Kompliments no Dieva

Šodien vēlos pastāstīt par savu ģimeni, precīzāk par meitām.

Teikt, ka es ļoti viņas mīlu un lepojos, ir neko nepateikt, jo vārdiem jau nav izsakāma tā sajūtu gamma, kad mēs vērojam kā mēs turpināmies savos bērnos.

Individuāla apziņa, raksturs, talanti un tomēr tajā visā ir daļiņa no tevis. Vecāki mani sapratīs.

Nav mums gājis viegli un esam kopā cauri ellītei izgājušas, daudz ir pārdzīvots, daudz dziedināts un ir vēl ko darīt, taču tas viss ir ļāvis iet kopā, augot man, šī transformācija, nevarēja neskart un neietekmēt viņas.

Jau mazotnē, dzirdot kā viņas ”konsultē” pa garīgām tēmām draudzenes, es smaidīju, bet nekad neesmu spiedusi savas meitas izvēlēties tādu pašu ceļu kā eju es. Kaut arī redzu, ka esmu autoritāte viņām, manī ieklausās, taču es vēlos tikai to, lai viņas iet savu ceļu, lai dzīvo laimīgu un piepildītu dzīvi, lai realizē to potenciālu, ar kuru ir atnākušas, negaidot kaut kādu mistisku īsto vai pareizo brīdi.

Krista, kopā ar savu toreiz vēl draugu Kristapu, pirmo reizi organizēja savu bērnu nometni, mana lielā pasākuma laikā. Toreiz viņai bija 15 gadi.

Viņi gaidīja, kad Krista pabeigs vidusskolu, paralēli LLU studējot Jogas un Indijas studiju gada programmā, lai iegūtu jogas skolotājas kvalifikāciju, lai atvērtu savu studiju Jelgavā.

Divi jaunieši to izdarīja. Krista pabeidza treneru kursus, vadīja TRX sievietēm, gaisa jogu un batutu fitnesu, bet Kristaps Crosfitt, TRX vīriešiem un Capoeira treniņus bērniem. Protams, pieredzes trūkums radīja daudz saimniecisko izaicinājumu, tomēr tas bija vērtīgs atspēriens pašu varēšanai, spējai kopā radīt un darboties.

Paralēli vasarās bērnu nometnes, ar akcentu uz Jauno bērnu tēmu vairāk kā desmit gadu garumā un ceļojumi. Ceļojumi uz Kaukāza valstīm un pāris reizes gadā eksotiskāki, kā piemēram uz Bali vai Kostariku.

Pašlaik K&K Studija ir paplašinājusies, jo viņu ģimenei ir pievienojušies divi jaunie bērniņi, kas ienes savas korekcijas, taču nekādi neierobežo savus vecākus.

Jau gaidot Šarloti, vecāki sajuta vilkmi dzīvot laukos un radīja instagram kontu Jaunieši Laukos, kur apraksta savus piedzīvojumus un lauku dzīves reālijas dziļi Vidzemē ar diviem mazuļiem, bet tajā pašā laikā gan apceļojot pasauli, gan strādājot un vedot grupas kopā ar bērniem. Starp citu bez aktīvajām un slēpošanas ceļojumu grupām, tieši ceļojumu ģimenēm ir paši pieprasītākie, jo tur ir īpaši padomāts, lai interesanti būtu gan bērniem, gan vecākiem, lai būtu vērtīga kopā būšana, un lai ģimene nostiprinātos kā pati labākākā komanda. Tā tas ir mums. Mana ģimene ir mana komanda, mans atbalsta bastions, mana motivācija un tajā ir milzīgs spēks.

Bet mazā Ieviņa auga tam visam pa vidu, tik loti jūtīga pret šo pasauli, ka pēc 6 klases, es saņēmos viņu izņemt no skolas un izmēģināt tālmācību. Kas ne tikai atvēra manu bērnu un es ieraudzīju visu to potenciālu un spēku viņā, bet arī iedeva man drosmi un motivāciju runāt par bērnu tēmu. Ieva ne tikai uzlaboja savas sekmes, ieguva interesi par zināšanām, bet arī apvienojot 10. un 11.klasi, skolu pabeidza gadu ātrāk.

Es vēroju un domāju, kā viņa realizēsies dzīvē, jo jau no bērnības sarunājās ar Eņģeļiem, gāja mežā barot meža garus, meklēt fejas un laumiņas, zīmējā tās un veidoja tām mājiņas. Viņas istaba tā ir tāda maģiska vieta, ar kristāliem, vīrakiem, pašas veidotām lielām ādas vākos iesietām grāmatām, kuras inkrustētas ar kristāliem un amuletiem. Tās ir viņas zīmētas gleznas un dažādi citi radošie projekti.

Tā kā viņai bija līdzi visos manos pasākumos un projektos, tad tas bija pavisam normāli, ja viņa paķēra klausuli, kad es runāju ar savu draudzeni un palūdza ”Inesīt (nodarbojas ar enerģētisko tīrīšanu), vai Tu nevari mani notīrīt, man šķiet, ka es esmu kaut ko ”dabūjusi”?” Toreiz Ievai bija 8 vai 9 gadi.

Daudz mums ir bijuši dažādi enerģētiskie piedzīvojumi, jo sarunas ar neredzamiem draudziņiem, ne vienmēr ir beigušās harmoniski. Tas ir ļāvis arī man saprast, ka daudziem bērniem un jauniešiem ir vaļā kanāli, kas ļauj piekļūt dažādiem spēkiem, bet ne visi vecāki to saprot. Šo tēmu esmu daudz pētījusi un daudz par to esmu runājusi.

Taču viena ļoti izteikta lieta bija tā, ka pie Ievas vienmēr ļoti pievilkās cilvēki un tajā pašā laikā viņai ļoti grūti bija atrast draugus vienaudžu vidū. It īpaši manos pasākumos ap viņu pulcējās virkne pieaugušo, lai apķertos, parunātos. Redzēju, ka viņa harmonizē visu, kas ap viņu ir… cilvēkus, telpu. Tas radīja un rada viņai lielas grūtības nonākot sev neatbilstošā vidē. Un mēs esam ļoti daudz, ko darījušas, lai izprastu smalko pasauli, iemācītos mijiedarboties ar visām smalkās pasaules pusēm un izpausmēm. Lai iemācītos redzēt, saprast, cienīt, un tikt galā ar sekām, ja tādas rodas. Jau no 14 gadu vecuma viņa iet individuāli pie čeneleriem, lai izprastu savu dzīves ceļu, strādātu ar traumām un mācītos mijiedarboties ar šo pasauli savā unikālajā veidā. Pastāvīgi redzot Eņģeļus un jūtot to saikni, ir aktivējies viņas Erceņģeļu kanāls, ko ir apstiprinājuši arī vairāki citi meistari un cilvēku, kas redz šīs enerģijas.

Iespējams, tādēļ viņa izvēlējās tieši Yin (maigās) jogas apmācības virzienu, lai varētu šo savu dziedinošo un harmonizējošo enerģiju nodot caur savu lauku un ķermeņiem.

Viņai tikko palika 20 gadi un viņa tikai meklē savu ceļu, vēlas studēt psiholoģiju un medicīnu un, lai arī šobrīd ar pilnu krūti izbauda dzīvi visās tās krāsās, jau pāris gadus viņa telpas enerģētisko sakārtošanu piedāvā arī citiem, jo redz katru neharmonisko telpas elementu vai svešu enerģiju klātbūtni. Protams, ka viņa tikai mācās un pilnveidojās, jo šis nav tas vieglākais ceļš, kad pieredzes vēl ir maz un ne visu var izskaidrot un gudri pamatot, tādēļ es īpaši esmu pateicīga visiem tiem, kas aicina Ievu, kas atbalsta viņu, sperot šos pirmos soļus (īpašs paldies pēdējai Armēnijas grupai, kas nāca uz viņas pirmajām jogas nodarbībām un iedeva tik svarīgo iedrošinājumu), zinu, cik viņai tas ir nozīmīgi un vērtīgi.

Lūk, un īpaši man ir vērot, kā abas māsas sāk savas enerģijas, spējas un talantus salikt kopā.

Krista ir manifestējošais ģenerators (pēc HD), kura griež enerģiju uz nebēdu, kuras radošās idejas birst no pārpilnības raga, viņai ir īpašs izaicinājums savienot mazu bērnu mammas pienākumus un savu vēlmi darīt, iet, attīstīties. Neskatoties uz organizatorisko jaudu, Kristai ir izcila intuīcija un es vienmēr ieklausos viņas sajūtās.

Ieva atkal ienes tādu ļoti mīļu un rāmu, harmonizējošu un meitenīgu enerģiju kopējā laukā, citreiz, iespējams, mācot Kristai pacietību, bet es ļoti ceru, ka šie kopējie projekti atnesīs daudz prieka citiem un vērtīgas pieredzes pašām.

Kristas kaislība un aizraušanās jau kopš agras bērnības ir deja, ko viņa cer realizēt gan kopējā izdejošanās prieka ģenerēšanā šeit pat Latvijā (Grupa dejo Sev), gan tikko radītajā mazo retrītu konceptā kopā ar Ievu Gruzijā.

Ir tāds teiciens, ka meita, tas sievietei ir kompliments no Dieva. Esmu bezgala laimīga par šo Dāvanu, par šo iespēju būt viņu mammai. Tagad, kad viņām ir pienācis laiks vairāk iziet no mana lauka, man vēl vairāk jāmācas uzticēties un paļauties uz Dievu, tādēļ arī šo rakstot, palaižu viņas pasaules plašajos ceļos, bet, protams, dziļi sirdī vienmēr ”es līdzi ceļos…”

Atbildēt

Valodas