Par Sirdslietu- īpaši tiem, kas uz darbu dodas pelnīt naudu! :)

‘’Izvēlies dzīvē nodarboties ar to, kas patīk,
un tev nekad mūžā nebūs jāstrādā.” /Konfūcijs/

Tikai realizējot savu sūtību mēs varam būt pa īstam laimīgi. Pašrealizācija- tā ir viena no laimīgas un piepildītas dzīves atslēgām. Tikai darbošanās jomā, kas mums dod prieku, ko darām ar aizrautību un mīlestību, var nest patiesu piepildījumu dzīvē. Tikai realizējot savu aicinājumu mēs pilnībā atveram savu radošo potenciālu, esam maksimāli produktīvi un veiksmīgi.

Sirdslieta ir arī vienkāršākais ceļš un pārticību. Daudzi mega-veiksmīgi ļaudis ir ieguvuši savu bagātību pateicoties tam, ka ir nodarbojušies/nodarbojas ar savu sirdslietu.

Sirdslieta taču ir arī ļoti interesanta, jo arī papildzināšanu un prasmju apgūšana neprasa papildus piepūli…Tieši otrādi- tas ir ļoti interesants un aizraujošs process! Tādejādi, nodarbojoties ar sirdslietu, ir viegli kļūt par ekspertu..Bet eksperti, kā zināms, arī nopelna vairāk par citiem!

Sirdslieta ir dabīgs iekšējās motivācijas avots. Vajadzība pēc papildus motivācijas atkrīt.

Nodarbošanās ar savu sirdslietu ir vienkāršākais un vienīgais drošais veids, kā uz viesiem laikiem aizmirst par slinkumu J

Jums vairs nebūs jāpiespiež sevi strādāt, lai pelnītu naudu. Pats pelnīšanas process nesīs tikai prieku, baudu un piepildījuma sajūtu!

Katram ir doti talanti, spējas…katram ir sava sūtība un misija uz zemes. Kā to saprast? Kā izprast sevi? Kā uzdrošināties? Ar ko sākt?

Par to jaunajā seminārā Bet, gatavojoties tam, fragments no D.Čopras ‘’7 veiksmes likumiem’’

DHARMAS JEB DZĪVES MĒRĶA LIKUMS

Katram ir kāds dzīves uzdevums… kāda vienreizēja dāvana vai talants, ko dot citiem.

Ja mēs izmantojam savu talantu, lai kalpotu citiem, mēs iepazīstam arī paši sava gara ekstāzi un triumfu, kas ir visu mērķu mērķis.

Kad tu strādā, tu esi stabule, caur kuras sirdi plūs­tot stundu čuksti pārvēršas par mūziku.

…Ko nozīmē strādāt ar mīlestību? Tas nozīmē aust audumu no savas sirds pavedieniem, it kā tavu mīļoto nāktos tērpt šai audumā.
(Halīls Džibrāns, “Pravietis”)

Septītais garīgais likums ir dharmas likums. Vārds “dharma” tulkojumā no sanskrita no­zīmē “dzīves mērķis.” Dharmas likumā teikts, ka mums dota mūsu fiziskā izpausme, lai mēs varētu izpildīt savu uzdevumu. Visu iespēju valstība pēc savas būtības ir dievišķa. Die­višķais ieguvis cilvēka veidolu, lai veiktu kādu uzdevumu.

Saskaņā ar šo likumu tev ir piemīt unikāls talants, kas jāizmanto unikālā veidā. Noteikti ir kaut kas, ko tu vari izdarīt labāk nekā jeb­kurš cits pasaulē. Katram unikālajam talantam un tā izmantošanai ir ari īpašas vajadzības. Ja tās atbilst tava talanta radošajai izpausmei, rodas dzirkstele, no kuras var rasties turība un pārticība. Izmantojot savu talantu, lai piepil­dītu savas vajadzības, tu radi turību un vairo pārticību.

Ja bērniem jau mazotnē iemācītu šādu uz­tveri, mēs redzētu, kādu iespaidu tā atstāj uz viņu dzīvi. Saviem bērniem es to iemācīju. Es nepārtraukti atkārtoju, ka viņu esībai ir kāds iemesls, kas viņiem pašiem jānoskaidro. Viņi to dzirdēja no četru gadu vecuma. Šajā pašā laikā es viņiem mācīju arī meditēt un teicu: “Es ne­gribu, lai jūs jebkad uztrauktos par iztikas pel­nīšanu. Ja pieauguši jūs nespēsiet paši nopelnīt sev iztiku, es jūs uzturēšu, tāpēc neraizējieties par to. Es negribu, lai skolā jūs par katru cenu censtos būt labākie. Es negribu, lai jūs par katru cenu censtos nopelnīt tikai labas atzī­mes un iestāties labākajās universitātēs. Bet es gribu, lai jūs reizēm sev pajautātu: “Kā es varu kalpot cilvēcei, izmantojot savu talantu?” Jo jums noteikti ir kāds talants, kura nav nevie­nam citam, un tikai jūs spējat likt to lietā.” Un gala rezultātā viņi mācījās labākajās skolās, pelnīja tikai labas atzīmes un kā studenti jau spēja sevi pilnībā materiāli nodrošināt, jo viņi centās izzināt, ko viņi var dot. Un tā jau ari ir dharmas likuma būtība.

Dharmas likumam ir trīs daļas. Pirmā pa­redz to, ka ikviens no mums dzīvo šajā pasaulē, lai izprastu savu patieso būtību, lai pats nonāktu pie secinājuma, ka mūsu patiesā būtība ir garīga, ka mēs patiesībā esam garīgas būtnes un ka mūsu fiziskais ķermenis ir tikai izpausmes veids. Mēs neesam cilvēki, kas laiku pa laikam gūst garīgu pieredzi. Gluži pretēji — mēs esam garīgas būt­nes, kas laiku pa laikam gūst cilvēcisku pieredzi.

Mums katram dots uzdevums atrast un iz­prast savu garīgo būtību. Tas ir pirmais solis ceļā uz dharmas likuma īstenošanu. Katram pa­šam no mums jāapzinās, ka mūsos ir dieva vai dievietes embrijs, kas grib piedzimt, lai mēs varētu paust savu dievišķumu.

Otrais solis ceļā uz dharmas likuma īste­nošanu ir mūsu unikālo talantu izmantošana. Dharmas likumā teikts, ka ikvienam cilvēkam piemīt kāds unikāls talants. Tev ir talants, ku­ram ir tik unikāla izpausme, ka uz šīs planētas nav neviena, kuram būtu šis talants un kurš prastu to likt lietā. Tas nozīmē, ka ir kaut kas, ko tu vari darīt labāk nekā jebkurš cits uz šīs planētas. Un to darot, tu aizmirsti par laiku. Sava unikālā talanta vai, kā tas ir vairumā ga­dījumu, talantu īstenošanas procesa laikā tavu apziņu neierobežo laiks.

Trešais solis ceļā uz dharmas likuma īste­nošanu ir kalpošana cilvēcei. Tas nozīmē kal­pot saviem līdzcilvēkiem un uzdot sev jautājumu: “Kā es varu palīdzēt? Kā es varu palīdzēt visiem tiem cilvēkiem, kurus pazīstu?” Apvie­nojot spēju īstenot savu unikālo talantu ar kal­pošanu cilvēcei, tu dzīvo pilnīgā saskaņā ar dharmas likumu. Ja tam visam pievienojas sava garīguma, visu iespēju valstības izpratne, tad nav iespējams negūt neierobežotu pārticību, jo tas ir vienīgais veids, kā pie tās tikt.

Šī pārticība nav īslaicīga un pārejoša. Pa­teicoties tavam unikālajam talantam, veidam, kādā tu to izmanto, kalpošanai un palīdzībai taviem līdzcilvēkiem, ko tu veicini, uzdodot jautājumu: “Kā es varu palīdzēt?” un nevis “Kāds man no tā labums?”, tā ir ilgstoša un noturīga.

Jautājums “kāds man no tā labums?” ir raksturīgs ego iekšējam dialogam, jautājums “Kā varu palīdzēt?” — gara iekšējam dialo­gam. Gars ir tā apziņas daļa, kura cilvēkam liek apzināties savu saistību ar Visumu. Pārstājot uzdot jautājumu “kāds man no tā labums?” un tā vietā jautājot “kā es varu palīdzēt?”, tu no ego līmeņa automātiski noklusti gara lī­menī. Vislabāk garīgo līmeni var sasniegt me­ditējot, taču arī ar jautājuma “kā es varu palīdzēt?” palīdzību tu vari piekļūt garam — tai tavas apziņas daļai, kas ļauj tev just saikni ar Visumu.

Ja tu vēlies gūt maksimālu labumu no dharmas likuma, tev jāapņemas, sakot:
piekopjot garīgumu, es meklēšu savu aug­stāko būtību, kas stāv pāri ego;
es atklāšu savus unikālos talantus, un to darīšu ar baudu, jo baudu man sagādās apziņas neierobežotība laikā, kas man ļaus sa­sniegt svētlaimi;
Es uzdošu sev jautājumu, kā es vislabāk varu kalpot cilvēcei. Es atbildēšu uz šo jau­tājumu un tad sākšu rīkoties. Es izmantošu savu talantu, lai kalpotu saviem līdzcilvēkiem. Savas vēlmes es apvienošu ar palīdzību un kal­pošanu citiem.
Apsēdies un pieraksti atbildes uz diviem jautājumiem:
Ja tev būtu pietiekami daudz naudas, ja tev būtu visa pasaules nauda un pietiekami daudz laika, ko tu darītu?
Ja tu izvēlētos darīt to, ko pašlaik dari, tad tu esi atradis savu dharmu, jo tu savu darbu veic ar mīlestību un tu izmanto tikai tev vie­nam dotos talantus. Un tad uzdod sev otru jautājumu: Kā es vislabāk varu kalpot cilvē­cei? Atbildi uz šo jautājumu un sāc rīkoties.

Atklāj savu dievišķumu, atklāj savu uni­kālo, tikai tev doto talantu, izmanto to, lai kalpotu cilvēcei, un tev būs viss, ko vien vē­lies. Kad tavas radošās izpausmes saskan ar cilvēces vajadzībām, tad labklājība pati atradīs savu izpausmi un iegūs savu materiālo formu. Tu sāksi just, ka tava dzīve ir brīnumaina dievišķā izpausme, un ne jau tikai reizēm, bet visu laiku. Tu zināsi, kas ir patiess prieks, un kas — patiesa veiksme, jo kā viens, tā otrs ir tava gara triumfs.

DHARMAS JEB DZĪVES UZDEVUMA LIKUMA ĪSTENOŠANA

Es īstenošu dharmas jeb dzīves uzdevuma likumu, ap­ņemoties, ka:

1)Šodien es lološu dievu vai dievieti, ku­ras iedīgļi slēpjas dziļi manā dvēselē. Es pie­vērsīšu uzmanību šim garam manī, kas dod dzīvību gan manam prātam, gan ķermenim. Es modināšu sevi dziļajam mieram, kas ir manā sirdī. Laika ierobežotajā pieredzē mani pava­dīs mūžīgās esības apziņa.

2)Es izveidošu savu unikālo talantu sarak­stu. Un otru sarakstu ar to, ko man patīk da­rīt, izmantojot savu talantu. Liekot lietā talantu un kalpojot cilvēcei, es zaudēju laika izjūtu un kā manā, tā manu līdzcilvēku dzīvē ienāk pār­ticība.

3)Katru dienu es sev uzdošu jautājumus “Kā es varu palīdzēt?” un “Kā es varu kalpot?” Atbildes palīdzes man ar mīlestību kalpot saviem līdzcilvēkiem.

D. Čopra ‘’7 veiksmes likumi’’

Atbildēt

Valodas