Pēc brauciena sajūtās…

Tikai šorīt atgriezos no Kaukāza kalniem. 
Kopā ar šo grupu uz turieni esmu aizvedusi jau vairā kā 130 cilvēku pa šiem 4 gadiem. Un viņi

atgriežās. Šorudien jau bija vismaz 4, kas bija tur- bet tagad jau ar saviem draugiem, tuviniekiem, ģimeni… Kaukāzs- mūsu civilizācijas šūpulis kaut kur dziļi, dziļi vienmēr aicina atpakaļ…

Nav noslēpums, ka biju domājusi, – šī pavasara grupa būs pēdējā, bet rudens grupa tik ātri pieteicās, ka bija par vēlu to ”kancelēt”. Un esmu pateicīga par šo reizi.  Par cilvēkiem, kas izvēlējas pieredzēt Armēniju un Gruziju kopā ar mani, neskatoties uz visām mūsu ķibelēm, bija lieliskas sajūtas, daudz transformāciju un atziņu arī man pašai. Un, galvenais, kas atnāca pie manis, ir tas, ka es vēlos vēl un vēl tur atgriezties… Tikai citādākā formātā nekā parasti…
Ikdienā pašlaik manā dzīvē ir tik daudz cilvēku, ka kļūst grūti atcerēties vārdus, stāstus, sajust sirdis…
Tiem, kas bijuši:
Atcerieties Ahpatas viesnīciņu aizas malā? Un baznīcu, kur jaunais skaistais (ārēji un iekšēji :))

mācītājs minūtes laikā pieņēma lēmumu kristīt mūsu Guntu? Un taku uz augšējo klosteri gar dziedinošo avotu?

Tā vieta ir tik tuvu Debesīm, ka katreiz, kad tur esmu, sajūtu smeldzi no tā, ka jādodās prom… Jo šķiet, ka tā vieta ir radīta, lai satiktu sevi…
Pamostos, atvērtu acis un ieraudzītu elpu aizraujošu kalnu ainavu pa logu…
Pēc tam dotos pastaigāties, sajust spirdzinošo gaisu, no kura pirmās dienas reibst galva, ievilkt pavasara puķu smaržu nāsīs, sadzirdēt kalnu ērgļu klaigas…
Vai doties uz 7-14gs baznīcu aprunāties ar Dieviņu, pasēdēt tādā pārpasaulīgā mierā, raugoties

 Dievmātes altārgleznā, līdz sajūti rožu smaržu nez no kurienes uzrodoties…

Un blakus kapellas akustika, kas vedina ļauties balss dziedinošajam spēkam, kad gribās izdziedāt no sevis visu, visu….kam vairs nevajaga būt…
Aizstaigāt līdz augšējam klosterim, pa ceļam veldzējoties pie svētavota…
Vakarā sarunas pie ugunkura ar Saviem Ceļabiedriem…
Lūk, tas ir tas, ko vēlās man Sirds pašlaik. Iet dziļumā. Gan pie sevis, gan tiem, ko Dieviņš atsūtīs…
Un, lai arī tikko esmu atgriezusies, zinu- pavasarī es tur būšu atkal.
Pateicībā-
Inta

Atbildēt

Valodas