manām sajūtām. Kaut ko es tik ļoti līdzīgu saskatu viņas tekstos, jau no ” Ēd, lūdzies, mīli” laikiem…
Ideja ir galvenais jebkurā darījumā, jo tā satur kodētu sākotnējo dievišķo informāciju. Iedomājies – maza sēkliņa, kas izaug par lielu koku. Kas tas ir par spēku, kas ļauj šim trauslajam asniņam izaugt pat caur asfaltu? Mēs varam salauzt šādu asniņu ar vieglu pirksta pieskārienu, bet tas spēj izlauzties cauri asfaltam, izaugt un dot augļus. Šis spēks nav izskaidrojams ar fiziskās pasaules likumiem.
Ideja ir tāda pati sēkla, kas ir pamatu pamats jebkam, kas nākotnē no tās var izaugt. Ideja satur sākotnējo enerģētisko potenciālu, ko mūsdienu zinātne nevar izmērīt. Kā tev šķiet, no kurienes nāk idejas? Kur tās rodas? Kur atrast vispiemērotāko un efektīvāko ideju?
Ir ļoti liela atšķirība ‒ tu ideju pasmel no Visuma informatīvā lauka, tev to pačukst Augstākie spēki vai arī tu ar prātu mēģini izdomāt izdevīgāko produktu, pakalpojumu naudas pelnīšanai. Kāpēc tas ir svarīgi? Vienā gadījumā tev būs viss Gaismas ģimenes enerģētiskais atbalsts, jo tu darīsi to, ko Dievs no tevis gaida un vēlas, otrā gadījumā – tu būsi viens.
Visuma internets ar visām iespējamajām idejām ir pieejams visiem, ir jāiemācās pie tā pieslēgties, redzēt zīmes, sajust iekšēji un atpazīt, kā ir, kad dzimst ideja. Visums zina, ka tu to vari realizēt, tāpēc aicina izmanot. Diemžēl cilvēki netic paši sev un noraida visu, kas viņam pastāvīgi tiek piedāvāts. Visbiežāk tieši prāts ir tā aizņēmis visu cilvēka telpu, ka nekam citam vairs neatliek vietas.
Cilvēks vēro citu idejas, skatās ‒ lūk, kāds ir sācis to realizēt, viņam sanāk. Tikai pēc tam, kad redz citu gūstam panākumus, uzdrošinās mēģināt. Bet diemžēl ir par vēlu! Visumam nevajag kopijas! Tas jau ir kādam iedevis konkrēto ideju ar visu tās enerģētisko potenciālu. Ja tu kādu kopē vai atdarini, redzēdams viņa panākumus, zini – tu ne tikai esi aizņēmies svešu ideju, tev būs arī jāiztērē ļoti daudz spēka, enerģijas, veselības, lai kaut ko panāktu ar šo ideju, un prieku tā nenesīs. Visumam un tavai Dvēselei (kas ir daļa Visuma) tas vairs nav vajadzīgs, jo šo pieredzi Visums jau apguvis ar kāda cita starpniecību.
Daudzi cilvēki man saka ‒ viņiem neesot ideju. Man to ir grūti iedomāties, jo man vienmēr ir bijis ļoti daudz ideju. Es nekad pat neesmu spējusi tās visas realizēt. Idejas un iespējas es redzu visur. Esmu mēģinājusi dalīties ar tām, pat palīdzējusi tās realizēt, bet parasti tur čiks vien sanāk. Arī es zaudēju enerģiju. Un tagad jau skaidri saprotu, ka enerģija man tiek dota tikai manām idejām. Jo tās abas – ideja un enerģija ‒ nāk komplektā.
Redzu, kā sitas tie ļaudis, kas mēģina realizēt aizņemtu ideju, ‒ pircējs šo pakalpojumu neizvēlas, ātri viss apsīkst, izbeidzas. Tā vērojot, šo to esmu secinājusi. Visums ir pārpilns, tikai drosmīgu un uzņēmīgu cilvēku ir ļoti maz. Tāpēc tiem, kas dara, realizē, idejas birst kā no pārpilnības raga, bet pārējiem šis kanāls ir ciet, jo gan jau Visums ir vairākas reizes klauvējies pirms tam. Bez rezultātiem. Atliek vien palūgt Debesīm, Visumam vēl vienu iespēju, saņemt drosmi un sākt.
Arī tajā, vai tavā dzīvē kaut kas mainīsies vai ne, ir svarīgs nolūks. Ir jāpieņem lēmums kaut ko sasniegt. Kāds to izdara piecpadsmit gadu vecumā, kāds – piecdesmit, bet vairākums šādu lēmumu diemžēl nepieņem nekad.”