Pārdomas par šo laiku

Šodien Rudens Saulgrieži. Aiz loga knapi virs nulles un līst kā pa Jāņiem… Biju ieplānojusi pirms

Kaukāza brauciena novākt dārzu, bet laikapstākļi liek iekurt kamīnu un iedegt sveces. Un rosina uz pārdomām.

Ar septembri jūtos nonākusi citā realitātē, kura ir arī pašai ir nepierasta… Šis ieraksts ir tikai tāda saruna pašai ar sevi. Varbūt vēl kādam noder…
PLŪSMĀ BŪT
Vienā brīdī biju zaudējusi kontroli pār savu ideju ūdenskritumu un aizmirsusi savu apņemšanos vairāk dzīvot plūsmā, vairāk šeit un tagad, patiešām izgaršojot katru dzīves dienu, stundu, momentu. Pati sev nemanot, ieplānojos līdz nākamā gada vidum, apkrāvos ar ceļojumu plāniem, organizēšanu, papildus uzsākot arī visādus jaunus projektus. Kaut paralēli taisīju ciet arī vecās durvis, tomēr neizdevās to izdarīt harmoniski, – vienā brīdī vienlaikus iesākto projektu gūzma draudēja mani aprakt…
Tas lika apstāties, atslēgties no pašas radītā vāveres riteņa un pārskatīt savus ierastos rīcības modeļus, izanalizējot, kāpēc es turpinu inerces pēc darīt lietas, kas vairs sen neatbilst manām vibrācijām, kādēļ es uzņemos tik daudz, -no vienas puses darot to, kas patīk un šķiet tik labs un vajadzīgs, no otras puses reāli sev nodarot pāri. Kas man liek to darīt? Kas manī liek to darīt?
Sākot rakt un ielūkojoties sevī, var atrast visu ko: nemācēšanu atrast līdzsvaru starp došanu sev un došanu citiem, nemācēšanu (nevēlēšanos?) dzīvot sev, nemācēšanu nospraust robežas, atteikt,  ”pasaules glābēja” sindroms utml…
Kā jau pati rakstīju augusta un septembra enerģiju raksturojumā- tās enerģijas, kas tagad nāk no Universa, izmaina pasauli un izmaina mūs. Un tas notiek ļoti lielā ātrumā. Mūsu prāts netiek tam līdzi un mēs turpinam iet iemītās takas, rīkoties kā ierasts, iet virzienā, kas izvēlēts kaut kad tālā pagātnē… Taču mēs vairs neesam tie paši, kas bijām, pasaule ir cita (pat, ja ārējā bilde nav paspējusi nomainīties) un tie mērķi vai tas virziens, ko reiz esam izvēlējušies varbūt vairs nemaz nepastāv. Taču mēs turpinām iet. Uz nekurieni, iespējams.
Tik ļoti skaidri es sajutu, ka turpmāk nekas nebūs tā, kā mēs domājam un plānojam. Nevienā jomā un dzīves sfērā. Domāju, ka pēdējo pāris mēnešu laikā jau daudzi no mums to ir sajutuši savās dzīvēs. 

Tas, kas ir svarīgi, aktuāli, pieprasīts, svarīgs pašlaik, tāds var nebūt jau pēc mēneša. Spēja būs elastīgam, dzīves plūsmā, ātri pārkārtoties, pieņemt jauno un atlaist veco, palikt vai ātri atgriezties savā līdzsvara (miera, harmonijas) punktā, ir un tuvāko gadu laikā būs visvērtīgākais mūsu instruments.

Tie, kas runā par to, ka karma ir atcelta, lai vienkārši atver acis un paraugās apkārt. Vai kaut kas par to liecina? Likums, ko sēsi, to pļausi vai, ko no sevis atdod, tas pie tevis atgriežas, ir viens no Visuma bāzes likumiem,- kā gan un kas gan to tā pēkšņi varētu atcelt? Lielākā ķibele gan tagad ir ar to, ka vecajās enerģijās, galējas dualitātes apstākļos šo karmisko pingpongu varēja spēlēt nesteidzoties cauri dzīvju dzīvēm, kamēr pašlaik ir pavisam cits stāsts, ko ar piemēru, varētu raksturot šādi:
Iedomājies, ka tu esi uzņēmies kādu projektu, kas jāpabeidz 5 gadu laikā, no kuriem 4 esi reāli stiepis gumiju un sačkojis, pēdējo gadu sāc kaut ko knibināt un esi sapratis, ka ir ziepes, jo apjoms patiešām ir 5 gadu apjoms. Plus vēl pēkšņi izlasi līgumu, kur nodošanas termiņš izrādās ir par dažiem mēnešiem ātrāks nekā biji iedomājies. Lūk, pēdējais teikums ir par to laiku, kas ir pašlaik un vēl tuvākos pāris gadus būs.

Tagad vienlaicīgi jāiemācās plūsmā būt, noskaņoties un pielāgoties tam, kas nāk, vienlaikus intensīvi metot nost veco balastu, strādājot ar sevi, atbrīvojoties no vecajiem domāšanas modeļiem, vecajām piesaistēm, vecā Es…

ENERĢĒTISKĀ KRĪZE PADZIĻINĀS
Ar to domāju pieeju dzīvības enerģijas resursiem. Liela daļa cilvēku saprot, ka enerģijas un spēka trūkst, taču daļa to neapzinās un neapzinātā līmenī cenšās šo enerģiju iegūt visos iespējamos veidos.
Cilvēku, kuriem ir pietiekama un pastāvīga pieeja vertikālajai  (Visuma) enerģijai ir ļoti maz. Tie, kas attīstas un strādā ar sevi, izmanto dažādas tehnikas, prakses un metodes, kas ļauj aktivizēt dzīvības enerģijas plūsmu. Tas palīdz kādam vairāk kādam mazāk.
 Ja neatkabinies no 3D realitātes matricas programmām, tad praksēm jākļūst arvien vairāk un intensīvākām, lai spētu palikt esošajā realitātē daudz maz formā. To, kas atkabinās no matricas programmām arvien vēl ir ļoti, ļoti maz,- tiem enerģijas plūsma nopietni palielinās un prakses jau ir tikai izvēles jautājums.
Ar matricas programmām šeit domāju visus tos domāšanas un uzvedības modeļus, kas tur cilvēku 3D uztveres diapazonā. 
Diemžēl arī tie, kas teorētiski pat ļoti labi izprot jautājumus, kas saistīti ar jaunajām enerģijām, ar to, ka dzīvojam Ilūzijā (Maija, Mittote), ka notiek Pāreja utt., savā ikdienas realitātē turpina barot sistēmu, iet uz sistēmas darbu, ņemt kredītus, baidīties par iztiku, laist bērnus skolā, vakcinēt, lietot medikamentus, jo baidās izkāpt no tā visa. Baidās darīt. Un, lūk, – tās ir tās gan mentālās, gan karmiskās programmas, ierobežojošie uzskati, bailes, neziņa utt, – katram savs komplektiņš. 
Jo, ja tā ņem, nav nekas vienkāršāks, kā rīt uzrakstīt atlūgumu, nepalaist bērnu skolā utml.- to var izdarīt vienas dienas laikā. Mēneša laikā var atdod dzīvokli bankai vai veikt privātpersonas bankrota procedūru. Tāpat var aiziet no destruktīvām atteicībām, pārstāt ļaut darīt sev pāri utt., tikai mēs turpinam to visu darīt, pat labi zinot, ka tas nav pareizi…
Lūk, un te ir nopietna problēma.

Kamēr mēs nesaprotam, ko mēs daram nepareizi, sekas nav tik dramatiskas, jo mēs esam kā mazgadīgi bērni, kuriem kriminālatbildība netiek piemērota. To piemēro, kad cilvēks pieaug un sāk apzināties ko dara. Un, ja mēs apzinamies, ka daram nepareizi, bet to turpinam darīt, agri vai vēlu mūs paņems aiz apkakles …

Cilvēkiem enerģijas trūkums paliek arvien izteiktāks, – es to jūtu arī savā vidē. Piemēram, ārkārtīgi izteikti, organizējot A.Menšikova semināru, kur piesakās liels cilvēku skaits, kas nav manā lokā. Lai cik es sīki un smalki aprakstu visas pasākuma detaļas, izskaidroju reģistrācijas kārtību, puse no interesentiem, raksta un jautā to, kas ir skaidri jau pateikts un bija izlasāms.
Cilvēki nelasa, neizlasa līdz galam, jo taupa savu enerģiju, kas jau tā ir maz. Kad, mēs veltam kaut kur savu uzmanību, pieslēdzam prātu, mēs tērējam savu enerģiju.
Vieglāk ir rakstīt jautājumus, lai kāds veltītu savu laiku un uzmanību tev, tādejādi izsitot enerģiju priekš sevis no kāda cita. 
Daudzi mēģina ievilkt diskusijās, uzdodot virkni papildus jautājumu, kas šķiet tik ikdienišķi un normāli, kamēr tie, kas to dara nesaprot, ka mēģina izsist sev enerģiju, bet tie, kas atbild, neapzinās, kāpēc viņus šie cilvēki tā kaitina. Kaitina, jo ir vēlme neatdod savu enerģiju, sargāt to, it īpaši, ja nenotiek līdzvērtīga enerģiju apmaiņa.
Tā ir tikai viena sadzīviska situācija, bet tas notiek masveidīgi un visās sfērās. Kad enerģijas deficīts nebija tik liels, tad arī tu nepievērsi uzmanību tādiem sīkumiem, bet tikko katra enerģijas lāse kļūst zelta vērta, tev ieslēdzas apzināta vai neapzināta reakcija.
Vēl viens piemērs. Tu ar draugiem aizej uz tikšanos. Visi savā starpā runājās, dalās, jūs katrs ielieciet savu enerģijas daļu kopējā traukā, kur tā vairojas un visi var pasmelties, bagātināties un aiziet mājās pacilāti, gandarīti un iedvesmoti. Taču viens no draugiem sēž telefonā vai runā pa to. Viss, kopējā laukā rodas caurums, pa kuru visu dalībnieku enerģija aiziet nekurienē… 
Tādu sadzīvisku situāciju ir ļoti, ļoti daudz, tikai pašiem jākļūst vērīgiem pret to, kas apkārt notiek. Vislabāk to parāda tavs iekšējais stāvoklis, sajūtas,- ja kādā situācijā rodās diskomforts, tam vienmēr ir iemesls. Jā, var būt, ka nostrādā kādi spoguļi, ego programmas, taču ļoti bieži intuīcija signalizē par nepareizu energoapmaiņu, par vampīriņiem, toksiskiem cilvēkiem utml., kuri atrodas līdzās.
NOSLĀŅOŠANĀS PALIELINĀS
Kādēļ es tik droši atļaujos prognozēt, ka būs tikai grūtāk? Jo pagaidām, 3D realitāte vēl joprojām turpina audzēt muskuļus. Tas nozīmē, ka vēl ir ļoti daudz cilvēku, kas turpina to uzturēt ar savu baiļu programmām, kredītiem, patēriņu…saviem resursiem un savu enerģiju. 
Kas par to liecina? Tālu nav jāmeklē,- kaut vai Akropole un palielinātā Alfa, – tirdzniecības centri. Tātad pieprasījums ir, patērētāju skaits turpina palielināties.
Protams, ka arī apzināto cilvēku skaits palielinās, dažādas eko kustības utml, taču tām ir grūti pastāvēt esošās sistēmas modelī tīri saimnieciski. 
Plaisa starp tiem, kas ir un iet uz 4D (nākotnes realitātes modeli) paliek arvien izteiktāka. Par to esmu jau daudz rakstījusi. Interesanti, ka šajā laikā es šo noslāņošanos arvien vairāk redzu tajā, ko dēvē par pašattīstības sfēru…
Pagājušo nedēļu es ar izbrīnā ieplestām acīm skatījos mazu fragmentu no video, kur viens pieaudzis cilvēks 21.gadsimtā mēģināja pārliecināt citus pieaugušus cilvēkus par to, ka katram īstam latvietim ir jābaro veļi un komentāros bija gana daudz tādu, kas prasīja receptes, no kādiem produktiem, kādā laikā utml.
Es nebūt nenoliedzu astrālā plāna un no fiziskā plāna aizgājušu dvēseļu fragmentu esamību tajā, tieši otrādi. Taču to, ka šajā gadsimtā, jaunājās enerģijās būtu ar gariem jāstājās  kaut kādos kontaktos, mani izbrīna patiešām.. Visādas arhaiskās prakses ir izvilktas dienas gaismā, tiek noliktas uz pjedestāla, paziņojot, ka viss vecais ir patiesi vērtīgais. Vai patiešām tā ir?
100-200 gadus atpakaļ cilvēkam, kad vajadzēja nokļūt uz kādu tālu vietu, viņš jūdza zirgu un brauca. Nedēļām un mēnešiem. Vai tagad to nevarētu? Protams, ka varētu, tikai mūsdienās mēs nezin kāpēc izvēlamies lidmašīnu. Jo laiks un enerģijas ir tādas, kas prasa ātrumu, tehnoloģijas,- šajā dzīvē ir jāpaspēj daudz vairāk, tādēļ mēs te esam atnākuši.
Vai ar zirgu braukt ir viennozīmīgi slikti un nepareizi? Nē, es domāju. Pat samērā ekoloģiski, svaigs gaiss, skaisti skati apkārt 🙂 Tikai, vai paspēs sasniegt mērķi šajā dzīvē 🙂

Nedaudz izvērsts arī mans skatījums uz šo tēmu no Aleksandra:

Ceturtdienas klātienes sarunu vakarā bija doma padalīties, iesmaidīt par šo veļu barošanas pasākumu, jo zināju, ka savējie sapratīs. Tomēr to neizdarīju, jo aizdomājos, kāda reakcija būtu veļu barotājiem, ja viņiem pateiktu, ka es esmu kontaktā ar civilizācijām un Spēkiem virs 7D, jo man vairs neinteresē enerģiju apmaiņa ar astrālo plānu nekādā izpausmē:) Mani droši aizsūtītu ārstēties! 🙂 vai, labākajā gadījumā, iesmaidītu, līdzīgi kā es to darīju 🙂
Savu virzienu/redzējuma pārstāvji tik aktīvi klūp virsū citiem vai aizstāv savu, ka atliek vien pabrīnīties, kur te ir mīlestība un pieņemšana, kam it kā vajadzētu būt katras un ikvienas garīgās mācības vai prakses pamatā… 🙂 
Tieši pieņemšanas praktizēšana arī mani ir aizvedusi pie tā, ka esmu izveidojusi savu slēgto vidi, kur pievelkas tie, kas tieši šajā brīdī rezonē ar manu skatījumu, manu pasaules redzējumu, kam var noderēt mana pieredze un enerģijas. 
Pieļauju, ka arvien vairāk un vairāk meistaru ies uz šādu klubiņu tipa mijiedarbības veidu, lai neprovocētu citādi domājošos, lai publiskajā telpā nevairotu kaut kādas negācijas, strīdus un neradītu platformu vibrāciju pazemināšanai sev un citiem. Vismaz pāris gadus, jeb tik ilgi, kamēr enerģiju svaru kauss nosvērsies par labu 4D, tas vienkārši būs racionāli un mazinās šīs noslāņošanās izraisīto viļņošanos.
Tas ir tāds pārejas periods, kad paralēli notiks arī dažādu meistaru (līdzīgās vibrācijās, bet ar katram savu pieeju, virzienu) sadarbības veidošanās. Tā es to šobrīd redzu.
Kaut arī mēs saprotam, ka nākotne ir par vienotību, par saplūšanu, par kopienām utt, pašlaik vēl ejam uz arvien lielāku atdalītību visās jomās un sfērās…
Kādreiz bija kopienas, tad dzimtas, tad spēcīgas ģimenes, kur vairākas paaudzes dzīvoja kopā, tad jaunie sāka atdalīties, tagad jau arī daudzi laulātie vēlas atsevišķus ”štābiņus” (dzīvokli, garāžu, vasarnīcu, lauku māju- vēl otru objektu)-vismaz rezervē.
Šī noslāņošanās, atdalīšanās notiek arī attiecībā uz radiem un draugu loku, kas sijājas, paliekot arvien šaurāks. Tātad, šajā aspektā mēs vēl ejam pa lejupejošo līkni, kas nav ne labi, ne slikti, – tā ir vienkārši attīstība. Kad nonāksim zemākajā punktā, tad atkal sāksim čupoties, bet jau pēc citiem principiem. Nesen izlasīju rakstu par problēmām, kādas ir  t.s. gaismas kopienās, kas apliecina tikai to, ka idejas ir un tās ir labas, taču pašu cilvēku apziņas un gatavības līmenis vēl nevelk.

Tomēr, kam jānotiek, to novērst nevar. Jaunā pasaule jau pastāv, kaut ar fizisko redzi to ir grūti pamanīt. Tā pastāv cilvēkos, kuri izvēlas attīstīties, kuri katru dienu izdara izvēli kļūt par labāku sevi, kuri sāk citām acīm raudzīties uz pasauli, uz Zemi, sāk izdarīt citādākas izvēles un pieņemt uz sirds sajūtu balstītus lēmums.

Ir jāpieņem tās grūtības, kas skar un skars katru no mums, kā nenovēršamas, kā mūsu pašu kādā citā līmenī izvēlētas. Mēs šodien veidojam nākotni un to pasauli, kurā dzīvos mūsu bērni.
Lielākajai daļai no mums nāksies mainīt gan domāšanas veidu, gan dzīvesveidu…

Noķēru sevi pie domas, ka šī gada sākumā šķita, ka personīgi attiecībā uz sevi, ir ļoti daudz izdarīts un tagad būs arvien vieglāk, sāksies jaunā un skaistā nākotne. Jau jūlijā sapratu, ka tā ir bijusi vien ilūzija 🙂 Man vēl ļoti daudz kas jādara attiecībā uz dzīvesveida maiņu, jāiemācās novilkt veselīgas robežas, atrast līdzsvaru starp iekšiņu un āriņu un pasaule katru dienu mani trennēs pieņemšanā!
LAI katram izdodas harmoniski izstūrēt savu laiviņu pārmaiņu viļņos un vējos!

Esam!
Inta
2019.gada 21.septembrī

***

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. 🙂 Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana 🙂  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!

Atbildēt

Valodas