Magdalēnas manuskripts

Alķīmija – māksla un zinātne par vienas formas pāreju citā. Iekšējā alķīmija (kā ēģiptiešu sistēma) transformē apziņas enerģiju un iemiesojuma dzīvības spēku paplašinātā apziņā, piešķirot praktizētājam pastiprinātas spējas.

Amits – mītisks radījums, kas saistīts ar djed jeb svēto čakru taku; daļēji krokodils, daļēji lauva un daļēji nīlzirgs, amits parasti tiek attēlots blakus djed atveidojumam: tas sēd, omulīgi savu rāpuļa purnu novietojis starp trešo un ceturto čakru (saules pinumu un sirdi).

Anubiss – ēģiptiešu dievība, kas parasti tiek asociēta ar mirušo zemi; daļēji šakālis un daļēji cilvēks. Ēģiptiešu mītos Anubiss tiek attēlots kā Ozīrisa aizstāvis pazemē un tādējādi saistās ar psihes pazemes līmeni.

Augšupcelšanās – dzīvības spēka (sekhem) pacelšana augšup pa djed uz augstākajiem smadzeņu centriem, tādējādi aktivējot apziņas spējas (sidhi) un ļaujot praktizētājam piekļūt smalkajām pasaulēm. Termins attiecas arī uz ka ķermeņa augšupcelšanos augstākās gaismas un enerģijas valstībās.

Ba – dievišķā dvēsele. Daži to varētu dēvēt par debesu dvēseli vai Augstāko es.

Baltie čūskas pilieni – smalka enerģētiska viela, ko izdala kronis; saistīti ar cilvēka bioloģiskā tēva īpašībām. Pilieni rodas manuskriptā aprakstītās alķīmiskās meditācijas – melnās un zelta čūskas prakses – rezultātā. (Sk.: sarkanie čūskas pilieni; salīdzinājumam ar līdzīgu praksi tibetiešu vajrajanas jogā.)

Centrālais pīlārs – tāds pats smalko enerģiju ceļš kā centrālā kolonna vai prāniskā plūsma.

Centrālā kolonna – smalko enerģiju taka, kas atrodas mugurkaula priekšpusē no tā pamatnes līdz galvvirsai (sk.: prāniskā plūsma).

Čakra – enerģijas virpulis smalkajā ķermenī. Pats vārds “čakra” nozīmē ‘ritenis’, jo čakras mēdz griezties kā riteņi. Zinātne ir dokumentējusi čakru eksistenci, un tās izstaro gan skaņu, gan gaismu.

Čiekurveida dziedzeris – dziedzeris, kas atrodas aptuveni galvas centrā. Rietumu zinātnei tā funkcija nav pilnīgi saprotama, lai gan ezoterikā tiek uzskatīts, ka tur glabājas atslēgas augstāku apziņas stāvokļu sasniegšanai.

Djed – sakrālā čakru taka. Djed virzās no mugurkaula pamatnes līdz galvvirsai (kroņa čakrai). Tā ir centrālā augšupcelšanās taka ēģiptiešu alķīmijā.

Hors – Izīdas un Ozīrisa dēls. Simboliski Hors ir gara (Ozīrisa) un matērijas (Izīdas) apvienojums. Viņa stāsts ir alegorisks: viņš, gluži kā ikviens no mums, paceļas augšup pa djed līdz paplašinātiem apziņas stāvokļiem.

Ida – jogas apzīmējums, kas raksturo smalko taku kreisajā mugurkaula pusē; zināma arī kā Mēness vai čandras taka, ida virzās no pamata čakras, līdz nonāk galvā un apstājas pie kreisās nāss (sk.: melnā čūska).

Iemiesotā – Izīdas kulta priesteriene, kura apmācīta Izīdas enerģiju iemiesošanā.

Iniciācija – process, kad norisinās pakāpšanās no viena apziņas līmeņa uz nākamo. Iniciācija ir kā ceļa atzīme, ar kuru tiek fiksēta noteikta meistarības līmeņa sasniegšana. Iniciēt var garīga būtne, atsevišķos gadījumus – fiziska persona.

Iniciētais – kāds, kurš izgājis caur portālu vai pārkāpis slieksni starp vienu apziņas līmeni un nākamo. Vispārīgi runājot, iniciētais ir apmācīts sakrālās zinībās un viņam ir sniegta piekļuve to garīgajam mantojumam.

Izīda – Hora māte un viena no ievērojamākajām ēģiptiešu panteona dievībām. Viņa tika uzskatīta par Visuma māti, un viņas kults bija izplatījies lielākajā senās pasaules daļā.

Ka – smalkās enerģijas ķermenis, kas aprakstīts ēģiptiešu alķīmijā. Ka ir enerģētisks fiziskā ķermeņa dublikāts, un dažkārt to dēvē par ēterisko dubultnieku jeb garīgo dvīni. Lielākoties ēģiptiešu alķīmijā uzmanība tiek veltīta tieši ka ķermeņa transformācijai.

Khat – blīvais fiziskais ķermenis, kas sastāv no miesas un asinīm.

Krāšņais smalkais ķermenis – sk.: sahu.

Kundalini joga – jogas veids, kas fokusējas uz kundalini šakti (enerģijas veids, kas saistīts ar sekhem) virzīšanu augšup pa mugurkaulu. Kundalini šakti kāpjot augšup pa mugurkaulu, aktivējas dažādas čakras, sniedzot jogam meistarību noteiktās apziņas plaknēs.

Lidošanas šķēršļi – termins, ko Magdalēna lieto, lai raksturotu psiholoģiskos šķēršļus ceļā uz garīgu apgaismību. Viens no alķīmiķa uzdevumiem viņas pārstāvētajā tradīcijā ir novākt lidošanas šķēršļus, lai apziņa var pacelties augšup pa djed.

Maata – ēģiptiešu dievība, kas saistīta ar mirušo valstību. Maata rokās tur svarus, kuru vienā pusē atrodas spalva, bet otrā pusē tā cilvēka sirds, kurš meklē ieeju garīgajā paradīzē. Ja sirdi nomāc kauns un nožēla, sirds būs smagāka par spalvu un cilvēkam būs jāklejo pa pazemi. Ja sirds ir tik viegla kā spalva, cilvēkam tiek dota atļauja ieiet cēlākajās smalkajās pasaulēs.

Melnā čūska – termins, ko Magdalēna izmanto, lai raksturotu Mēness taku, pa kuru enerģija virzās augšup pa mugurkaulu (sk.: ida). Melnā čūska iemieso sievišķīgo radīšanas noslēpumu un ir saistīta ar tukšumu, avotu, no kura visas lietas tiek radītas.

Neteri – smalkās spējas. Klasiskajā ēģiptiešu alķīmijā ir 26 neteri, bet šo terminu var attiecināt arī uz jebko un jebkuru, kam vai kuram piemīt enerģija vai spēks. Tādējādi termins var būt saistīts ar šakti konceptu vai enerģiju jogā.

Pingala – jogas termins, apzīmē smalku taku, kas virzās augšup pa mugurkaula labo pusi; zināma arī kā Saules jeb Sūrjas taka. Pingala no pamata čakras virzās uz augšu līdz galvai un apstājas pie labās nāss (sk.: zelta čūska).

Prāniskā plūsma – to var uzskatīt par centrālo spēka līniju ķermeņa magnētiskajā laukā. Visiem bipolārajiem magnētiem, to vidū mūsu ķermeņiem, ir ziemeļu un dienvidu poli. Abi poli tiek ģenerēti ap asi, kā, piemēram, Zemes asi, kas arī ir bipolārs magnēts. Fiziskajā ķermenī ass virzās no kroņa lejup uz iegurni un atrodas mugurkaula priekšā (sk.: djed, centrālā kolonna, centrālais pīlārs).

Ra – ēģiptiešu Saules dievs. No alķīmijas perspektīvas – viss, kas ir uguns, ir Ra spēks. Ka ķermenī atrodas pēc būtības ugunīgs enerģijas centrs jeb čakra, pazīstama kā saules pinums. Ēģiptiešu alķīmija krietni vien strādā ar daudzajām Ra formām kā enerģijas avotu, ar kuru vadīt alķīmiskās reakcijas ka ķermenī.

Sahu – nemirstīgs enerģētiskais ķermenis, ko dažkārt dēvē par zeltīto tērpu jeb krāšņo smalko ķermeni.

Samādhi – iekšējās uzmanības stāvoklis jogā, kas tiek sasniegts meditācijas rezultātā. Samādhi apziņa tiek pārvirzīta no ārējās pasaules sajūtām uz iekšējām pasaulēm. Samādhi ir plašs diapazons – no iekšējas uzmanības izgaismošanas līdz pat izteikti izmainītiem apziņas stāvokļiem. Visdziļākajās samādhi formās uztvertais laiks apstājas. To nepavisam nejūt, un nejūt arī pasauli. Apziņa sāk apzināties pati sevi, un no šīs dziļās iekšējās pašatzīšanas rodas spontāna svētlaime.

Sarkanie čūskas pilieni – smalka enerģētiska viela, ko izdala kronis; saistīti ar cilvēka bioloģiskās mātes īpašībām. Pilieni rodas manuskriptā aprakstītās alķīmiskās meditācijas – melnās un zelta čūskas prakses – rezultātā. Interesanti, ka šāda prakse daudzos aspektos līdzinās Tibetas vajrajanas jogas praksei, kurā izmanto to, ko sauc par sarkanajiem un baltajiem pilieniem. Tibetiešu praksē pilieni tiek izmantoti, arī lai radītu svētlaimi, un tad praktizētājs atpūšas svētlaimē, apcerot tukšuma dabu vai visu lietu tukšumu. Hora alķīmijā tomēr ir cits mērķis. Pilienu savienošanās gan rada svētlaimi, tomēr tā tiek pārvirzīta uz ka ķermeni, lai to stiprinātu. Pēc Magdalēnas teiktā, apziņas ekstātiskie stāvokļi stiprina ka.

Sekhem – dzīvības spēks, burtiski ‘tas, kas liek lietām pacelties’. Ēģiptiešu alķīmijas procesā cilvēka sekhem jeb dzīvības spēks tiek stiprināts, lai to transformētu paplašinātā apziņā. Tieši sekhem spēks panāk djed spēka ģenerēšanu, lai paceltos augšup pa čakru taku apgaismībā. Augsti potencētais dzīvības spēks tiek izmantots arī īpašos alķīmiskos procesos, lai radītu apziņas spējas (sk.: sidhi).

Seksuālā maģija – iekšējās alķīmijas forma, alķīmija, kas balstās visprimitīvākajā un visspēcīgākajā enerģijā, kas pieejama iemiesotām būtnēm. Seksa izmantošanai kopā ar maģiju ir sena vēsture, vairākus tūkstošus gadu ilga, un tā ir sastopama neskaitāmu kultūru un garīgo strāvojumu mantojumā, tomēr Izīdas seksuālā maģija atšķiras no vispārīgās maģijas, jo tā pievēršas pašas apziņas maģiskai transformācijai, nevis cenšas ietekmēt ārpasauli caur maģiskām pārvērtībām.

Sets – Hora tēva Ozīrisa brālis un slepkava. Ēģiptiešu mītos Horam ir jāuzvar tieši Sets.

Sidhi – jogi spējas. Šīs apziņas spējas aptver plašu neparastu spēju spektru: gaišredzību (iekšējo redzi), gaišdzirdību (iekšējo dzirdi), gaišjutība (iekšējo sajūtu) un gaišzināšanu (spēju kaut ko zināt, nezinot, kā), kā arī spēju dziedināt, pareģošanas spējas, bilokāciju (atrašanos divās vietās vienlaikus), teleportāciju (acumirklī transportējot lielos attālumos) un levitāciju (lidošanu pa gaisu). Šīs apziņas spējas ir labi dokumentētas daudzās no pasaules reliģiskajām un alķīmiskajām tradīcijām, ieskaitot budismu, kristietību, hinduismu, islāmu, jūdaismu un daoismu, arī iezemiešu šamaņiem piemīt daudzas no šīm spējām.

Tantra – termins, kas attiecas uz enerģētiskajām praksēm. To reizēm izmanto budismā, piemēram, lai atsauktos uz pašapzināšanās enerģētiskajām praksēm, tomēr to var izmantot arī seksuālās enerģijas praksēs. Tādas tantras pamatā ir seksuālās enerģijas izmantošana apziņas paaugstināšanai, un tai ir daudz dažādu formu visā pasaulē.

Urejs – urejs rodas, kad sekhem (dzīvības spēks) virzās augšup pa djed un nonāk smadzenēs; dažreiz dēvēts par iesvaidīšanu. Sekhem kustība rada čūskai līdzīgu enerģijas formu, tāpēc, iespējams, Senajā Ēģiptē urejs tika attēlots kā čūska.

Zelta čūska – termins, ko Magdalēna izmanto, lai raksturotu Saules taku, pa kuru enerģija virzās augšup pa mugurkaulu (sk.: pingala). Saules enerģija iemieso radīšanas vīrišķo aspektu un ir saistīta ar gaismu.

Zeltītais tērps – sk.: sahu.