Par provokatoriem un ego

IMG_5704

Tikko kādā grupā ievēroju vienu šādu, kurš par savu misiju uzskata bakstīt un spoguļot citus. Spiest uz pogām, bakstīt ar pirkstu acī vai rētās. Viņi ir pārliecināti, ka dara svētīgu darbu un iet uz cēlu mērķi- izskaust cilvēku Ego, padarīt tos labākus un pareizākus (protams, pēc sava mēra).
Atceros pirmo šādu, ļoti izteikto Provokatoru, kurš sevi dēvēja par karmas terapeitu. Jaudīgs un zinošs, bet viņa dēļ visa grupa bija patstāvīgā transformācijā, arī asarās.
Turpmāk dzīvē tādus esmu sastapusi un vērojusi daudz, arī patlaban trāpās un, interesantas sakritības dēļ, tie visi ir vīrieši, kas safanojušies par garīguma sfēru, salasījušies dažādas teorijas un izvilkuši kara cirvi darbam ar citu cilvēku ego programmām.
Viņiem patīk uzvilkt garīguma un viszinīguma masku, mētāties ar gudrām frāzēm, un ik palaikam… iekost, iedzelt, uzbrukt sarunu biedram/iem.
Iesākumā, protams, es arī reaģēju uz šiem dūrieniem, pārliecībā, ka tas man dots atstrādāšanai, pieņemšanai… Bieži vien šādi cilvēki arī atklāti sevi dēvē par provokatoriem, spoguļotājiem un saka, ka tas ir viņu uzdevums šādi palīdzēt citiem attīstīties.

Vēlāk, kad sāku sajust un saskatīt, kas notiek enerģētiskajā plānā, uzreiz tapa skaidrs, ka šie provokatori vienkārši izsit sev enerģiju, strauji pazeminot klātesošo vibrācijas. Viņi gūst baudu no cilvēku saraušanās un reakcijas tieši tāpat kā narcistiskās personības un enerģētiskie vampīri.

Nesen atkal vēroju kā kāds cilvēks, ko uztveru kā tuvu dvēseli, šādi rīkojās attiecībā pret pārējiem klātesošajiem, arī pret mani. Un aizdomājos.

Priekš sevis esmu esmu izvēlējusies savādāku būšanu. Ar sevi strādāju katru dienu, katru izcēlušos lietu pamatīgi izpurinu un iztransformēju. Es pati sevi bakstu pat varbūt vairāk nekā vajadzētu. Nekāda veida attiecībās urķēšanās manās rētās man nav nepieciešama. Es vairs to nepieļauju.
Mīlestība, pieņemšana (arī ego izpausmju totāla pieņemšana) ir tā, kas dziedina daudz vairāk un efektīvāk. Tā, nevis uzplēš atkal un atkal rētas, ieliek tevi ar seju savās sāpēs, bet uzliek dziedinošu balzamu uz rētas.
Teju aiz katras ego izpausmes slēpjas sāpe un rēta.
Teorijas par ego izskaušanu es neatbalstu, jo Ego programma ir individualitātes, personības programma, kas ļauj Dieva izpausties kā individuālai vienībai. Bez Ego mēs būtu vienāda, bezpersoniska, neinteresanta masa. Nav interesantākas mijiedarbības kā ar realizētu, erudītu, daudzpusīgu, pozitīvas enerģijas pilnu Personību. Bieži šādām personībām ir pamatīgs Ego, noformējies viedoklis, spēcīgs raksturs. Un šādi cilvēki virza visu civilizāciju. Nevis ego izskauduši, sevi pazaudējuši un šajā pasaulē pazaudējušies cilvēciņi.
Ego savaldīšana- jā, dvēseles prioritāte- jā, destruktīvo programmu un izpausmju dziedināšana- jā, izskaušana un likvidēšana- nē.

Šis izrakstījās, kā pārdomas un izvēle savā dzīvē nekomunicēt ar provokatoriem un tāda tipa cilvēkiem. Apzinātā dzīves posmā esot, cilvēks pats redz sevī gan destruktīvās ego programmas, gan citus izstrādājamos momentus, un strādā ar sevi.
Jūtu vēlmi iet ar vien tuvākās attiecībās ar ģimeni, draugiem, domubiedriem, cilvēkiem vispār. Tuvība ir kā bezdibenis dziļa un tajā var iet arvien dziļāk, piedzīvojot īstumu arvien intensīvāk. Tuvība ļauj savienoties enerģētiskajiem laukiem un nav iespējama bez uzticēšanās, otra un sevis pieņemšanas. Tā ir neatkārtojama pieredze, kad ļaujam Personībām paiet malā un Dvēselēm savienoties arvien vairāk…
Kā Tev šķiet?

Atbildēt

Valodas