Pateicība – Pasaules alga

Pēdējā ēterā es atkal aizķēru tēmu par to, ka no 200 klātesošajiem tikai daži uzraksta kādu komentāru un pasaka paldies…

Šo esmu ievērojusi latviski runājošajā auditorijā jau daudzus gadus un katru reizi ir tā sajūta, ka cilvēki paši sev zāģē kājā, bet kārtējo reizi atgādināt negribas, lai nedomā, ka es tik ļoti alkstu novērtējuma.

Jo tā nav. Protams, ka tas ir patīkami, un man ir svarīga atgriezeniskā saite, lai labāk izprastu cilvēku procesus un vajadzības, tomēr, īpaši atvērtajos ēteros, kas tāpat ir desmitās tiesas daļa, nav nekādu gaidu pēc pateicības man personīgi.

Tā kā viena no manām galvenajām šīs dzīves izpētes tēmām ir energoapmaiņa, jebkuru novirzi un nepareizību ļoti labi izjūtu. Tādēļ ir sajūta, ka cilvēki sevi apdala, neuzrakstot, nepasakot paldies.

Šodien pēdējā Sofosa ēterā uzslēdzu vietā, kur skanēja tādi vārdi:

”Ja no klienta/pacienta nāk pateicība, tad dziedināšanas process notiek daudz ātrāk, Ja norēķins ar dziednieku notiek tikai ar naudu, tad papildus tiek maksāts ar savu enerģiju…”

Viss šajā pasaulē ir par energoapmaiņu, tikai daudzi vēlas palikt patērētājos un ar putām uz lūpām bļaut, ka garīgās zināšanas un enerģija ir par brīvu.

Tā ir atsevišķa tēma, šeit vien iedošu tādu piemēru.

Matemātikas skolotājs saņem algu par to, ka dalās ar zināšanām, ko pats nav izdomājis, vai ne? Algu viņš saņem par savu ieguldīto laiku un enerģiju zināšanu apguvē un nodošanā tālāk. Vai kāds maksā % Pitagoram un citiem matemātisko zināšanu ienesējiem šajā plānā? Visdrīzāk pat pateicību neizjūt. Kā parasti.

Tādēļ naudu ņem par savu laiku un savu enerģiju, nevis par zināšanām, kas, patiesībā ir universālas un pieder Dievam. Kāds tikai tās ir ienesis, šeit, Zemes plānā.

Ko vēlos teikt? To, ka nauda ir horizontālā energoapmaiņa ar starpnieku šeit, dualitātes matricā, bet Pateicība ir vertikālā energoapmaiņa ar struktūrām, Spēkiem un Visumu. Tādēļ Pateicības prakse ir būtiska jebkuras reliģijas sastāvdaļa. Nepateicīgs patērētājs nekad neuzzinās, ko nozīmē pārpilnība, veiksme, Dieva labvēlība un prieks, ko var piedzīvot pareizi, līdzvērtīgi dodot un saņemot- no Dabas, no cilvēkiem, no Pasaules!

”Nepateicība, – pasaules alga”, alga, ko Dievs saņem no pasaules. Ļoti ceru, ka tas mainīsies.

P.S. Jā, daudzi tā saka- es nesaku skaļi, bet sirdī pateicos. Protams, ka tas jau ir labi un ne vienmēr ir jāsaka skaļi. Katru rītu un katru vakaru es to daru savās iekdienas praksēs, nerunājot skaļi. Taču atceries arī, ka “…Iesākumā bija Vārds..” Skaņa, vārds bija tas, kas sāka radīt un ienest Dievišķo materiālajā plānā… Izteiktam vārdam ir ļoti liels spēks. Daudz lielāks nekā lielāka daļa no mums aizdomājas. Izteikt, ar nolūku, no sirds- tā jau ir maģija, kas aktivizē matēriju, enerģijas plūsmu, kas sāk izpausties paša dzīvē…

Viena atbilde “Pateicība – Pasaules alga”

  1. Sveika, Inta! jau sen gribu Tev uzrakstīt un pateikt vienkārši lielu Paldies par Tavu darbu. Jā, man arī tas jāmācās – pateikt vārdiem. Domās vienmēr pasakos, bet tur gan jau arī sirds atvērtības jautājums. Tikko, rakstot iešāvās prātā, ka pateikt vārdiem prasa vairāk enerģijas, nekā domās nodomāt. Lūk, tad droši vien te arī slēpjas tas – tomēr žmiegties ar to savu enerģiju. Un tas diezgan ļoti iet kopā arī ar sirds atvērtības jautājumu. Lai vai kā – Tu mani esi iedvesmojusi vairākos jautājumos mainīt savu dzīvi, meklēt atbildes un alternatīvus risinājumus tīri praktiskām un sadzīviskām lietām, piem., bērnu vakcinēšanai (man ir 5 mēnešus veca meitiņa), aktīvāk pievērsties tam, lai mācītos saklausīt savu Dvēseli un to, ko tā cenšas pateikt.
    Klausoties Tavus ierakstus (tagad dēļ bēbīša tas gan notiek tikai ierakstos), ir sajūta, ka gribas uzdot jautājumus, iekomentēt, padalīties arī ar savu pieredzi, bet praktiski vienmēr nemāku noformulēt, vai arī tiešām sajūta, ka galvā tāda kā vate, kā bloks – un tā arī paliek nepateikts. Bet, ja jau esmu to piefiksējusi, tad ceru, ka tas mainīsies ar laiku, ja piestrādāšu. Pieļauju, ka vēl ir tādi gana daudz – pelēkie kardināli, kas klusiņām sēž, seko līdzi, klausās, bet izteikties šādu vai tādu iemeslu dēļ ir pagrūti. Varbūt arī vienmēr nevajag, jo katram savi procesi, savs laiks visam. Savs laiks runāt, savs paklusēt. Laikam jau es dotajā brīdī esmu sajutusi vairāk sākt izpausties tieši vārdiski un paldies par atgādinājumu to darīt.
    Skaistu dienu Tev vēlot,
    Ruta

Atbildēt

Valodas