Daudz informācijas, pareģojumu, baiļu, gaidu un cerību ir apvītas tieši ar šī gada Saulstāvju datumu. Tas tiek uzskatīts par 2012.gada neizdevušās pārejas vēlreizējo, šoreiz it kā galīgo divu pasauļu atdalīšanas robežpunktu.
Informatīvajā laukā ir daudz versiju par to, kas tad īsti notiek, un kā tas ietekmē katru no tiem, kas ir izvēlējušies iet savu pašizaugsmes ceļu. Es ar pareģojumiem neaizraujos, jo arvien vairāk sāku saprast, kā darbojas daudz variantu telpu, un cik dažādi var izspēlēt katra individuālie scenāriji un formēties tā realitātes telpa, ko katrs redz, un ko piedzīvo.
Starp citu, ko redz un, ko piedzīvo arī var būt pavisam atšķirīgas pieredzes.
Jā, es biju plānojusi vadīt Saulstāvju meditāciju, bet bija iekšēja pretestība, tādēļ uzdevu sev jautājumu, kas notiek? Kā es sajūtu šo Saulstāvju laiku?
Pat pavisam reti ielūkojoties sociālajos tīklos, man ir sajūta, ka meditācijas šīs dienas vada visi un tas pat rada zināmu viļņošanos laukā. Tāds būtisks datums, jāmeditē, jāvairo gaisma, pie kā iet, kuru meistaru izvēlēties, utt.? Es pat jūtu tādu kā ažiotāžu un konkurēšanas enerģiju, un atkal cilvēkiem ir jāizvēlas, jāsadalās cēla pienākuma vai ieraduma, tradīcijas labad.
Jūtu, ka šogad daudzi, līdzīgi kā es pati sajūt, ka šis laiks ir sava veseluma kopā savākšanu, savas enerģijas kopā savākšanu, ko var izdarīt tikai noņemot ārējo rosību, aktivitāti, burzmu, kairinātājus.
Mana paziņa Kanādā no 21.-1.01 dodas Vipasanas retrītā un, kad viņa man to stāstīja, tad mani pāršalca doma, ka šī nu ir ģeniāla ideja retrīta organizētājiem, jo nekas labāks šim laikam nevar būt.
Mēs bieži kļūstam sava ieraduma, paši savu radīto tradīciju vergi un aizveram durtiņas sirds balsij. Rīkojamies inerces, nevis iekšējo sajūtu vadīti.
Vakar ar draudzeni runājot par šī gada nogales tumsas koncentrāciju, viņa teica, ka Latvijā pati daba ar skaisto ziemas baltumu, atbalsta cilvēkus šajā laikā, cik vien spēj. Jā, baltais sniegs nolīdzina visus negludumus, apsedz nesmukumus un rada tādu monohromu harmoniju, kura nododas arī mums.
Protams, ka katram savs. Es jau rakstu tikai mazam procentam to dvēseļu, kuras iet savu evolūcijas ceļu. Absolūtais vairākums gaida tradicionālos Ziemassvētkus, lai ko tie katram nozīmētu.
Tādēļ runāju tikai par savām sajūtām, kaut arī runājoties ar Savējiem, zinu, ka neesmu viena.
Daudzus gadus ap 28.decembri organizēju Savējo kopā sanākšanas un sadziedāšanās dienu. Šogad bija skaidra sajūta, ka, ja organizēšu, tad ne ātrāk par 5-6.janvāri, kad tie procesi astrālajā plānā, kuri tagad notiek (un tur ir tāda ballīte, ka helovīni atpūšas), būs pierimuši.
Lieli masu pasākumi, pulcēšanās ļoti pastiprina šo astrālā plāna klātbūtni. No organizētāju puses ir jābūt ļoti lielai apzinātībai, spējai redzēt, saprast, kas notiek, un daudz enerģijas, lai noturētu lauku, lai kopģenerētā enerģija paliktu dalībniekiem un nonāktu tur, kur tai būtu harmoniski jānonāk – pie Gaijas.
Daudzi sajūt, ka es te ļoti caur puķēm runāju, taču, kam jāsaprot, sapratīs. Vai vismaz nojautīs.
Mana galvenā motivācija šo uzrakstīt ir tikai viena, – kārtējo reizi atgādināt: klausies tikai sevi.
Ja pāris iepriekšēji gadi bija eksāmenu laiks, kur kārtojām tos priekšmetus, kurs bija jāsaprot, kas notiek un jāveic apzinātas ārējas izvēles attiecībā uz sevi, savu ķermeni, savu pozīciju, tad pašreizējais eksāmens ir iekšējām izvēlēm. Klausīt sevi, vai klausīt citus, sekot sev, vai sekot citiem (arī tradīcijām, ieradumiem).
Atcerieties, ka dzīvojam duālā pasaulē un arī sniegotā pasakā aiz loga ir simtiem pelēkā un baltā nokrāsu…
Matemātikas eksāmenā ir vairāku veidu uzdevumi: ir tādi, kur ir vajadzīgas konkrētas rēķināšanas prasmes un zināšanu pielietošana. Ir uzdevumi, kur ir jāzina likumi- teorēmas un aksiomas. Un ir uzdevumi, ko sauc par uzdevumiem ”ar āķi”, kuros ir ar nodomu ielikta maldināšana, lai cilvēku atbrīvotu no domāšanas rāmjiem un formulām, liktu viņam iziet no šabloniem un piespiestu domāt pašam.
Lūk, tagad notiek šī eksāmena daļa. Visa Telpa, ieskaitot caur visu plānu Spēkiem un zemes meistariem, tiek doti šie uzdevumi. Caur kādu avotu tas nāk kā izteikta maldināšana un nepatiesība, caur kādu kā puspatiesība, caur kādu kā patiesības neatklāšana.
Pār pasauli ir pārklāts maldu plīvurs (Морок), kuram cauri var iziet tikai ļoti uzmanīgi klausoties sevī.
Starp citu, es visu šo gadu pati neesmu izgājusi nevienu enerģētisko kursu, esmu atslēgusies no 95% kanālu un meistaru enerģijām, par kuriem vismaz šad tad interesējos. Neklausos pat tās enerģētiskās prakses, kas ir brīvā pieejā, no tiem meistariem, kas man ir tuvajā lokā.
Es savācu visu savu enerģiju pie sevis, attīrot sevi no visa, kas neesmu es. Jo tikai savā veselumā un savā autentiskumā, es varu tikt tālāk.
Par šo laiku, par maldināšanu, par izšķiršanu un to, kā to eju es, padalīšos vienā no nākamajiem ēteriem telegram kanālā.
Interesanti, ka kristīgā tēma par klusiem, mierīgiem un gaišiem Ziemassvētkiem, ir tā, kas šķiet visvairāk iederīga šī gada nogalē. To arī no sirds novēlu! Esam!