Par gruziju – atbildes uz jautājumiem

photo_2021-09-22_15-07-52

Jau 10 gadus esmu cieši saistījusi savu dzīvi ar Kaukāzu, – pašlaik šeit man ir otrās mājas, tuvi draugi un darbošanās vide.

Tā kā šī gada februārī atbraucu šeit uz pastāvīgāku palikšanu, tad savos Instagram video bieži dalījos ar sajūtām, ieteikumiem, pieredzi. Tagad ir izveidojusies arī telegram grupiņa Savējie Sakarvelo, kur sazinās tie, kas ir jau pārbraukuši uz īsāku vai gārāku laiku uz Gruziju, vai tikai plāno.

Tā kā, pavisam netīšām esmu sev sagādājusi papildus darba slodzi, atbildot katru dienu uz dauziem jautājumiem par Gruziju, nolēmu īsi uzrakstīt atbildes, vai pareizāk sakot manu pieredzi par tiem jautājumiem, ko man uzdod visvairāk.

Uzņēmuma reģistrācija Gruzijā

Viss par uzņēmējdarbības formām un nodokļu likmēm ir brīvi atrodams internetā, jāiepazīstās un jāizprot pašam tās valsts likumdošana, kurā vēlieties dibināt uzņēmumu.

Man pašai ir vairāko IG video par to, kā gāja man. Man ir reģistrēts IK ar 1% likmi pie 500 000 lari apgrozījuma gadā (12 000eur/mēn). Lai to izdarītu man vajadzēja atrast grāmatvedi, kura piedāvāja savu adresi kā juridisko adresi un savus pakalpojumus, nododot ikmēneša atskaites Ieņēmumu dienestā. Vienā dienā mēs aizgājām uz Justīcijas Namu, atvērām uzņēmumu 8 minūtēs, automātiski atvērās arī konts bankā (mēs norādījām, kurā bankā gribētu uzņēma kontu), uz vietas ar karti apmaksāju valsts nodevu (ap 5 eur). Pēc pāris dienām gājām uz Ieņēmumu dienestu, kur reģistrējos kā nodokļu maksātājs. Tur bija rinda un atsevišķa kase nodevai, tāpēc tur aizgāja kāda stunda. Nedēļas laikā man bija jāierodās bankā ar pasi un uzņēmuma reģistrācijas apliecību, jāaktivizē uzņēmuma konts, jāaizpilda anketa un uzreiz izsniedz man divas uzņēmuma kartes. Tā kā jau gadus piecus privāti izmantoju Georgia Bank pakalpojumus, tad tur arī izvēlējos atvērt uzņēmuma kontu. Man šķiet ērta viņu aplikācija angļu valodā un iespējas. Ar citām bankām pieredzes nav.

Patlaban man nav ļoti aktīva darbība Gruzijas uzņēmumā, jo Latvijas likumdošana prasa mainīt rezidenta statusu, lai nebūtu dubultā nodokļu aplikšana, ko taisos arī darīt. Nodzīvojot citā valstī vairāk kā 183 dienas, Latvijā (PMLP) jādeklarē dzīves vieta ārzemēs un VIDā jāiesniedz izziņa no Gruzijas VID, ka es šeit maksāju nodokļus.

Ir dažādas firmas, kas piedāvā uzņēmumu reģistrāciju, bet ir iespējams atrast grāmatvedi, kas par 70-100 eur palīdzēs ar sākuma reģistrācijām un par +/- 100 lari mēnesī (27 eur) sagatavos un nodos atskaites.

Īpašuma iegāde 

Nekustamais īpašums ir lētāks nekā Latvijā un uzskatu, ka Gruzija ir viena no perspektīvakajām vietām, kur investēt.

Iegādāties apbūves gabalus un īpašumus pilsētā ārzemniekiem nav problēma, grūtības sākas, kad ir vēlme nopirkts māju ar mandarīnu dārzu un palmām lauku teritorijā, kas, mums latviešiem, vairāk iet pie sirds un arī cenas ir sākot no 10 000 eur… Ir arī lētāk, bet tie tad ir graustiņi.

Arī mājām ar nelielu zemes gabalu, tam ir lauksaimniecības zemes statuss, un līdzīgi kā Latvijā, ārzemniekiem lauksaimnicības zemi nepārdod.

Es iegādājos savu māju un zemi uz uzticama vietējā gruzīna vārda un eju zemes transformācijas ceļu, kas var būt gana ātrs un vienkāršs, bet manā gadījumā (jo man ir 3 gabali, kuri tika savienoti), tas izvērtās par ļoti piņķerīgu pasākumu, tāpēc, balstoties uz savu pieredzi, citiem ieteiktu rīkoties savādāk.

Slēgt līgumu ar saimnieku, samaksājot daļu īpašuma cenas un piedāvājot vēl pāris tūkstošus, par to, ka viņš pats izies visas zemes transformācijas procedūras (topogrāfija, plānojums, biznesa projekts) un pēc tās, samaksāt visu atlikušo daļu un pārrakstīt uz sevi.
Iegādāties īpašumu kā uzņēmums.

Īpašumu meklēšana

Ir Telegram un Facebook grupas, myhome.ge portāls un citas vietas, kur var meklēt īpašumus, saprast stāvokļus un cenas. Es, lai atrastu savu māju, rīkojos sekojoši:

Vispirms jāsaprot, kāds klimats un reģions interesē, jo Gruzijā ir 4 klimatiskās zonas un iespējas katria gaumei. Es izvēlējos Imeretiju, jo:
siltas ziemas (pašlaik decembra vidus uz līdz +18 pa dienu), un ir vēlme pēc dārza ar apelsīniem, mandarīniem un mūžzalajiem augiem.

Māju meklēju 30km radiusā ap Kutaisi lidostu, lai ērti ar taksi varu aizbraukt uz mājām. Lēta aviosatiksme uz Kutaisi. Pusotras stundas braucienā (un, kad pabeigs bāni, vēl ātrāk) tuvākā Melnās jūras pludmale.

Vēl es skatos īpašumus Račas un Adžārijas kalnu virzienā, bet vairāk saimnieciskiem mērķiem.

Meklēšanas process

Uzskatu, ka šī ir ļoti subjektīva lieta un atbildēt uz tāda tipa jautājumiem, kur man lūdzu ieteikt reģionu vai pat sameklēt māju, neuzskatu par iespējamu. Tas katram jādara pašam. Katru dienu! saņemu jautājumus, vai nav man zināmas kādas mājiņas, ko tuvumā pārdod, vai lai padalos ar informāciju par tām mājām, ko esmu skatījusies. 

Manā instagrammā ir šie video, kur es centos ar to visu dalīties, arī storijos liku bildes un video no dažādām mājām, bet pašlaik vairs tam nav resursa.

Mana pieredze rāda, ka visinteresantākais ir pats meklēšanas process. Tas ir kaut kas daudz vērtīgāks par jebkuru ekskursiju, jo tu iepazīsties ar šo zemi aci pret aci, ar tās iedzīvotājiem, īsto lauku realitāti, tu parādi savu patieso interesi par šo Zemi.

Sava vieta Gruzijā ir jānopelna. Jo tā tāpat vien netiek iedota, tev ir jāpierāda, ka esi šīs zemes cienīgs.

Braucot pa ciematiņiem, priecājoties par ainavām, pieņemot bardaciņu, laipni runājoties ar kaimiņiem, nogaršojot viņu vīnu, tā uzņemot zemes enerģiju sevī, tu pamazām savienojies ar šo zemi. Un, kādā brīdī tā atvērsies un atdosies tev un parādīs savas bagatības- tava vieta un mājiņa panāksies pretī.

Īstās pērles nav sludinājumos, taču pēc sludinājuma aizbraucot uz kādu vienu vietu, tur sākot runāties ar kaimiņiem, izrādās, ka apkārt ir desmitiem īpašumu, kuri vai nu tiek, pārdoti, vai var sarunāt, ka tiek pārdoti… Daudzos ciematos katra trešā, ceturtā māja stāv tukša, īpaši ziemās.

Es braucu piecas dienas no rīta līdz vakaram, kamēr atradu savu māju, taču tagad zinu, ka tikai tādēļ, ka 10 gadus biju vedusi šurp grupas retrītos, meditācijās lūgusies par šo zemi, mīlējusi to līdz sirds dziļumiem un iemīlinājusi tajā simtiem cilvēku, tā atvērās man tik ātri..

Kad es biju šīs 5 dienas braukusi, man sķita, ka varētu par tām dienām grāmatu uzrakstīt. Par katru ciematu, par redzētajām ainiņām un piedzīvotājām satikšanām ar vietējiem Cilvēkiem.

Katra minūte tik skaista un piepildīta, jo nekad jau tu neesi tik uzmanīgs pret apkārtni un niansēm, kā meklējot vietu sev. nav labāka veida, kā iepazīt un sajust šo zemi, kā uzmanīgi to vērojot, uzsūcot ar visām savām maņām, – gan jūsmojot, gan pieņemot to, kas sākotnēji nešķiet saprotams.

Savas vietas meklēšana, vai tā būtu Latvijā, vai kādā citā vietā, tas ir rituāls, tā ir saspēle ar Māti Zemi un Dievu. Tas ir sakrāls process, kurā jādodas katram pašam. Jāierauga, jāsajūt, jāatver un jāatveras.

Un, vakar, kad visu dienu braukāju un arī atradu divas nereālas pērles Adžārijas kalnos, jo vairāki mani draugi vēlētos šeit atrast savu vietu, es sapratu, ka nē- šī, nu ir tā lieta, kas katram ir jādara pašam.

Nākamais lielais jautājumu bloks ir par maršrutiem, vietām, cenām, viesnīcu ieteikumiem, kontaktu ieteikumiem, taksistu numuriem, autonomu, utt., utjpr. Man ir daudz rakstu blogā sirdscels.lv par Kaukāzu un Gruziju tajā skaitā. Maršruti jau arī ir gaumes jautājums, jo iespējas ir ārkārtīgi daudzviedīgas. Kam kāpieni kalnos, spēka vietas, kam pilsētas, kam pludmales atpūta, sanatoriju tūrisms vai slēpošana.

Ir divas grupas Ceļojumu Klubs,
saite uz grupu TE  un Savējie Sakarvelo, saite uz grupu TE , kur tas viss tiek apspriests, dalībnieki dalās ar pieredzēm un kontaktiem. Arī es esmu tur apkopojusi informāciju ar saviem kontaktiem un ieteikumiem.

Ceru, ka šī informācija un pieredze noderēs!

Inta

Atbildēt

Valodas