noslinkojusi… Īstenībā ne jau slinkums vainīgs, jo rakstīšna ir tas, kas mani aizrauj, patīk, sagādā prieku.. Tas ir mans veids, kā uzpildos ar sievišķo enerģiju 🙂 Tomēr ne vienmēr ir tik daudz laika, kā gribētos un ir arī ļoti daudz vērtīgu rakstu, ko jau kāds ir uzrakstījis.
ir jāsēž aplī. Ne tādēļ, ka mums vienmēr būtu nepieciešama dziedināšana, bet
tādēļ, ka mums nepieciešams piepildījums. Sievietēm jātiecas dziļumā. Sēdēšana
aplī baro sievietes dvēseli.
aplis, iespējams, ir viens no spēcīgākajiem rīkiem, kāds cilvēcei dots.
– mīliet un godājiet kā svētu.
ielaidiet tā vietā maigumu un mīlestību.
ļausiet…
APĻA GUDRĪBA
iemeslu dēļ. Pašā tā būtībā sieviešu svētais aplis ir iespēja tikt mīlētai un ieskautai
tā, kā tikai sievietes to spēj. Cauri laikiem aplis pats par sevi ir bijis
svēts un godājams simbols. Tas atgādina par dzīves cikla kā apļa svētumu, par gadalaikiem un
ritu no saullēkta līdz saulrietam, sauli, mēnesi, zvaigznēm, zemeslodi un dažādām citām parādībām mums apkārt.
ietver visvairāk vietas kā jebkura cita figūra. Esot iekšpus apļa, tu vari doties
ceļojumā ārpus tā, vienlaikus nepazaudējot savu vietu aplī. Vienmēr, kad iesaistāmies
kādā rituālā vai ceremonijā, mēs no tā gūstam labumu. Aplis pats par sevi un tā
iekšiene ir piepildīta ar bezgalīgām un mūžīgām zināšanām.
nerakstītu vienošanos – turēt vienai otru un pašu pulcēšanos svētu. Visu, ko
runājam, ar ko dalāmies – tas viss tiek darīts svētā veidā. Veids, kā
ieklausāmies viena otrā, arī ir svēts. Neviens netiek tiesāts, vērtēts,
kritizēts vai nosodīts. Mēs no sirds ieklausāmies, ko katra sieviete vēlas mums
pastāstīt, turot viņas roku, atbalstot, jūtot viņai līdzi un uztverot visu
viņas būtību.
nepastāv hierarhija. Katra sieviete un tās stāsts tiek uztverti un novērtēti līdzvērtīgi.
Mēs viena no otras tik daudz mācāmies. Mēs it kā piedzīvojam viena otru,
atļaujot ieraudzīt, sajust, sadzirdēt, cienīt un mīlēt sevi, priecāties vienai par otru. Šādi mēs stiprinām katra pati sevi un visas
kopā.
ieklausīties savā iekšējā balsī un sekot tai. Katra pamācība, dvēseles un
dzīves pieredze, ar kuru mēs dalāmies aplī, sāk rezonēt jeb atbalsoties tajā,
un rada tā saucamo “rezonanses lauku”. Šis vienotais lauks darbojas kā gaismas
avots, kas izgaismo mūsu personīgos melnos caurumus, liek mums augt un iegūt
skaidrību. Tā ir viena ideja, doma, kas vienlaicīgi tiek apskatīta no daudzām
un dažādām pusēm un tajā brīdī izvēršas par bezgalīgu gudrību. Šajā mirklī tā
ir dievišķās mīlestības vadīta enerģija un spēks, kas plūst cauri aplim.
Enerģija, ko citādi mēs piedzīvotu kā lokālu jeb mūsu pašu uztveres ierobežotu,
kļūst par universālu un “globālu” caur līdzsvarojošu un
attīrošu apļa procesu. Šajā brīdī mēs visas sajūtamies
kā viena, mācoties, dzīvojot un daloties garīgumā, vienreizējā, dievišķi vadītā
veidā.
“Viss, ko dara indiāņi, notiek aplī. Viņi to dara tādēļ, ka Pasaules Spēks vienmēr darbojas caur apli un viss cenšas būt apaļš. Viss, ko Pasaules Spēks dara, tiek darīts caur apli. Debesis ir apaļas, un esam mācīti, ka arī zemeslode ir apaļa kā bumba, tāpat kā visas zvaigznes. Vējš, tā lielākajā varenumā, veido virpuļus – apļveida kustības. Putni savas ligzdas vij apaļas – viņiem ir tā pati ticība, kas mums. Saule aust un riet atkal un atkal pa apli. Mēness dara to pašu, un abi ir apaļi. Pat gadalaiki veido apļa ciklu, mainoties, bet vienmēr atgriežoties, kur bijuši. Cilvēka dzīves cikls ir aplis – no bērnības līdz bērnībai. Tā ar it visu. Indiāņu vigvami ir apaļi kā putnu ligzdas, un tie vienmēr tiek izvietoti pa apli – kā nācijas stīpa, kā ligzda, veidota no daudzām mazākām ligzdām, kurā Lielais Gars lolo savus bērnus.”
Black Elk Speaks, John G. Neihardt, University of Nebraska Press, Lincoln and London, 1932, 1961, 1979.
Resurss: http://www.essential-wisdom.com/womens_circle.html