Pārdomas par pašreizējām enerģijām


Šogad enerģijas ir mainījušās un būtiski. Es sen neesmu rakstījusi savu ”enerģiju

apskatu”vairāku iemeslu dēļ. 


Gan tādēļ, ka es ļāvu sev pierast pie šīm enerģijām, peldēties tajās un izgaršot, gan tādēļ, ka šīs enerģijas, vibrācijas, kas manī ir ienākušas, maina mani pašu. Ir vajadzīgs laiks, lai šīs pārmaiņas pieņemtu, saprastu, kas īsti notiek un kā tās ārēji vēlās izpausties. 
Bija brīdis, laika periods no augusta sākuma, kad prāts prasīja salikt rudens nodarbību, vebināru un tikšanos grafiku, ko arī izdarīju. Bet, jau pienākot septembra vidum, sajutu, ka tas vairs nav atbilstoši manējai pašreizējai realitātei, kurā atrodos un dzīvoju.
Es pieņēmu lēmumu, atstāt tikai pa vienai no katras prakses, ko pašlaik vadu šajā gadā. 
Novadot pēdējo vebināru, manī arī ienāca sajūta: arī te ir jābūt savādāk. Un ierakstīju savā blogā sekojošu tekstu:

Telpa un enerģijas tajā mainās. Laiks, ko veltījām zināšanu apguvei, tehnikām un regulārām praksēm ir jāmaina uz DZĪVOŠANU tajā, ko esam apguvuši un katrs pats sev atzinis par labu esam. Praktizēšana, katru mirkli, vai vienkārši dzīvošana un būšana tajā, kas tu esi pa īstam. Esmu to iesākusi pati un vairs nevaru iedomāties atgriezties atpakaļ vai dzīvot kā savādāk, kā vien saskaņā ar Sevi

Šodien es pastāstīšu savus novērojumus, kas raksturos to, kas notiek enerģētiskajā plānā. Ar mani un cilvēkiem man apkārt. 
Jau laikus atvainojos par haotiskumu 🙂

Sākšu ar to, ka lielākoties ir kādi ārēji apstākļi, notikumi, tikšanās vai sarunas, kas mani pamudina uzrakstīt, izteikties un uzrakstīt blogā. 
Mani mulsina publicitāte, tādēļ es iespēju robežas izvairos no intervijām. Protams, ka es apzinos, ka zem tā slēpjās manas bailes un nepārliecinātība, tāpēc sev esmu uzlikusi pārbaudījumu un interviju limitu- divas intervijas gadā, kas nav TV (tās es atsaku automātā- tam drosmes man vēl nav :D)
Mani uzrunāja kāda žurnāla redaktore, ko nekad nebiju lasījusi vai turējusi rokā. Un es spontāni piekritu. Lielākoties man nepatīk tas rezultāts, kas sanāk galā- ne teksta fragmenti, kas tiek izvēlēti, jo šķiet, ka no konteksta izņem, manuprāt, svarīgāko, ne bildes :).
Arī žurnālisti strādā uz savu publiku un jautājumi nav par to, par ko man šķiet svarīgi runāt… Ar vienu izņēmumu, pārējās intervijas manī radīja diskomfortu.
Bet tad nāca šī intervija divas nedēļas atpakaļ. Vakar bija fotogrāfēšanās. Gan intervētāja, gan stiliste, gan fotogrāfs – jauni un aizrautīgi cilvēki, ar kuriem kopā varēju izbaudīt procesu!
Bet rakstu par to, ka ar šo intervētāju radās tāda interesanta enerģētiskā telpa, kāda nekad nebija radusies šādos apstākļos. Telpa, kurā atverās Kanāls un sāk plūst informācija.
Parasti man tas notiek semināros un vebināros. Kanālu atver klausītāju jautājumi.
Kamēr nav jautājumu, tikmēr es dalos tikai ar informāciju un savu pieredzi. Uzķerot šo fenomenu, arī es sajutu Augšu sadarbību, to sinerģiju, kas rodās starp visiem telpā esošajiem.
Vairāki man zināmi lektori jau sen darbojas pēc šāda principa. Ja sāk savu nodarbību ar jautājumiem un atbildēm. Tagad es zinu, kāpēc 🙂

Jautājumu bija ļoti daudz šajā intervijā. Un ļoti dažādi. Bieži tie aizgāja tālu prom no tēmas par sievieti. Padalīšos ar dažām tēmām, kas tika skartas, un atbildēm, kuras sasaucās ar pašreizējām enerģijām.

Mēs runājām par to apjukumu, ko rada lielais attīstības nodarbību, kursu un lekciju piedavājums. Žurnāliste stāstīja, ka daudzus cilvēkus jau kaitina pat vārdi – meditācija, apzinātība, sievišķība, utt. Kā atrast savējo? Savējo veidu, savējo skolotāju, sev atbilstošo informāciju?

Un šajā brīdī es sajutu, cik tālu es esmu aizpeldējusi savā realitātē! Atceros, ka es jau pāris gadus atpakaļ šeit pat blogā rakstīju: ”Skolotāju laiks ir beidzies. Zināšanu uzkrāšanas, pa nodarbībām skraidīšanas laiks ir beidzies. Ir jāsāk darīt, praktizēt un spert reālus soļus savā dzīvē- ieviest pārmaiņas savā realitātē. ” Ar pārmaiņām galvā vien ir par maz.

Līdz ar to, ieklausoties savās sajūtās, un sekojot tam enerģiju vilnim, kas nāk, es esmu visas teorētiskās nodarbības un seminārus vienkārši izbeigusi. Izglītojošās nometnes ar pieaicinātiem lektoriem, skolu…Viss, kur tiek piedāvātas zināšanas un informācija, lai arī ar manas pieredzes un enerģijas devu, tika izbeigtas jau pagājušo gad.
Pieļauju, ka ir cilvēki, kam vēl šis posms ir jāiziet un viņiem ir arī ļoti plašs piedāvājums, cik mani vērojumi rāda. Bet tās enerģiju vilnis, kas nes mani, tas nes citā virzienā…
Noraksturošu to no savas pieredzes un sajūtām.
Mans garīgo meklējumu ceļš desmit gadu garumā ir tradicionāli gājis izzināšanas, milzīga daudzuma izlasītās literatūras, apmeklēto kursu, apgūto tehniku un iegūto sertifikātu :D, skolotāju meklējumu ceļu. Ir tāda laba grāmata ”Dejas uz grābekļiem” Nu, lūk, pirmie meklējumu gadi bija šīs manas Dejas uz grābekļiem 🙂
Tad pār mani nāca apjausma vai atklāsme, ka tā jau ir kā tie Viedie runā: visas atbildes ir manī pašā, manā Sirdī. Tas nāca reizē ar šo blogu 2012.gadā, kad pieņēmu priekš sevis lēmumu- es iešu savu Sirds Ceļu. 

Jau 2011.gadā es aptvēru, ka manī ir daudz vīrišķo enerģiju. Sāku izzināt šo tēmu, apgūt tehnikas un prakses, līdz atradu praktisku paņēmienu simbiozi sev… Pievilkās daudz sieviešu ar līdzīgiem stāstiem, kas rezultējās autorprogrammā, kas bija par pamatu ”Latvietes Karmai”.
Līdz pagājušā gada maijam es visu laiku vēroju sevi, savas enerģijas un praktizēju. Tas bija pastāvīgs monitorings… Es daru tās lietas, ko daru, līdzīgā veidā, kā ierasts. Es jau pat plānoju to, ka es atkal būšu ārā no sava komforta un harmonijas stāvokļa un man atkal vajadzēs manu prakšu/meditāciju komplektiņu, ar kura palīdzību sakārtoties.

Un tā daudzi (pietam, advancētākie, garīgākie un gudrākie no mums) turpina dzīvot. Nomoka sevi ikdienas darbos, tad sakārto. Nomoka, sakārto. Atrod sev saprotamāko un atbilstošāko instrumentu un cenšas atrast laiku, lai to pielietotu.
Un tiešām uzskata, ka tā ir arī pareizi- viena realitāte pa dienu, cita trešdienu vakaros 😀 Esmu garīgs, man joga divreiz nedēļa un meditācija sestdienās… 🙂 Ui, cik gadus es pati tieši tā arī dzīvoju! Tas ir posms, kas jāizdzīvo, droši vien…

Un, tad- tajā pašā 2016.g. maijā, pie savas fantastiskās pirtnieces Daces pirtiņā, pār mani nāca atklāsme, kā zibens no skaidrām debesīm. Es ieskatījos acīs savam Ego un sapratu, ka kamēr es sevi asociēšu pilnā mērā ar to, nevarēšu tik uz priekšu. 

Tikko saskaitīju, ka 9 mēnešus, es ļoti nopietni pievērsos Ego tēmai un strādāju ar sevi- tas bija mokošu transformāciju un ļoti dziļas izpratnes laiks, kas pavēra pavisam cita veida redzēšanu, sajušanu un pasaules uztveri… Tas ļāva noņemt tik daudz priekšstatu rāmīšu gan no sevis, gan sabiedrības un šīs duālās pasaules kopumā. 
Šī gada februārī šo savu atziņu un prakšu esenci ”izmēģināju” uz brīvprātīgajiem t.s. Ego praksēs… Nestāstīšu par to, ko tas paver, atver un rada, vien pateikšu to, ka bez šī Ego mēteļa novilkšanas neredzu ceļu uz priekšu.

 Uz to vietu, kur vairs nevajag grāmatas, skolotājus, kursus, regulāras nodarbības 2x nedēļā, nometnes, utt…
Un zini, kādēļ? Tādēļ, ka nav vajadzības darīt to, jo tu jau reāli dzīvo tajā. Visa tava diena ir meditācija, plūsma, ļaušanās, dziļa elpošana un apzinātība…
Un tas ir tas galvenais, kas ar mani ir noticis, ļaujoties enerģētiskajam vilnim, kas mani ir nesis.
Kopš pavasara es nevis kārtējo reizi balansēju savu sievišķo enerģiju, bet esmu šajās enerģijās pastāvīgi. Tā vairs nav praktizēšana, tā ir būšana. Tas ir dzīvesveids vai esības stāvoklis…

Es neesmu viena šajā enerģētiskajā vilnī. Daudzi to sajūt un vēlas sekot, bet prāta radītā inerce neļauj izkāpt no rāmjiem (šoreiz pat vairāk iekšējos rāmjus domāju) un atļaut sev būt…
Mani izbrīna tas lielais semināru, kursu, skolu, nometņu piedāvājums šajā laikā, jo es neredzu tur nekādu valdošo enerģiju atbalstu. Manās sajūtās tas vilnis ir beidzies. Šīs aktivitātes var notikt tikai uz to rīkojošā cilvēka personiskās enerģijas, un tam vajadzētu būt ļoti grūti.
Bet varbūt, ka pastāv paralēlās realitātes un kādā no tām vēl pastāv tāds vilnis, kā manējajā bija 2012.gadā… Tas būtu diskusijas vērts jautājums.  Varbūt Tev ir ko teikt par šo?

Regulāra praktizēšana vēl daudziem cilvēkiem būs vajadzīga kādu laiku, pirms viņi pavisam iekāps savā jaunajā realitātē, kur praktizēšana kļūs par esības stāvokli. Un, manuprāt, tam ir jāgatavojas, jo enerģijas to pieprasa…
***

Vakar stiliste bija jauna meitene-23.gadi. Sena Dvēsele, kas to nav apzinājusies vēl šajā dzīvē. Viņs stāstīja par to, kas notiek apkārtnē, ar viņas draugiem, cilvēkiem, sabiedrību… Lika man vēl vairāk izjust, kādas pārmaiņas notiek visos līmeņos…

Jau gandrīz gadu ir sācies tas laiks, kad ļoti aktīvi sāk realizēties cilvēku jaunie scenāriji. Sāk notikt notikumi. It kā vairākus gadus lika iekšēji transformēties, strādāt ar sevi, briest, bet tagad ir pienācis laiks reāliem notikumiem. 
Kūniņas periods ir beidzies un ir pienācis laiks izplest spārnus un mācīties lidot!

Man ir divas draudzenes, kurām vienlaicīgi ir sācies tāaaads notikumu karuselis pēc daudzu gadu mokošas stagnācijas visās jomās! Viņas nezina, kur šī straume viņas nesīs- tā bangojoša un strauja viņas ierauj elpu aizraujošos piedzīvojumos!
Tā ir enerģija, kas izrauj visus baiļu aizprostus. Tā ir Dvēsele, kura gadiem ir spiedusi, mēģinot pārraut šos Ego/prāta uzceltos dambjus un ir bijis vajadzīgs kāds PIRMAIS SOLĪTIS no paša cilvēka puses, varbūt pat pavisam mazs, bet šim cilvēkam tas ir prasījis daudz, un aizprosts ir vaļā!!! Un viss notiekās! 

Viņas mani sauca par drosmīgu, bet es tagad klusi apbrīnoju par drosmi viņas!
Ak, kā es priecājos par viņām un visiem, kam sāk notikt Dzīve!!!

***

Kāpēc tik daudzas foršas  sievietes ir vientuļas? Man jautāja žurnāliste…

Šis periods bija ļoti vajadzīgs katrai, kam bija jāpiedzīvo. Bet tagad tas ir beidzies, es noteicu. Noteicu, bet iekšēji prāts man saka : vai tiešām? Es ieklausījos savā iekšējā balsī un sajutu- jā, tas ir beidzies. Enerģētiskajā plānā tas ir beidzies, tikai cilvēkiem ir tam jāpieskaņojas vēl.
Bet tik daudz, cik ir skaistu iemīlēšanās stāstu pēdējā laikā, es sen esmu gaidījusi!
Es rakstu savu ceturto grāmatu un esmu procesā, tāpēc varbūt blogs ir nedaudz novārtā atstāts. Šoreiz es to daru kopā ar vienu savu Dvēseles Māsu 🙂 Paralēli nāk ļoti daudz atziņu, pārdomu un informācijas, ko rakstu dienasgrāmatā. Varbūt tā būs grāmatas nobeigumā, varbūt es to publicēšu šeit. Tagad vien ielikšu fragmentiņu, kas attiecas uz to, kas notiek:

”… Interesants fakts manā ceļā, ko sapratu, ir tas, ka līdz šīm attiecībām, kurās es tagad atrodos, man apkārt bija tikai sievietes- draudzenes, kolēģes un nodarbību apmeklētājas. Tagad viens pēc otra mūsu abu lokā parādās pāri, kas iziet līdzīgas pārī būšanas pieredzes.

Pirms pāris nedēļām, kad atgriezāmies, no mūsu Latgales loka, kur iepazināmies ar Lauri un Arnitu, kas izvēlējušies dzīvot vientuļā vietā, no malkas klučiem celtā mājiņā, bez elektrības un ūdensvada, es ļoti aizdomājos, ka varētu jau četrus pārus, ko esmu pēdējā laikā satikusi, nointervēt par šo iešanu kopā.

Visās šajās, nesen izveidotajās attiecībās ir pilnīgi cits redzējums, cits mērķis un citi uzdevumi. Tradicionālā ģimene, bērni, utt. vispār vairs nav prioritāte. Gandrīz visiem tas ir daļēji vai pavisam pabeigts projekts. Partnerattiecību jēga un mērķis ir kardināli mainījies. Es to tik spēcīgi jūtu savās esošajās attiecībās un kaut vēl nezinu, kur mēs aiziesim un, kā tas izvērtīsies, vienu jau zinu- man tiek dota jauna pieredze, lai es to varētu dot tālāk…”


Radniecīgo dvēseļu pievilkšanās ir sākusies un uzņem apgriezienus. Tā ir labā ziņa 🙂

Jā, sievietei nav jābūt vienai- tā pārliecība, ar kuru to ierakstīju 2,5 gadus atpakaļ “Latvietes karmā”, ir aktuāla vēl joprojām. Tikai mums ir jāiemācās būt kopā tā, kā to pieprasa pavisam cita veida enerģijas, cita realitāte…

Ā, starp citu bija vēl viens jautājums tajā intervijā, nedaudz izrauts no šī stāstījuma konteksta, bet atbilde bija ļoti skaidri man noformulēta un spontāni nāca.
Jautājums bija par enerģētisko aizsardzību: pret svešām enerģijām, pret programmām (skaudību, dusmām) utml. Pieļauju, ka intervētāja gaidīja, ka ieteikšu kādas tehnikas vai paņēmienus.

Vīrietis, kā Gara enerģiju nesējs jau sākotnēji ir pasargāts daudz labāk no ārējās negatīvās enerģijas ietekmes. Tāpēc vīriešus tas patiešām daudz retāk skar un mazāk ietekmē. Tā iemesla dēļ daudzi no viņiem netic, ka šāda ietekme vispār pastāv, uzskatot tos par māņiem. Jo, vairākums no viņiem to arī nemaz neizjūt.
Vīrietis attiecības atbild ne tikai par fizisko drošību un pleca sajūtu, bet arī rada kopēju enerģētisko lauku, kas pasargā sievieti, kurai no dabas šī aizsardzība var būt mazāka.
Tas notiek automātiski un dabiski, ja ar enerģiju apmaiņu pārī ir viss kārtībā, lomas ir vairāk vai mazāk dzimuma atbilstošas, attiecības savā starpā harmoniskas.
Tā kā šis jautājums automātiski noņemās no dienas kārtības tad, kad ir harmoniskas attiecības lielākajā daļā gadījumu.  Šādas attiecības jau pašas par sevi ir augstās vibrācijās, kas jau pats par sevi ir aspekts, kas ierobežo ārēju ietekmi līdz minimumam. Protams, ka mēdz būt gana daudz dažādu izņēmumu. Tāda atbilde atnāca…
***

Kas attiecās uz enerģijām, tad tas, kas notiek pasaulē, kas notiek ar klimatiskajiem un laikapstākļiem, kas notiek ekonomikā, politikā un cilvēku apziņās, tas viss parāda to, ka pasaule tiek burtiski piespiesta attīrīties no vecā. Bet tiem, kas jau to ir izdarījuši (no sākuma iekšēji, tad savā ārējā realitātē), tie jau rada tīru, harmonisku telpu, kurā vienkārši būt saskaņā ar sevi. Kad šis mazākums sasniegs kritisko masu, tad mēs šīs pārmaiņas ieraudzīsim arī visā pasaulē.

Kopsavilkums šodienas stāstījumam ir tas, ka daudziem no mums ir jāatlaiž savi priekštati par to, ko zinām, protam, kā pareizi jādzīvo utt. Un JĀSĀK DZĪVOT KATRU BRĪDI PAŠAM SASKAŅĀ  AR TO, KO UN KĀ JŪTAM…
Tieši tik vienkārši, kā Sarmīte saka… 🙂


Un visbeidzot, varbūt kādam rodas jautājums: kā mijiedarboties ar veco valdošu realitāti, ar kuru jāsadzīvo, ar kuru jārēķinās? Jā, tas ir izaicinājums un viena no pieredzēm, kas mums kā Dvēselēm, kas izvēlējušās nākt šeit šajā Pārejas laikā, ir jāapgūst. 
Jā, man pašai šeit ir vēl gana ķeršanās, ir problēmas ar to, ka neatceros, aizmirstu, man neturās galvās viss, kas saistīts ar grāmatvedību, tehniskām lietām, atskaitēm. Es palaižu garām vēstules, maksājumu termiņus… Man negribās pilsētu, senos kontaktus. Man vairs nav svarīgas tās socālās saites, kas bija senāk un otrs gals to nesaprot. 
Man ir jāmācās sakārtot dzīves praktiskā puse, lai arvien vairāk ieļautos, atbilstu manai jaunajai realitātei. Arī tā puse, ko mēs dēvējam par finansiālo pusi. Zinu, ka daudziem ir grūti saprast tieši šo aspektu, kaut es redzu, ka galvenais šķērslis ir domāšanas stereotipos, kas neļauj redzēt iespējas ārpus kastītes.
Tāpat arī man ir bijis jāiemācās izlēgt savs pasaules glābēja gēns :D, ja tas notiek uz mana energētiskā disbalansa rēķina. Es varu dalīties tikai ar to, kas manī ir. Un vispirms ir jārada sevī tas, ar ko es vēlos un varu dalīties…
Jā, ir dažādas praktiskas un arī enerģētiskas dabas grūtības, bet tas tiešām ir štrunts, pret tiem ieguvumiem, ko var izbaudīt! Lai top, mīļie!!!

Lai maģisks rudens!
2017.gada, 29.septembrī-
Inta

Atbildēt

Valodas