Mīlestības telpā


Sveikas manas mīļās…
Šorīt beidzot paēdu brokastis mājās… 🙂 
Pa ceļam lasīju Jūsu komentārus un vēstules, domās un sajūtās esot mūsu kopējajā sakrālajā

Mīlestības telpā…

Arī man tas bija iekšējs Process… Un ne tikai tas- arī eksāmens: pilnīgi ļauties un paļauties- ne tikai tam, kā viss notiks, risināsies, bet būt pavisam iekšā, pavisam starp Jums, kopā ar Jums- iet kopā peldēties pa pliko, dejot lietū, raudāt Baltas asaras….
Vai ir radīti vārdi, lai es spētu paust to pateicību un mīlestību, kas patlaban pārpilda manu sirdi? Laikam jau nē…es vienkārši tagad to Jums sūtu….. vai sajūtiet?
Tā pārveido mūs, es to jūtu….
Ziniet, vakar aizbraucot no Miķeļbākas, es spontāni pieteicu nākamā gada pēdējo nedēļas nogali…. 🙂
Patiesā sirds mīlestībā-
Inta
Paldies par katru vēstuli atsauksmi, komentāru: tas tikai vēlreiz katrai no mums atgādina, cik liels spēks ir Mīlestībai telpai, ko pašas radām…
***
Mīļā, Baltā, skaistā, skanīgā un skanošā!
Paldies par sirsiniņu – tā ir TIK karsta!
Joprojām – VĀRDU NAV! 🙂 Ir tikai liels BRĪNUMS par to, kā mājās, pa 2 dienām!!!! VISS

saaudzis! Prombraucot bija tādi mazi pumpuriņi, atsevišķi ziediņi… Atgriežoties – jau paaugušies 8 tomāti, puķu tabaka pilnos, reibinošos ziedos, samtenes kā mūris!

Istabā – draudzenes vīra atvestās zāļu tējas, kas izskatās pēc gleznas (nu, kā lai tādu krūzē met?)! Un visdažādākie dārza labumi! Tāda pilnība manās mājās, kas vēl nolikta nobriešanai… Draudzenes fantastiskā dāvana par naktsmājām – dubultdarbs cianotīpijā! Zirgi, vasara, šļakatas, debesis, smilgas, pļavas puķītes… Mistēriju sajūtas taustāmā veidā! Sirreāli, mistēriski….
Brīnums par to, cik VIEGLI vakarrīt sētā kaimiņienei pateikt – ah – cik skaista tev kleita, kā tev piestāv, kā abas ar meitiņu saposušās pastaigai! Un fiziski sajust, kā viņā uzplaukst KAUT KAS, kas iesnaudies… Sievišķība… Pieķeru, ka šie vārdi man beidzot nāk NO SIRDS, nevis kā svētdienas rītā, kad vajadzēja “komplimentēt” vienai otru… Olga teica – jā, sākumā ir mazliet jāpiespiežas, jāpiedomā, līdz tas kļūst par dabisku darbību, pozitīvu ieradumu. Tāpat vaicāju Olgai, vai viņa var mani iemācīt skaisti smaidīt? Atbilde bija zibenīga – jā, varu! Smaidi….
TIK vienkārši… Ja nedarīsi – neiemācīsies.
Arī manī ir nobriešanas sajūta, informācijas un enerģiju transformācija, nogatavināšanās. Piepildījums. Ļoti laba sajūta, ka nav NEKĀDU pierakstu, ko ar sirdsapziņas pārmetumiem par to, ka nekad vairs tā arī nepārcilāšu:), būtu jāpievieno “kolekcijai”! Tagad varu turpināt ļauties procesam, paļauties plūdumam, dzīvot TIKAI sajūtās… Skaisti!
Uz tikšanos!
No manas sirds uz Tavu sirdi –
Ilze, kura draudzējas ar zirnekļu tīkliem…
P.S. Tad es pierakstos uz 2015.gada 24., 25., 26.jūliju 5-vietīgā mājiņā Nr.4 uz 1-vietīgo gultu, jo, svētdien aizbraucot, starp lietus šaltīm, zibeņiem un rūcieniem, man BIJA sajūta, ka Tu TĀ ARĪ IZDARĪSI…. 🙂
***
Es nezinu kādiem vārdiem pateikties par šo ienākšanu pavisam citā pasaulē Miķeļbākā, man ir

veģ.dist., es ar lielām bailēm braucu uz turieni, bet atpakaļceļā bļāvu mašīnā un dziedāju cik vien spēka par cik biju viena un varēju to atļauties, 

es lietoju dažādas zāles, pagaidām bez tām nevaru fiziski kaut cik labi justies, es ļoti gribētu mācīties šīs visas lietas, ko mēs tur darījām, es esmu uzņēmēja man itkā ir viss, bet tanī pašā laikā man nav nekā, varbūt tu man varētu kaut ko ieteikt un palīdzēt, būšu ļoti pateicīga un jau arī esmu, ko tu man devi šinīs brīvdienās
Ar ļoti lielu cieņu un mīlestību Ilveta
***
Dzīvē noteikti notiek tā, kā tam jānotiek. Par to vēlreiz pārliecinājos, izlasost Noras ziņu man… Nora ir viena no mūsu meiteņu dienas, kura sākumā pieteicās uz nometni, bet meitas vārda dienas dēļ tomēr atteicās. Un vakar viņa man atrakstīja, cik nepatīkams izvērties viņai šis pasākums. Arī man jau sākotnēji bija dilēma – braukt uz Mistērijām vai tomēr uz Annas dienas svinībām radu lokā (mana vecmamma bija Anna). Tomēr, neskatoties uz pienākuma sajūtu un ne īpaši spīdošo finansiālo situāciju īsi pirms pasākuma (teju pēdējā dienā sapratu, ka atvaļinājums ir kapitāli iztukšojis manu kontu, bet tik ļoti negribējās prasīt k-gam benzīnam naudu, ka nācās pagarināt kredītlīniju), es aizbraucu uz Miķeļbāku. Labi, ka biju apsolījusi aizvest 3 meitenes, savādāk, kas to lai zina, varbūt arī būtu pārdomājusi, ko noteikti ļoti, ļoti nožēlotu.
Vēlreiz gribu teikt – pasākums bija FANTASTISKS. Emociju ir tik daudz, ka es vēl šodien nevaru

līdz galam noticēt piedzīvotajam. Jāatzīst, ka sākumā sajūtas nebija tik pozitīvas – vienā un tajā pašā vietā ar dažu dienu starpību nonācu otro reizi, jo šajā kempingā nakšņojām arī meiteņu pārgājiena laikā un gulējām teju tajā pat namiņā. Saprotot, ka tās vairs nav 6 man tuvas un mīļas meitenes, bet esmu 100 nepazīstamu sieviešu vidū, ļoti samulsu un apjautu, ka man nenāksies viegli sekot nometnes neoficiālajam moto – ļauties un paļauties, jo lai vai par cik sabiedrisku mani uzskata apkārtējie, svešiem cilvēkiem klāt eju nelabprāt. Tomēr pavisam drīz nāca atklāsme, kāpēc es esmu tur, kur esmu. Un tad tik sākās! Man tā bija mīlestība, kuru meklēt braucu, jo vienā brīdī nāca skaudra atskārsme par to, ka tādu nesavtīgu, no sirds tīru mīlestību es šobrīd dāvāju TIKAI saviem bērniem… Bet šo dienu laikā es sapratu, ka ir ļoti viegli to dāvāt ikvienam – nokrita TIK daudzas bruņas, kas neļāva izplest spārnus… 🙂 Un tad jau bija klāt arī nometnes noslēgums un samīļošanās. Teikšu kā ir – ja man kas tāds būtu bijis jādara 5dienas vakarā, es droši vien klusiņām būtu”nosvīdusi” – es to noteikti neizdarītu, bet 7dien man tas likās tik ļoti viegli, iederīgi un kā perfektais punkiņš uz i jeb zemenīte uz putukrējuma kūkas.

Šajās dienās visa bija tik daudz, ka šķiet – tās nebija 3 dienas, bet vesela mūžība. Un arī atklāsmju,

sajūtu ziņā ir saņemta tāda buķete, kā vēl nekad. Man šogad janvārī palika 33 un es zināju, ka šis

gads būs īpašs. Un ir! Patiešām! Ir bijis tik daudz “pirmo reiz”, ir lijušas gan laimes, gan dvēseles sāpju asaras, bet pēc nometnes, jā, pēc Sieviešu Mistērijas es jūtos kā atdzimusi! Un kā tas viss strādā!!! Par to pārliecinājos jau izkāpjot no mašīnas, kad, krāmējoties gar savām mantām, es pēkšņi izdzirdu no vīreša mutes skanam “ženšina”. Paskatos – jā, nāk pa ielu viens manā virzienā. Uzjautāju, ko tad vēlās, bet izrādās – neko, tā viņš arī aizgāja man garām… Un tur nebija neviena cita, tikai mēs 2… Nosmaidīju pie sevis un devos mājās. Un tad es ieraudzīju savu Andri. Un zini – pavisām citām acīm. Es sapratu, cik man viņš ir nozīmīgs un mīļš un vēl daudz, daudz ko… Tad mēs ļāvāmies spontānai un neprātīgai kaislei, kāda sen mūsu starpā nebija bijusi un beigās pār maniem vaigiem ritēja laimes asaras, atkal, jau kuro reizi tajā dienā…

Es esmu ļoti, ļoti pateicīga visiem augstākajiem spēkiem, kas neļāva man pārdomāt (kā jau n-tās reizes tas ir bijis) un, protams, visām, visām Mistēriju meitenēm par to brīnumu, kas notika… Un atklāsmes, informācija turpina nākt, seni notikumi, sajūtas no “kāpēc gan” sāk salikties “es zinu, es saprotu” un tas viss ir tik… mmmmm….
P.S. Ja pēc Meiteņu dienām man bija sajūta – būtu forši, ja izdotos Jūs visas satikt vēl kādreiz, tad tagad es zinu, ka es nelaidīšu šīs iespējas garām un noteikti braukšu arī uz nākamajām Mistērijām! Un ņemšu līdzi arī citas meitenes! 🙂
Ar sauli sirdī un pateicību par visu,
Z
***
Paldies, paldies, un paldies par šo burvīgo notikumu! 🙂 Mājās es lidoju…, un, nu izskatās, ka ir sākušies, vai drīzāk – turpinās iekšējās transformācijas procesi…, nedaudz bailīgi, bet es ļaujos….

Mēs – Krimas un Gruzijas meiteņu bariņš nepiedalījāmies noslēguma aplī… Spriedām, ka aiz cieņas pret Tevi būtu jāiet, bet ieklausoties savās iekšējās sajūtās sapratām, ka tieši aiz cieņas pret Tevi un mums visām … neiesim, jo citādi… rīkotos pretēji šo mistēriju pamatbūtībai… un ļāvāmies…. uzkāpām Miķeļbākā, sagaidījām tur negaisu un kailas lietū peldējāmies jūrā… 

Paldies Tev un visām pārējām burvēm, kas uzbūra šo pasākumu! 🙂 Agita
***
Paldies, ka esi!

Paldies, ka smejies savus dzirkstošos smieklus!
Paldies, ka Tu ej savas sirds ceļu!
Paldies par sirsnīgo vēstuli!
Tagad sēžu un raudu. 
Kad atbraucu no Miķeļbākas, teicu vīram, ka tagad viss būs savādāk un tā arī būs. 
Man šīs dienas iedeva to ticību sev, kas bija pazudusi.
Nemelošu, ka nu tik esmu zirgā, bet pēc mandalas dejas es priekš sevis beidzot sapratu, kas man ir jālūdz Dievam un to palūdzu. 
Līdz tam visu laiku biju izvairījusies un sevī to norakusi. 
Paldies.
Uz tikšanos,
Marika 
***
Baltais noteikti ir manu domu pamatā arī šodien. Mana kārstākā vēlēšanas to noturēt arī rīt un ne tikai…
Paldies saku par „ļaušanās fenomenu”, ko pielietojot, es noteikti varu teikt, ka dzīvot ir palicis vieglāk..
Paldies saku par dziesmu spēku un kopābūšanas grandiozumu, kas radīja varenu mistēriju.

Paldies par atrasto sievieti manī, par sievišķīgo sievieti manī.
Paldies par vienotību, ko rada daudzas pirms mirkļa nepazītas, bet tagad tik tuvas dāmas.
Paldies par pašapziņu, kas staro, jo vienkārši esmu.
Paldies par draudzību, kas ir bez nosacījumiem.
Paldies par dalīšanos, kas ir lielākā dārgumu lāde, kāda man bijusi.
Paldies par skaisto vidi un iepazīto Latvijas kārtējo skaisto vietu.
Paldies par iespēju radīt sevi skaistu arī ārēji.
Paldies par to, ko nevar aprakstīt, ko nevar izskaidrot un varbūt dažreiz pat izprast.
Es ļaujos, jo es ticu sev un šo dienu radītajam spēkam!
Sirsnībā, Agnese 
***
Pēc šīm sievišķības dienām ir netverama sajūta, sajūta ka esmu nedaudz virs zemes un sajūta, ka
gribas raudāt… raudāt par piedzīvoto sajūtu kokteili. Es ļaujos sajūtām un raudu, raudu un priecājos

reizē…. tik sen nebiju ļāvusies mirkļa sajūtām, nedomājot pilnīgi neko, vai tā būtu pelde kailai vai deja lietū, es ļāvos un baudīju. Es baudīju uzdrīkstēšanās, kopības un laimes sajūtu…. Es jutos brīva no visiem “tarakāniem” galvā, jo es baudīju ar sirdi. Paldies Tev Inta, ka radīji šos sievisķības svētkus, šo sajūtu kokteili, ko baudu vēl joprojām…Inese

***
Izlasīju vēstuli, vēstules, mana Dvēsele dzied:)Paldies, tas ko dari ir brīnišķīgi! Es šajās dienās saņēmu tik daudz dāvanu!Saulrietu, rūsu naksnīgajās debesīs, krītošas zvaigznes, kuģa gaismas jūrā, rīta rasu un pirmo reizi saullēktu jūras krastā,kas sasildīja pēc vēsās nakts, vēju matos, kolosālu skatu no putna lidojuma, lietu,kas bija tik svaigs un atspirdzinošs, pērkonu, peldi lietus laikā jūrā, kolosālu kompāniju, māsas apskāvienu-no sirds!Paldies!!!!!Es ļāvos un paļāvos un saņēmu šīs dāvanas pirmo reizi jūtos tik atpūtusies un ar jaunu elpu esmu darbos, sava dēla un vīrieša mīlēšanā…
***
Paldies , mīļā !
Tu kā vienmēr tik skaisti to proti aprakstīt – to ko jūtu arī es- šo sakrālo Mīlestības telpu, kas turpina sildīt, izgaismot arī ikdienu ..
Mīlestībā un pateicībā par šo skaisto nenovērtējamo dāvanu, ko saņēmu pagājušā nedēļas nogalē..paldies Tev un visām , visām baltajām , skaistajām.. gaidu bildes nepacietībā.
Vaira 
***
Inta, 
Man dvēseleTev saka lielu baltu paldies:)

Tu esi brīnišķs tilts starp šo sauli un to pasauli….
Caur Tevi ļoti daudz, kas var notikt.
Priecājos, ka man tika šī dāvana satikt Tevi savā ceļā.
Sanita
***
Sveika, mīļā Inta!
Pēc Miķeļbākas sirds joprojām dejo lietus deju un dzied Balto dziesmu, dvēsele ir tik laimīga, mīlestība plūst kā jūra un gribas dalīties dalīties dalīties…………….:) 🙂 🙂 Visu pasaules vārdu ir par maz, lai izteiktu to milzīgo pateicību Tev un Dievam par šo radīto BRĪNUMU!!!
Sirsnīgi sirsnīgi apskauju, no visas sirds
Ilze
***
Inta, neticami!!! Vēlēšanās, kuru palaidu debesīs kopā ar 100 citām sirds vēlēšanām jau ir piepildījusies! NETICAMI, kā tas viss darbojas! Vēlreiz paldies no sirds par šo burvīgo kopības sajūtu!:) AAAA, es lidoju un smaidu:)) Inese
***

Paldies tev , pārlasot meiteņu vēstules pārdomas raisās arvien vairāk un vairāk.Es nekad neticētu

tam, ka 2 dienas var mainīt cilvēku dzīves tik ļoti, bet to es pati piedzīvoju, mans ceļojums sākās novembrī un turpinās.Tas, kas aizsākās ar vienkāršu semināra apmeklējumu izvērtās negaidīti daudz dziļāk.

Vārds ar kuru gribētu apzīmēt mūsu Mikeļbākas dienas – „maģisks ”.
Esot kopā nevarēja nejust prieku, brīvību, skaistumu, radošu garu , enerģiju, drosmi , paļaušanos , ļaušanos un daudz ko citu…
Tas par ko es domāju, ka tas ir skaists sākums tiem,kas nebija meiteņu dienās un skaists turpinājums tām, kas bija :D, sprādziens, kas parāda cik priecīga un krāsaina varētu būt Katra mūsu dzīves diena, ja mēs atbrīvosimies no enkuriem un ļausimies, tikai mūsu pašu varā ir spēja atbrīvot un piepildīt sevi līdz pašām mālām, lai Katra mūsu diena būtu sievišķības mistērija.
Nadja
Baltā Dziesma

Atbildēt

Valodas