā notiekošā pievelkās jau līdzīgi vai atvērti cilvēki, tad, kā Valdis Atāls teica: ”tādā augsnē ir viegli sēt…”, transformatīvais process notiek vienmēr. Un, ja godīgi, tad man pašlaik šis ir tuvākais veids, kā dot pasaulei. Jo es to redzu un sajūtu kā pašu spēcīgāko! Es izveidoju šo lauku pirms koncerta, un lauks strādā vienkārši fantastiski!!! Klāt nāk vēl mūzikas dziedinošais spēks, kas visu to padara piepildītu, sniedz baudījumu dvēselei un garam.

Vairums manējo atzīst, ka arvien vairāk ir vēlme satikties, runāties, pabūt starp domubiedriem, padziedāt kopā, padzert tēju… un arvien mazāk ir vēlme pēc jaunām zināšanām un teorijām. Tā tas strādā. Jo kopīgais visu atvērto dvēseļu izveidotais enerģētiskais lauks kļūst par spēcīgāko platformu ne tikai katra individuālajiem procesiem, bet arī daloties, mēs daudz iegūstam, spēks vairojas ģeometriskā progresijā un rezultātā mēs dodamies mājās piepildīti, iedvesmoti un līdzsvarojušies. Nevis tikai ieguvuši kārtējās teorētiskās zināšanas, kā tas notiek parastos semināros.

Meklējiet savējos, pievelcieties pēc vibrācijām, interesēm viens pie otra. Tiecieties, dodiet un dalieties viens ar otru, bagātinieties, iedvesmojiet un iedvesmojieties! Enerģētiskajā laukā procesi notiks paši, – tā ir iekārtota šī pasaule!

Lai top!
Inta
Kipra, 5.11.2018

P.s. Bildēs daži mirkļi no Olimpa zemes- Kipras!

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. 🙂 Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana 🙂  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!

Publicēts

Oktobra enerģiju raksturojums

Bieži esmu aizdomājusies, kas Latvijā izvēlas vēlēšanu datumus, jo arī astrologi atzīst, ka

nepiemērotākus patiešām grūti atrast. Spriedze, īpaši mentālajā plānā turpina pieaugt arī oktobrī un, pieļauju skars ļoti daudzus no mums.

Visas tās peripētijas, ko Jūs redziet informatīvajā telpā, nepaliek bez sekām. Pat, ja mēs maksimāli no tā visa norobežojamies, smalkais plāns, kurā nonāk cilvēku domas un emocijas, ietekmē mūs neatkarīgi no mūsu gribas, ja vien mēs ikdienā neizmantojam aizsardzības tehnikas.
Pasaule ir vienots organisms, tādēļ Latviju nevar pilnībā nosķirt, – šie spriedzes aspekti vairāk vai mazāk izpaudīsies visā pasaulē.
Spriedze jebkurā tās izpausmē stimulē vecā izspiešanu, atbrīvošanos,- tā kāpinās, aug, kā sastrutojis augonis, līdz plīst un atbrīvojās no vecā, liekā, svešā, nokalpojušā. Spriedze ir kā rādītājs tam, ka būs jāatvadās, ka mūs piespiedīs atvadīties no vecajām programmām. Tie var būt uzvedības modeļi, emocionālās reakcijas, neatrisinātas vai iestrēgušas attiecības, atlikti lēmumi, neatrisināti iekšējie konflikti.
Tevi var izbrīnīt apkārtējo cilvēku reakcijas un uzvedība, liksies, ka viņi rīkojas pretēji tam, ko tu gaidi, vai vienkārši neloģiski… Sajūta, ka tu runā vienā, viņi -citā valodā.
Jau septembrī es biju trīs situāciju lieciniece, kur savas saistības neizpildīja cilvēki, no kuriem es to negaidīju un nekādi neparedzēju. Divas no šīm situācijām saistītas arī ar zināmiem zaudējumiem finansu ziņā. 
Tas būs vērojams masveidā turpmākajā laikā (mēnešos un pat gados). Nekas vairs nebūs stabils- nekādi līgumi, solījumi, saistības…
Ļoti daudzi cilvēki sāks padoties- viņiem nebūs spēka, enerģijas pildīt savas saistības. Jo enerģiju arvien vairāk piegriež visam, kas nenes labumu un atbalstu Dvēseles ceļam.
Kad nonāksi šādās situācijās, tad atceries šo manu rakstīto. Ja situācija skar finansiālo aspektu, atceries seno ebreju teicienu: ”Paldies, Dievs, ka paņēmi naudā!”, mēģini palaist šo naudu viegli, jo, ja paliks aizvainojums, dusmas utt., tas gan sasies ar šo cilvēku karmisko mezglu tikai ciešāk, pazeminās tavas vibrācijas un apturēs pārpilnības plūsmu, kas viegli un ātri aizpildītu šo zaudējumu. 
Tāpat, šādas situācijas saistībā ar materiālajām lietām skars tā saucamos garīgā ceļa gājējus (īstenībā jau mēs visi ejam šo ceļu), jo pieķeršanās materiālajam plānam vēl ļoti daudziem no mums traucē iet uz priekšu…Mēs baidāmies iet Dvēseles ceļu, paliekot nemīlamā darbā utt. Iesaku pārvarēt bailes pēc iespējas ātrāk, lai nebūt jāpiedzīvo to, ka atņem traucējošos ”ar varu”.
Trešais aspekts negaidītiem finansiālajiem zaudējumiem ir tas, ka Sistēma ņem naudā. Tā ir plašāka tēma. Mēs, mūsu Dvēseles ir vienojušās nākt uz šo Zemi, tās esošajos apstākļos, tās Sistēmā ar visiem šīs Sistēmas notikumiem. Jā, mēs vēlamies brīvību, bet jāsaprot, kā atpirkties ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem.
Pēkšņi pilna paskastīte ar radaru fotogrāfijām? Parādnieks neceļ klausuli? Darba devējs neizmaksā laikā algu? Atceries, Sistēma, šī Laik-Telpa, kurā spēlējies prasa savu daļu… Labāk dot to. Vismaz pagaidām. Lielākā daļa no mums vēl nav tajā vibrāciju diapazonā, kurā Sistēmai var uzspļaut no augstāka stāva 🙂
Vēl apr sajūtām. Pēkšņi saasinās daudzas un dažādas tēmas, kas likās apklusušas vai izbeigušās. Tas var attiekties gan uz veselību, gan attiecībām. Šķitīs, ka viss krīt vienlaikus virsū- dažādas problēmas, jautājumi… 
Elpo dziļi un īpaši neanalizē. Klausies savā iekšējā sajūtā un airē ar to vienā ritmē. Analīze un loģika nebūs labākie sabiedrotie šajā laikā… Meklē savu iekšējo centru, ieslēdz sevī ”vērotāju” un ļauj, lai notikumi paši notiek.
Lai kas notiktu ārējā plānā, – viss notiek pēc Dvēseles Plāna un atbilstoši tam. Augšas zina, caur ko tevi jāizved, no kā jāatbrīvo, kur jāizstumj vai jāaizbīda. Netraucē Tām ar savu loģiku un stresošanu. Šis stāvoklis būs pats harmoniskākais šajā laikā.
Ļoti iespējams, ka drīz sāksies jau jaunu lēmumu pieņemšanas laiks. Laiks, kad tevī tiks palaistas jaunās programmas, Dvēsele nonāks uz jaunām sliedēm un… tad jau redzēs…
Vēl nedaudz par veselības jomu. Pamanījāt, ka septembrī ļoti agri sākās tādi mazi vīrusiņi, kamēr dabā vēl bija silta vasara un nekas neliecināja par to, ka tādie vajadzētu parādīties. Trīs dienu sagurums, kakla sāpes, nelielas iesnas, galvas sāpes? Pietam masviedā. Jā, caur vīrusiem mūs arī transformē. Un oktobrī, pieļauju, ka šis process turpināsies.
Atceries, ka iekšējais Prieka stāvoklis ir īstais vibrāciju līmeņa rādītājs. Padomā par to. Kas traucē būt šajā stāvoklī, vairot vai atrast to? 
Kā es saku: priecīgs gaļēdājs vienmēr ir augstākās vibrācijās vai tuvāk Dievam, nekā depresīvs veģetārietis 🙂 Bet, tas attiecas uz visām jomām:)
Šo PASAULI NEVAJAG ŅEMT PĀRĀK NOPIETNI…
LAI HARMONISKS ŠIS LAIKS!
ESAM!
INTA
P.s. Šādu enerģētisko prognozi katra mēneša sākumā saņem visi Sirds Ceļa Kopienas dalībnieki- satura, kas ietver sevī vebinārus, prakses, virtuālo diskusiju platformu, sarunu apļus, u.tml., abonenti.
Publicēts

Nedaudz par sapņiem

Apsolīju īsi pieskarties sapņu tēmai. Tā ir pārāk plaša, lai varētu aptvert visus aspektus un, vispār es

domāju, ka man nav tik daudz informācijas. Iespējams, nevienam nav. Esmu es šo to par sapņu pasauli lasījusi un dzirdējusi, taču šodien par konkrētiem trim sapņu aspektiem, kas ir ”iz manas dzīves pieredzes” un, kuri maz tiek apgaismoti.

Pieļauju, ka lielākā daļa no mums zina vai ir dzirdējuši, ka lielākā daļa sapņu ir ”cietā diska” tīrīšanas process. Mūsu zemapziņa dienas laikā uzņemt tik daudz informācijas ar visām maņām, ka tikai neliela daļa no tās tiek apzināti apstrādāta. Lielākā daļa nonāk zemapziņā, kurai jāveic savs kārtošanas, apstrādes un attīrīšanas process, kam ir milzīga nozīme.
Mēs ikdienā piedzīvojam visa veida emociju spektru, stresu, dažādas situācijas, kuras ietekmē mūsu mentālo un emocionālo plānu. Šo situāciju rezultātā mēs patērējam, atdodam savu enerģiju. Tu jau zini, cik daudz enerģijas paņem ikdienas stresi, strīdi, spriedze, emocijas…
Kā jau iepriekš rakstīju nekas nepazūd bez pēdām, – mūsu Visumā pastāv enerģijas nezūdamības likums, -it visam jābūt patērētam, pārstrādātam, transformētam… Dabā mēs to redzam it visur.
Tāpat kā baktērijas ar aci neredzamos procesos pārstrādā bioloģiskos atkritumus, tā arī astrālajā plānā ir būtnes, kuras pievelkas uz to, kas no mums izdalās. Katrai mūsu emocijai ir savi ”cienītāji”, kuri patērē konkrētās emocijas enerģiju.
Jo Tu tak zini, ka doma ir enerģija. Emocija ir vēl lielāka enerģija.
Iepriekšējā rakstā jau devu piemēru ar vienu savu konkrētu situāciju. Īsi pārstāstīšu, pieļauju, ka teju katram ir bijušas līdzīgas situācijas.
Pēc kādas ļoti emocionālas situācijas ar vienu cilvēku, protams, daudz domāju to, analizēju, meklēju atbildes. Mans prāts bija aizņemts ar domām par visu šo. Katru nakti izspēlējās dažādas versijas, tas cilvēks man rādījās dažādās situācijās. Tas bija ļoti intensīvi, tomēr sapņi, lai gan regulāri, nebija klasificējami, kā slikti.
Tā kā situācija bija krasa un negaidīta priekš manis, samērā ilgi mana apziņa dienā un zemapziņa naktī ņēmās ar to kārtošanas procesu.
Tomēr aptuveni mēnesi vēlāk šie sapņi sāka iegūt negatīvu nokrāsu, es modos neizgulējusies, izmocīta un neatpūtusies… Biju neizpratnē no sākuma, jo piefiksēju, ka apziņas līmenī, pa dienu vairs nedomāju par to situāciju.
Mani Skolotāji izskaidroja manu konkrēto situāciju. Astrālā plāna būtnes, kas bija ieradušās uz pirmā mēneša mentāli-emocionālā plāna attīrīšanu sapņos, nevēlējās iet prom un provocēja sapņus, bet jau ar negatīvu nokrāsu, lai vēl vairāk no manis dabūtu enerģiju. Man tikai iedotas konkrēts tehnikas pirms miega, ar kurām jau padalījos.
Secinājums. Tas, ko mēs no sevis izstarojam uz āru, pievelk attiecīgos smalkā plāna pārstāvjus, un, ja mēs tos esam pievilkuši, bet viņi nevēlās doties prom, ir jāiemācās no tiem harmoniski atbrīvoties. Ir jāsaprot, ja mēs ikdienā domājam negatīvi, ir daudz emocionālo izvirdumu, dusmu, negāciju, tad tāds attīrīšanās process būs ar īslaicīgu rezultātu. Jau pavisam drīz būs klāt atkal, jo līdzsvaram ir jāsaglabājas ikvienā Visuma daļā. Mēs esam cilvēki un katram no mums ir gan labās, gan sliktās dienas un periodi. Šādās situācijās vislabākais, kas var būt ir mūu pašu zināšanas, izpratne, apzināta savas dzīves vērošana un šo zināšanu pielietošana.
Visvairāk atbildības mums ir par bērniem, kuri nāk ļoti tīri, atvērti un šai astrālajai pasaulei pieejami. Slikts miegs bērnam, nakts murgi, bailes- tas vienmēr pievilinās attiecīgos astrālā plāna pārstāvjus.
Mums ir jāsaprot, kas radījis bērnā šīs bailes, kādi ir cēloņi. Kas notiek ar bērnu bērnudārzā, skolā, ko viņš dara ierīcēs, kā viņš jūtās, lai to visu novērstu un pēc tam seko jau tīri tehniskais attīrīšanas un aizsardzības veidošanas process.
Lielākiem bērniem var izprintēt un pielikt pie gultas aizsardzības tehnikas, lai pirms miega jāskaita. Pašiem arī nevienam par sliktu nenāks 🙂
No mūsu nolūka un gribas ir atkarīgs ļoti daudz. Es ieteiktu bez aizsardzības prakses, vēl arī izteikt nolūku, ko es vēlos miega laikā saņemt, paveikt, kur pabūt.
Atkarībā no apziņas līmeņa, tas var būt, vai nu lūgums eņģeļiem aizvest uz kādu augstu vibrāciju vietu, kur attīrīties un atjaunoties, vai jau konkrētāks lūgums, konkrētiem Skolotāju Sistēmas vai Civilizāciju pārstāvjiem pēc dziedināšanas, programmu maiņas utml.
Pēdējais aspekts, ko mēs šeit apskatīsim sapņu sakarā, tas ir paralēlo dzīvju potenciālo līniju ”izspēlēšana”.
Te vajadzīga ir neliela izpratne par mūsu dzīves potenciālajiem variantiem. Mēģināšu pēc iespējas vienkāršāk, jo tā ir diezgan komplicēta tēma.
Mēs ar savu vēlmju un gribas enerģiju piedalāmies savas nākotnes potenciālu, kādu protams ir daudz, veidošanā. Mūsu Augstākais Es pastāvīgi formē dzīves notikumus saskaņā ar mūsu cilvēciskā aspekta izvēlēm un Dvēselei nepieciešamo pieredzes plānu.
Iedomājies situāciju, ka tu dzīvo, tavuprāt, harmoniskās attiecībās, plāno savu nākotni, piepildi to ar savām vēlmēm, domām, sapņiem… Šim potenciālam tiek dota lielas tavas enerģijas investīcijas. Kamēr tavai Dvēselei ir citi plāni. Un partnera Dvēselei arī. Tā aiziet no tavas dzīves. Ir šoks, sāpes, pārdzīvojumi…sagrūst tevis izveidotā realitāte, ir tukšuma un zaudējuma sajūta. Tas ir normāli, jo it kā tiek zaudēta daļa no tevis paša.
Dzīvē bieži ir šādas situācijas, kuras es salīdzinu ar pārmijām. Tu traucies pa vienām sliedēm, vienā virzienā, kurā vērsta arī tava uzmanība, plāni un mērķi. Katra tava vai tavas dvēseles izvēle, var tevi pārvest uz citām sliedēm un tavas dzīves scenārijs jau ir mainījies. Atbilstīgi tam tad jau Augšas sāk pavisam savādāk formēt notikumus.
Bet vecajiem potenciāliem, kuri vairs nav tavas esošās dzīves daļa, ir palikusi tava enerģija- tie ir dzīvi, savā ziņā. Tā enerģija nekur nepazūd. Tā izspēlējās tā saucamajās paralēlajās dzīvēs.
Piemērs.
Divus gadus atpakaļ man nomira tēvs. Mums bija tādas īpatnējas attiecības. Es jau dzīves laikā viņam pateicu, ka nevēlos no viņa neko mantojumā saņemt, jo viņš bieži par to runāja, dalīja, pārdomāja, pārdalīja… 🙂
Pēc nāves ar apbrīnojamu regularitāti (1-2x mēnesī) viņš nāk manos sapņos un dod, piedāvā man īpašumus. Katru reizi tie ir savādāki, bet sapņi ir ļoti dzīvi, ļoti detalizēti un tēvs tajos ir tāds pazemīgs, – viņš, ļoti vēlās, lai es pieņemtu šos īpašumus.
Tā kā mana draudzene- Lindiņa, ar kuru kopā uzrakstīju ”Dvēseles Mājas” ir medijs, pastāstīju viņai… Atnāca tēta mamma un vecmamma ar atbalsta enerģiju, bet pats tētis, lai arī parādījās, uz kontaktu nenāca. Neko neteica.
Jautājot saviem Skolotājiem, saņēmu atbildi, ka šajā gadījumā sapņos izspēlējās paralēlās dzīves. Notikumi, kuriem būtu vieta, ja manas un tēva attiecības atrisinātos karmiskajā līmenī. Viņi ieteica man tomēr caur Lindu parunāt ar tēvu, lai mūsu karma nepārietu uz nākamo dzīvi, jo pašreizējās enerģijas ļauj sakārtot šos jautājumus arī starp iemiesojumā esošām un to pametušām dvēselēm.
Bez manis pieminētajiem sapņu aspektiem ir vēl arī tā saucamie viedie sapņi, kuros dvēsele cenšas dot kādas norādes, tapt sadzirdēta cilvēka apziņas līmenī.
Vēl sapņos var notikt kontakti ar dažāda ranga būtnēm un civilizācijām, programmu maiņa un ļoti daudz dažādi citi procesi, par kuriem varētu uzrakstīt grāmatu, bet tas laikam nebūs īsti mans lauciņš…
Inta

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. 🙂 Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana 🙂  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!

Valodas