Ziemā parasti sēju mikrozaļumus uz palodzes. Atradu sēkliņas no pagājušā gada un iesēju, varbūt sadīgst.
Sāka dīgt uzreiz, taču asniņš nespēja atsvabināties no pārāk cietās sēkliņas un turpināja stīdzēt arvien garāks. Ja mēģināju palīdzēt, saspiedās lapiņas- sēklas apvalks bija pārāk ciets. Kaut kāda kļūda, jo dabā asniņš vienmēr nomet veco apvalku. Varbūt sēkliņas pārkaltušas par ilgu gaidot dīgšanu?
Vai tiešām sēkliņas neatradīs spēku atsvabināties, turpinās stīdzēt līdz mirs, vēl nezinu, taču vērojot šo neierasto procesu, ieraudzīju tik daudz līdzīgā daudzu cilvēku pašreizējos procesos.
Ir dīgšanas process, ir stīdzēšana pretī gaismai, ir vēlme nomest veco un nevajadzīgo apvalku, bet …Kādam nav spēka, kādam drosmes, kādam zināšanu un gribas.
Var stādiņus novietot vairāk gaismā, var apliet, bet noraut veco, cietu apvalku, netraumējot stādiņu, nevar. Ir lietas, ko var izdarīt tikai pats…