Apraksts
Marijas Magdalēnas personiskais stāsts par viņas tantriskajām attiecībām ar Ješuu Jāzepa dēlu, kurš šodien pazīstams kā Jēzus Kristus. Šā laika beigu sākumā mīlestība – tik dziļa, ka saglabājusies vairāk nekā divtūkstoš gadu melos, – ir nākusi atklātībā. Šajā grāmatā, Magdalēna vārdu pa vārdam apraksta alķīmiju, ko viņa un Ješua praktizēja. Tā ir alķīmija, kas Ješuu sagatavoja augšāmcelšanās procesam, lai viņš varētu izklāt izklāt gaismas taku caur nāves un tumsas valstībām – gaismas taku, pa kuru viņam var sekot katrs no mums.
Savā stāstā Magdalēna – pēc pašas Izīdas aicinājuma – atklāj dažus no dziļākajiem Izīdas tempļu noslēpumiem.
Toms Kenjons nozīmīgajam tekstam ir pievienojis galveno iekšējās alķīmijas strāvojumu pārskatu, kā arī padziļināti aplūkojis ēģiptiešu alķīmiju un sīkāk paskaidrojis Hora alķīmiju. Džūdija Saiona pēc Marijas Magdalēnas lūguma ir pievienojusi savu stāstu, kas var būt katras sievietes stāsts.
Šī grāmata nav tikai stāsts, versija vai izziņas materiāls. Tā ir spēcīga enerģijas plūsma, kas modina, dziedina un aktivizē cilvēkā sākotnēji ielikto dievišķo potenciālu.








Daiga Ž. –
Tā interesanti man iet ar Magdalēnas manuskripa lasīšanu, lai arī saņēmu es viņu ļoti žigli,
izlasīju tik ievadu un tad noliku malā – gaidot īpašāku laiku kad varēšu būt 100% iekšā un netraucēti
to izgaršot (lai neviens nepārtrauktu). Par cik lasīšana gāja diezgan raiti, bet ir vietas ar ko gribēsies
dalīties, tad zīdpapīrs kuru nejauši paņēmu grāmatzīmei nu jau ir sašaurinājies, jo kādas 6
strēmeles jau ir noplēstas un saliktas kā mazās grāmatzīmes atzīmju izdarīšanai.
Tā – esmu nonākusi līdz praksēm – jāiepauzē – kad atkal būs “īstais laiks”. Ierunātā prakse man kā
audiālam cilvēkam ir lieliska bauda, lai izbaudītu. Lai arī praksi veicu mazliet pa savam – guļus – ne
sēžus kā noteikts – izjūtu intetesantas ķermeniskas sajūtas, ko varētu salīdzināt ar sānveida
šūpošanos šūpuļtīklā.
Otrā prakse – svaigas vēja plūmas sajūta.
Trešā prakse – “karuselis smadzenēs”.
Rezumē – prakšu sadaļu vēlos salīdzināt ar saldējuma bumbu ēšanu (nezinu kas ražo, bet ir tādas
sorberta – mango un ķiršu un gan jau vēl kaut kādas bumbiņas – ļoti gardas, bet aukstas un ir
mazliet dīvaini viņas ēst, jo no vienas puses ļoti garšīgi, no otras puses auksti un nevar tā fiksi viņas
apēst, mutē jāsasilda, lai nesasaldētu zobus vai smadzenes). Tad nu ar praksēm man iet tāpat –
gribas skriet uz priekšu un turpināt lasīt, bet ir sajūta, ka jāizgaršo “jāsagremo” praksītes lēnām,
jāļauj nosēsties.
Uh… ar mājas darbiem un strādāšanu – negaidīts pavērsiens, jo iesākumā jau likās, ka lasāmais
“apēdīsies” pa pāris dienām. Pateicībā!
Zane –
Labrīt, skaistās dvēseles! Paldies par brīnišķīgo grāmatu, izbaudu katru rindu, katru vārdu,
gribas lasīt lēni lēni, lai tik ātri neizlasās. Ir tik grūti rast mirklīti lasīšanai ar maziem bērniem mājās,
un tieši tāpēc tik īpaši šie mirkļi. Lai fantastiska diena visiem!
Anita G. –
Arī Itāliju sasniedza Magdalēnas manuskripts. Esam ceļā un lasu.
Esmu ļoti pateicīga visiem, kas piedalìjās grāmatas tapšanā un Kristai par nosūtīšanu.
Jāatzīstas, ka enerğija kas nāk no šīs grāmatas ir ļoti spēcīga. Ik reiz kad paņemu rokās un sāku lasīt
man sāk vibrēt visas šūniņas ķermenī. Viņas atdzīvojas un piepildās ar Gaismas kodiem. Pateicībă
un Mīlestībā! Marijai Magdalēnai, Tomam un Džūdijai.