Mana balss par grāmatu
Katra grāmata ir ceļš — to aizvien turpinu apgalvot. Un, veidojot grāmatu, daudzkārt pārlasot un meklējot īstos vārdus un vārdu salikumus, grāmatas nozīmju slāņi, vērtības un atziņas uzplaukst manī kā smaržīgs zieds, kas saskaņojas ar manām domām, dvēseles alkām un visu dzīvi.
„Magdalēnu balss” noteikti smaržo ar rozes dvesmu un raisa pateicību Augstākajam un tām daudzajām zināmajām un nezināmajām dvēselēm, kuras kādu ceļa posmu mani ir nesušas savās rokās, palīdzējušas izdzīvot kādas smagas mācību stundas un iedvesmojušas lielākos varoņdarbus piedzīvot ikdienā — pieņemot to visā skaistajā un sāpīgajā daudzveidībā, iespējami labāk darot savu darāmo, kas sagādā prieku un dzīves garšu pašai un citiem, spodrinot savas domas un apzinātu attieksmi, atkal un atkal rodot mīlestību gaiši skatīties pasaulē, kopt mīlošu laipnību un mierīgu esamību tagadnes mirklī.
Darbs ar šādiem tekstiem ved uz dziļu pašizpēti un pašizziņu — gribētu vai negribētu. „Magdalēnu balss” lika ieskatīties sirds stūrīšos, kas saistīti ar savas balss, savas nostājas, sava viedokļa paušanu. Tā dažkārt gribas būt labai, ka, piemēram, paņēmusi recenzēt vāju darbu, dusmojos, ka man būs godīgi jāpasaka — nav izcils, nav izdevies, ir jēls, nepabeigts. Mana balss kādu cilvēku dzīvē kļuvusi tik ierasta, ka konstatēju — patiesībā viņi nedzird, ko es saku, un man sevī jāmeklē, kāpēc tas tā. Dažas situācijas šajā pavasarī paralēli grāmatas lasījumam risinājās kā attālināti vērojamā spēlē, taču ticu, ka ir salikušās vislabvēlīgākajās kombinācijās.
Vairs neatceros, cik sen tas bija, kad man pēkšņi (tas šķiet vispiemērotākais vārds, jo līdz tam par rozēm nebiju sajūsmā) sāka patikt rozes, tālab, kad vien iespējams, veldzējos aromātiskos rožu smaržas viļņos. Atskatoties varu vien secināt, ka tas sakrita ar laiku, kad mācījos iemīlēt sevi, ieklausīties sevī un radīt savu dzīvi sev, nevis citiem.
Grāmata manā dzīvē ievedusi tulkotāju Sandru, brīnišķīgu sievieti, ar kuru kopā ir prieks strādāt. Arvien augstu vērtēju to, ko Inta, izdodot brīnumainas un aktuālas grāmatas, ir devusi un turpina dāvāt Latvijas cilvēkiem, īpaši sievietēm. Esmu ļoti pateicīga Sandrai un Intai.
Profesionāli „Magdalēnu balss” bija sarežģīts darbs, pirmoreiz tik ļoti iedziļinājos arī oriģinālajā tekstā. Man, kura visu mīl salikt pa vietām un plauktiņiem, daudzās nekonsekvences, to vidū lielo burtu lietojumā, šķita kā šķērslis, kurš jāpārvar, sakārtojot, iekombinējot sistēmā, līdz tās sāku uztvert kā dažādo vēstītāju balsis, izjūtas, akcentus, kam vienkārši jāļauj plūst. Te pulcējušās tik atšķirīgu runātāju balsis — viņu vecums, dzimums, pieredze, notikumu uztvere, analītiskās, psiholoģiskā un filozofiskā vispārinājuma spējas sasaucas ar katras, arī manas, dvēseles apzinātajām un neapzinātajām šķautnēm. Vieniem un tiem pašiem vārdiem ir atšķirīgas nozīmes, dažādiem vārdiem — vienāda jēga, taču tie ir tikai vārdi, lai gan esam centušās piemeklēt labākos, īstos, pat aizrautīgi diskutējušas un meklējušas citu profesionāļu palīdzību. Lasot gluži praktiski jārespektē, ka mēs nezinām, kādus vārdus grāmatas personāžs savā laikā, mūsu ēras sākumā, lietoja un ka vēstītais vispirms jau ir caur autoru uztveri un skatījumu izfiltrēts.
Arvien biežāk man šķiet, ka grāmatas atziņā „Zini, esi, dari un klusē!” izteikta liela patiesība, kas ved uz mieru un laimi (un ne tikai personisku), savukārt nemitīgā salīdzināšana un vērtēšana, gara un matērijas, prāta un sirds, vīrišķā un sievišķā, labā un ļaunā nošķiršana, ko uzspiež nelīdzsvarotais vāveres ritenis, izraisa apjukumu un nelīdzsvarotību. Kā saka grāmatas galvenā varone Anna, lielāka mīloša laipnība attiecībās un ikdienas dzīvē ir „daudz svarīgāk nekā apmaldīties mana stāstījuma juceklīgajās detaļās vai mocīties šaubās par pretrunīgajiem noslēpumiem, kurus mēs piesardzīgi atklājam”. Atslēga ir vienkāršībā, priekā, mīlestības piesātinātā esamībā.
Sirsnībā —
Sanita Dāboliņa,
grāmatas redaktore
Par sevi
Dzīves pieredzi esmu guvusi ārkārtīgi atšķirīgās jomās, dažādos darbības veidos un pienākumos, un tas palīdz orientēties plašajā un skaistajā valodas pasaulē, kurā saplūst visa cilvēka dzīve, viņa darbības lauki un apvāršņi, emociju un izteiksmes bagātība. Aizrautīgi katrā teikumā gribu saprast jēgu, un tas reizumis liek apjaust, ka izvēlos arī grūtus un izaicinošus ceļus.
Ikdienā strādāju ar cilvēkiem un tekstiem: konsultēju, rediģēju, individuāli vai grupā palīdzu izprast aktuālus latviešu valodas jautājumus, sakārtot individuālo vai uzņēmuma rakstu, arī datorraksta, stilu, sakārtoju grāmatas, intervēju un rakstu.
Manā valodas pasaulē var ielūkoties gan caur sakārtotajām un rediģētajām grāmatām, gan ierakstiem „Facebook” un „Instagram” lapā „Valoda ir kā upe”: https://www.facebook.com/sdabolina/; https://www.instagram.com/sanitadabolina/. Turpat atrodama mana kontaktinformācija.
Ja valodas izjūta saskan, kādas grāmatas vai raksta ceļu varam noiet kopā.
