
Tālajā 2011.gadā es pieņēmu būtisku savas dzīves lēmumu, iet Sirds Ceļu.
Jo sapratu, ka visu mūžu esmu gājusi loģisko, it kā pareizo, bet vienlaikus, pretestības, cīņas pilno, ego un prāta ceļu.
Tā bija apzināta izvēle un apņemšanās. Taču tas bija tikai sākums. Ceļam, ko turpinu iet, procesam, ko turpinu, paplašinu un mācos vēl joprojām.
Sirds atveras lēnām, kā pumpurs aukstā pavasarī. Caur sāpēm, šaubām un uzdrīkstēšanos, caur dziedināšanos un sevis pieņemšanu.
Toreiz es ieraudzīju, cik daudz ir cilvēku, kas dzīvo traumā, nobruņojoši savas sirdis un paši nemaz to nezina. Vai, nojauš, bet nezina, kā atvērt. Jeb domā, ka tā ir vaļā.
Tā ir viena no lielākajām ilūzijām garīgo meklētāju vidū, jo viņi domā, ka spēja mīlēt ir atvērtas sirds rādītājs. Spēja mīlēt ir ielikta mums šūpulī jau no Dieva. Tā ir Dvēseles īpašība. Taču, vai mēs to esam spējīgi izpaust, dalīties ar to bez nosacījumiem, bez vērtēšanas, bez ”ko saņemšu pretī” gaidām?
Gadiem ejot, šķiet, ka sirds atvēršanas tēma ir jau nodrāzta, jo taču tik elementāra, ko visi taču zina…
Taču pavisam nesen atkal to spilgti ieraudzīju. Šīs aizslēgtās sirdis un to radītās sekas cilvēku, kas jau daudzus gadus iet savu pašizaugsmes ceļu, vidū.
Tā tēma pēkšņi uzpeldēja un ļoti spēcīgi pacēlās pēdējā manā ēterā, jo bez atvērtas sirds tālāk netiekam nu nekādi.
Vēl esmu ievērojusi, ka cilvēki, kam pašiem aizvērta sirds, ar aizdomām izturas pret tiem, kam tā atvērta. Tie apšauba viņu patiesumu, viņu vērtības, viņiem šķiet, ka tur apakšā noteikti ir kaut kas, ne visai labs, jo pie atvērtām sirdīm, kā pie gaismas pievelkas daudzi, tādēļ noteikti tur varētu būt kāda manipulācija vai suģestija, vai nepareizie spēki. Jā, mēdz būt arī tā. Par šo falšo gaismiņu ir cits stāsts, tas māca atšķirt mākslīgo sīrupu no patiešām atvērtas sirds gaismas. Arī spēja izšķirt nāk komplektā ar atvērtu sirdi. Diemžēl, šo cilvēku ar atvērtām sirdīm joprojām ir ļoti maz. Arī garīgo meklētāju vidū. Daudzi to grib, daudzi to spēlē, daudzi ir ilūzijā.
Es gan uzreiz atpazīstu tos, kam ir sirds vaļā. Varu uzreiz nosaukt, jo tad, kad tas ir, tas ir skaidrs kā diena! Ar viņiem ir tik viegli, tik uz viena viļņa, tik patiesi, vienkārši un no sirds! Nav nekādu šaubu, nekādu aizdomu, nekāda saspringuma vai baiļu atklāties un būt pašam. Jo atvērta sirds pieņem un ļauj būt.
Atvērta sirds ir atslēdziņa uz jauno pasauli, uz jauna veida sadarbību un attiecībām.
Un šodien tas ir vēl aktuālāk nekā jebkad agrāk…