Kategorija: Visi

Publicēts

Vai mums ir pa ceļam?

Draugi!

Šodien ”apdeits” par manu darbošanos!

Pēc ļoti jaudīga un saspringta perioda, pavadot grupas (9 grupas šogad) retrītos, vadot kursus un citus projektus, pāreju uz vieglāku, rāmāku, radošāku un spontānāku ritmu.

Notiek zināmas pārmaiņas arī manā energostruktūrā, kas pamazām maina arī darbības fokusu un loku. Taču par to vairāk- vēlāk.

Tātad, pašlaik galvenās platformas, kurās es dalos, ir Telegram, Instagram un Youtube.

Telegram saturs ir paredzēts tiem, kas iet apzinātu pašizaugsmes ceļu līdzīgā ar mani vērtību sistēmā un pasaules izpratnes kontekstā.

Vēlreiz akcentēšu savu izpratni, redzējumu un vērtības, lai katram būtu iespēja sajust, vai šī vietne un saturs ir atbilstoša viņam.

Vēlos likt pie sirds, ka šajā laikā it īpaši ir svarīgs domubiedru loks, jo tas būtiski pastiprina un paātrina ceļu, dod spēku un arī jūtamākus rezultātus darbā ar sevi.

Ja tu atrodies vidē, kas tev neatbilst, kur tu izjūti pretestību vai jebkādas negatīvas sajūtas, tas atņem enerģiju un bremzē virzīšanos uz priekšu. Tādēļ ej prom no turienes, kur nejūti rezonansi, kur nejūti sev atbilstošu enerģētisko vidi, kur atrodies tikai ieraduma vai ziņkārības dēļ.

Manas galvenās vērtības

Es ticu Dievam, Dievam sevī, Dieva plānam un klātbūtnei it visā. Nekas uz šīs Zemes nepastāv un nenotiek tāpat vien. Visās izpausmēs ir Dievišķā klātbūtne, jo šīs izpausmes ir radījis vai tās radušās no Dievišķās dzirksts. Attieksmi un viedokli visam piešķir cilvēcīgā ego daba.

Es bezgalīgi mīlu Māti Zemi, Gaiju un visu dabisko, kas ir Dabas un Dievišķuma saplūsmes rezultāts. Atgriešanās pie Dabas un Dieva likumiem ir laimes, pārpilnības un prieka atslēga, kura atslēdz durvis ir katra personīgo, unikālo, radošo Dvēseles potenciālu, lai varētu realizēt to, kādēļ Dvēsele šeit ir iemiesojusies. Un iemiesojusies tā ir šeit, lai apgarotu matēriju savā unikālā veidā. Lai izpaustu šeit savu unikalitāti, ienesot dievišķās dzirksts vienreizējo nokrāsu materiālajā pasaulē.

Uz šīs brīnumainās planētas ir dažādas civilizācijas, kas iet katra savu attīstības ceļu. Cilvēce

spēlē pēdējos duālās spēles akordus un savelk galus, jeb bilanci šim attīstības posmam.

Mēs kā cilvēki, dzīvojam Iluzorā Matricā (Mitotte, Maija), ko radījuši šeit konkrēti spēki, lai Dvēselēm būtu iespēja iziet dualitātes pieredzes. Matricas ietvaros pastāv virkne sistēmu un apakšsistēmu, lai bremzētu cilvēku attīstību, jo straujākai izaugsmei ir vajadzīgs spēks, kas virza, spiež. Pārvarot pretestību, grūtības, ciešanas utt., dvēseles iegūst pieredzi, gara spēku un motivāciju virzīties atpakaļ pie Gaismas, no kurienes ir nākušas.

Pašreizējā laika periodā notiek tas process, ko dēvē par Lielo Pāreju, kad Galaktiskā Cikla ietvaros planētas, Saules sistēma un visa galaktika pāriet uz nākamo attīstības līmeni. Par Lielo pāreju runāja teju visi Pravieši, bet par sākumu varam uzskatīt pirmos, kas sāka saņemt vēstījumus un gatavot cilvēci šim procesam, modinot cilvēku apziņu, lai viņi sāktu atcerēties savu dievišķo dabu un sāktu iziet no Sansāras, jeb karmas rata. Rietumu pasaulē varētu teikt, ka šis process sākās aptuveni 100 gadus atpakaļ. Un, iespējams, vēl 100 gadu paies, līdz varēs uzskatīt, ka Lielās Pārejas laiks ir beidzies un Cilvēce dzīvo Jaunā Ērā.

Mēs atrodamies viducī un šo laiku dēvē par Lielo Pļaujas, jeb Ražas novākšanas laiku, kad Dvēselēm ir jākārto eksāmeni un jāizvēlas, vai iet kopā ar Zemi, vai turpināt dualitātes pieredzes kaut kur citur.

Visa šī manam lokam elementārā informācija ir, lai tie, kam šī pieeja ir sveša, varētu saprast un sajust, vai mums ir pa ceļam 🙂

Uzsvēršu, ka es nekad neesmu dēvējusi sevi par skolotāju. Man nav mērķa kādu atmodināt, mācīt, sludināt kaut kādas universālas patiesības utml. Es neveidoju Skolu, filozofisko pamatu, ideoloģiju un kādu konkrētu vērtību sistēmu, ko pasniegt kā universālu pieeju vai atslēgu. Es ticu, ka katra Dvēsele atrodas savā evolūcijas ciklā, tai ir savi uzdevumi, sava unikālā vibrācija, savi mērķi, sava pasūtītā pieredze un savs ātrums, stils, kā savu ceļu noiet.

Es pati eju šo Brīvības ceļu un dalos savā pieredzē, savā redzējumā, savās pārdomās, kā arī savās iestrādēs un enerģijā, kura caur mani plūst ļoti dabiski. Uzskatu, ka varu kaut ko palīdzēt vai iedod tikai tiem, kam ir interese un rezonanse, kas iet līdzīgi un plāno piedalīties Zemes Pārejā un/vai piedzīvot to, ko dēvē par Jauno Zemi.

Tiem, kas redz pasauli duāli, tic politiķiem, medijiem, tic modernajai, uz peļņu balstītajai, zinātnei un medicīnai (protams, ka ne viss ir balts u melns, – šī ir krāsaina pasaule, ir arī vērtīgais un konstruktīvais medicīnā, zinātnē, u.c.), iesaistās destruktīvā energoapmaiņā ar pasauli, šķiro, tiesā, izvēlas frontes un puses, pretstāvēšanu un cīņu, t.i. aktīvi piedalās un ar savu enerģiju atbalsta veco 3D/dualitātes platformu, mums vispār nav un nebūs pa ceļam. Es neko nevaru iedot jums, un jums nav vērts tērēt savu laiku, lai ceptos par to, kas jums nemaz nav vajadzīgs šajā dzīvē.

Dualitātes (jeb 3D) Matricā spēles noteikumus diktē citi, nākamajā līmenī cilvēks kļūst pats par savas dzīves radītāju. Tā ir liela atbildība un līdz tam ir nopietni jāstrādā ar sevi, lai šo līmeni sasniegtu. Šis ir Ceļš. Atmošanās un Pašattīstības Ceļš. Ceļš uz savienošanas un saplūsmi ar savu dievišķo dabu. Ceļš nav viegls un ātrs, bet viennozīmīgi tas ir labākais, kas ir noticis ar mani un, cik man zināms, arī ar pārējiem, kas pa šo ceļu iet.

Lai izietu no Dualitātes Matricas tā ir jāsaprot, jāizprot, kā darbojas visas tās sistēmas, kā tās bremzē un, kādēļ bremzē cilvēkus. Cilvēkiem ir jāpamostas no visām ilūzijām, prāta rāmjiem, maldiem un jāparaugās ar pavisam citām acīm uz pasauli. Šī ir pavisam cita pasaule un to aprakstīt tiem, kas tic tam, ko rāda pa televizoru, vispār nav iespējams. Viņiem tas liksies, labākajā gadījumā ka fantāzija, sliktākajā kā šizofrēnija 🙂

Par šīm tēmām jau 11 gadus stāstu un dalos kursos un retrītos, dziļumā eju un uz jūsu jautājumiem balss ziņās atbildu savā Telegram kanālā.

Ēterus plašākam lokam vadu Instagram un Youtube kanālos. Instagram papildus ir vēl pārdomu un dzīves dzīvošanas mirkļi.

Facebook pagaidām daļēji sinhronizē saturu no Instagram, bet tur parādās tikai kādi 10%.

Nākotnē turpināšu atbalstīt dvēseles, kuras ir izvēlējušās pārejas un atmošanās ceļu. Palīdzēšu izprast dualitātes matricu un iziet ārpus programmām, kas mūs tajā tur. Šī tēma ir un būs ļoti aktuāla daudziem tuvākajos gados.

Turpināšu savas enerģētiskās prakses, kursus, meditācijas un sakrālos ceļojumus uz Spēka vietām.

Vairāk pievērsīšos enerģētiskajam darbam, lai palīdzētu tiem, kas jau ir atmodušies, tieši viņu realizācijas atvēršanā un pastiprināšanā. Tātad, ar tiem, kas jau ir uzsākuši vai iet savu realizācijas ceļu.

Ja mums turpmāk pa ceļam, no sirds priecājos! Esam un ejam tālāk kopā!

Lai brīnišķīga diena!

Visa informācija par aktuālo šeit: https://taplink.cc/intabluma

Publicēts

2022.gada nogales enerģijas. Īss raksturojums

Vai ir vēl kāds pašattīstības jomā, kas nerunā par lielo eksāmenu laiku? Jā, nopietnie eksāmeni visai Cilvēcei un katrai dvēselei sākās 2020. gadā, -pirms tam tās bija tādas ieskaites. Ļoti daudz un dāsni tika dots enerģētiskais atbalsts no Gaismas Spēkiem gan individuāli, gan caur dažādiem Meistariem.

Kādu brīdi šķita, ka patiešām Cilvēce strauji mostas un nekas nevar kavēt Lielo Pāreju un ieplānotie 25-35% noteikti pāries 2012.gadā. Taču kolektīvā pāreja nenotika. Dvēseles turpināja pāriet individuāli, sasniedzot attiecīgo vibrāciju līmeni.
Jā, lai arī interese par garīguma jomu pieaug, reālas darbības savā fiziskajā realitātē, visbiežāk izpaliek. Vairākumam ezotērika turpina būt aizraujošs hobijs, lai aizmirstos vai atšķaidītu vienmuļo sistēmisko eksistenci. Viņu dzīvi turpina noteikt ārēji faktori.
 
Attiecīgās struktūras lemj dot Cilvēcei vēl iespēju un rada laika cilpu pārejai uz vēl 10 gadiem. 2022.gada 21.decembris pēc daudzu ekspertu domām ir pēdējā iespēja pāriet kolektīvi. Tas nozīmē, ka uz kolektīvās, vienotības enerģijas varētu pāriet arī tie, kas individuāli vēl nav īsti gatavi. Šajos Rudens Saulgriežos daudzi iegāja šajā koridorā, kas izgriež vēl pēdējās dualitātes paliekas, zemās enerģijas, lai uz gadu miju, jau sajustu sevi uz Jaunās Zemes.
 
Vai šī laika cilpa atmaksājās? Pēdējā statistika nav iepriecinoša- reāli un potenciāli pārejošo ir tikai 10- 12%. Kā jau dualitātes matricā, tāds pats skaits ir apzināti izvēlējušies destruktīvo attīstības ceļu. Pārējie teju 80% ir neapzinātajā, nestabili dreifējošajā stāvoklī. Kāds cieši guļ un reaģē tikai uz ārējiem kairinātājiem, domā, dara un piekrīt tam, ko prasa sistēma. Kāds pusnomodā īsti nesaprot, kur jāiet, kas jādara, šūpojas no viena grāvja otrā, vienu eksāmenu nokārto, nākamajā- izgāžas pēc pilnas programmas. Kāds uzskata, ka ir pamodies un aktīvi rosās, strādā ar sevi, taču paša realitātē tas vēl neatspoguļos, jo iztrūkst reālu soļu ārā no vecās sistēmas, kas pirmām kārtām ir galvā. 
Jautājums: vai ar 10-12% atsevišķiem, nesavienotiem Pārejošajiem pietiek, lai radītu Jauno Zemi?
Redzot, kā cilvēce masveidīgi izkrīt eksāmenos, tajā skaitā arī tie, kas it kā ir atmodušies, enerģijas dotācijas tiek piegrieztas un talkā nāk jau citi Skolotāji, ar citiem instrumentiem. Taču, kā rāda lielāki un mazāki eksāmeni, procentuāli nekas nemainās. Lai kādas neērtības, spiediens, ierobežojumi netiktu ieviesti, kamēr ir ko ēst un, kamēr mani personīgi neaiztiet, es sēžu un neelpoju. Acīmredzot, ir vajadzīgs reāls bads, reālas ciešanas katram, lai ieslēgtu paši savu domāšanu un sāktu kaut ko darīt paši savas realitātes labā.
Tikmēr destruktīvā Sistēma turpina savu spiedienu šķeļot, atvienojot, spiežot ārā visu tumsu ar varu. Uh…un cik daudz tās ir! Jo nevar tak izspiest to, kā nav?! Bailes, naids, agresija, nosodījums, sašutums…vienkārši nebeidzamā straumē nāk ārā. 
Kur ir tie, kas pieņem, savieno, apvieno, līdzsvaro, mierina, lūdzās?
Tie ir nepareizi, jo neseko trendiem, nepievienojas frontēm, nepūš Sistēmas taurē. Tie traucē.
 
No, ko, lai saka? Kad uz Gaismas meditāciju grupu, kuras galvenais sauciens bija Vienotības sauciens, pieteicās vien kādi 10% no manas auditorijas, es sapratu, ka tie 10% ir reāls procents. 
Īstenībā, impulss šai meditāciju grupai, bija reāla iespēja, kas no Augšas piedāvāta, lai uz kolektīvā lauka enerģiju apjoma, iziet cauri Saulgriežu-Saulstāvju koridoram varētu tie, kam individuāli pēc tam būtu vajadzīgi gadi, lai pārietu… Pastāv versija, ka nākamā reize, kad atkal būs enerģētiskais koridors pēdējiem Pārejošajiem būs 2028.gadā, taču ir arī versijas, ka šī gada nogalē divas pasaules atdalās pavisam un neatgriezeniski. 
 
Jau tagad tie, kas atdalās, jūt, kā pēdējos gadus zūd interese par veco realitāti, zūd saikne ar vecajiem draugiem un tuviniekiem, tie pēkšņi pazūd no apvāršņa vai arī pārtrūkst emocionālās saites. Nav intereses, nav rezonanses un piesaistes.
 
Arī tiem, kas pavadīja citus viņu ceļā, notiek savu procesi. Es jau atvadījos no šīs jomas ar Pārcēlāja Dienasgrāmatu, jo sapratu, ka tos, ko varēju un, kas bija gatavi,  jau esmu ”pārcēlusi”. Šis gads bija iegrieztā plānu riteņa lēna apturēšana un daudzu projektu slēgšana. Viss. 
Viss. Dvēseles savu izvēli ir izdarījušas. Lielākā daļa cilvēku,- neapzināti. Nedomājot, piekrītot, izvēloties mazāko ļaunumu, vai vienkārši ērtības labad. Īstenībā parakstot sev dualitātes beigu fāzes enerģētiskās gaļasmašīnas spriedumu. Izspiedīs pēdējo dzīvības sulu un izmetīs no iemiesojuma. 
 
Viss. Pārejošie un pārgājušie no nākamā gada, kad ieplūdīs pavisam citas enerģijas, pavērsīs savu skatienu, mērķus un plānus uz Jauno Zemi. Skatīsies, meklēs un atradīs savējos. Savienosies kopējiem apļiem, plānu kalšanai, idejām un darbiem. Ja līdz šim tas jau notika šur tur, tad drīz tas notiks ar visiem. Jā, pārejošo ir daudz mazāk, nekā cerēts. Lielais Pļaujas laiks pienāca, kad maz vēl nobriedušu graudu, bet Cilvēces Ziema, jau klauvē uz sliekšņa. Taču tādēļ Zeme nepārstās griezties un neapturēs savu pāreju. Katras beigas ir jauns sākums.
 
 
Esam!
 
P.s. Lūgums palikt manā lokā un kanālā tikai tos, kam:
1. Rezonē manas domas un idejas, interesē pieredze un redzējums.
2. Kas vismaz nojauš, ka dzīvojam Matricā (Ilūzija, Maija, Mitotte) un varam paši izvēlēties šīs spēles līmeni.
3. Kas paši nepiedalās vecās (3D) sistēmas feikajās shēmās un akcijās, pat, ja saprot, kas notiek.
4. Saprot un apzinās, ka katrs no mums dzīvo savā realitātē un veido to pats ar savu iekšējo stāvokli. 
5. Kas sajūt, ka patiesība ir meklējama sevī, savā sirdī.
6. Kas vēlas piedzīvot Jauno Zemi.
Publicēts

Kādas vietas stāsts. Konstantinopole (Stambula)

Februārī mums ar Annu notika retrīts Jaunā Zeme, ko vadījām ļoti jaudīgā Kaukāza vietā- Boržomi.
Dēļ nestabilās situācijas Ukrainā un ziņām, ka, iespējams, apturēs lidojumus, Anna sakrāmējās 10 minūšu laikā un izlidoja uz Stambulu vairākas dienas pirms ieplānotā datuma. Tas bija viens no pēdējiem reisiem no Ukrainas.
Līdz retrītam bija vēl vairākas dienas, ko viņa pavadīja Stambulā un sūtīja man bildes un video, stāstot par savām sajūtām šajā pilsētā.
Līdz tam Stambulā biju bijusi tikai caurbraucot un lidostās. Turcijas kūrorti arī ir cits stāsts.
 
Izbrīnīja,ka  Annas stāstītais un rādītais radīja manī kaut kādas sākotnēji nesaprotamas sajūtas.
Viņa stāstīja par vietām, sultāna Suleimana pili, harēmu, pieminēja slaveno seriālu Lieliskais gadsimts, ko es nebiju redzējusi, jo pēdējie seriāli manā dzīvē bija ap Vienkārši Marijas laiku, kad sēdēju mājās ar vecāko meitu.
Kā jau tehnoloģiju laikmetā notiek, tūlīt pat visas manas ierīces sāka piedāvāt fragmentus no Lieliskā Gadsimta. 🙂 Es jau biju aizbraukusi uz Boržomi, lai laicīgi saskaņotos ar vietu un gaidāmo retrītu, bet vakaros kā netīšām uzspiedu uz Lieliskā gadsimta Youtubē piedāvātajiem fragmentiņiem, kas kopā ar Annas ziņām kaut ko sakustināja manī…
Tādas kā atmiņas, kaut ko it kā pazīstamu, bet aizmirstu es sajutu caur ekrānu…
 
Un es sadzirdēju klusu saucienu, aicinājumu, vēlmi nokļūt tur, kur prāts mani nekad nebūtu ieteicis doties.
 
Turcija man līdz šim asociējās ar ne tām patīkamajām lietām, kas balstījās uz informāciju, gan par tautas mentalitāti, gan agresiju pret citām tautām, īpaši pret man tuvo Armēniju, par patēriņu veicinošo nekvalitatīvo produktu masu ražošanu, gan pašas ne visai iedvesmojošo pieredzi kūrortos.
 
Taču sajūtas un domas par Stambulu neatlaidās… Tomēr Osmanu impērija tikai 13. gadsimtā ieņēma vareno Bizantijas un Romas impērijas galvaspilsētu vietā, kas šķir Eiropu no Āzijas, savieno sevī enerģiju un kultūru miksli, ir taču gadu simti un tūkstoši pirms radās nācija un valsts vārdā Turcija.
 
Retrīts pagāja jaudīgi, priekšā bija vēl vairākas grupas un Sala Rakeli divnedēļu retrīts Gruzijā, jutu, ka nepieciešama vismaz dažu dienu atslēgšanās, pārslēgšanās, restarts, apstāšanās, citādi jumtiņš aizbrauks. Nezinu, kā to lai nosauc, bet nespēju patstāvīgi izkāpt no darbu un projektu intensīvā vāveres riteņa, kurā pati vien biju iekāpusi.
Palīgā sauciens draudzenēm-  ”glābiet mani no manis pašas!”, izraušanās plānošana un atkal senās Konstantinopoles sauciens. Pēkšņas austrumu smaržas uz ielas, sapņi, kas uzvēdī iepriekšējo harēma dzīvju sajūtas, mozaīku lampas piedāvājās reklāmās, seriāla ainiņas youtubes piedāvājumā u.c…
 
Iepriekšplānotie draudzeņu brauciena plāni uz Maljorku izkūp gaisā, un pēkšņi viss sakārtojas tā, ka varam un visas gribam doties uz Stambulu- citā sastāvā, formātā, bet tieši tā, – tik ļoti spontāni, lai ļautu liktenim parūpēties par pārējo…
 
Četras dienas, kurās paļāvīgi plūdām, ļāvām ienest mūs pareizajās Mošejās, kurās jaudīgas aktivācijas notika ar mums visām, raibās ieliņas, smaržas un garšas, sarunas ar tirgotājiem, kas ļāva baudīt un priecāties par tirgošanās procesu, kas viennozīmīgi ir tālu no mehāniskā naudas-preču apmaiņas fakta.
Tur ir smaidi, vēlme nopelnīt, nopirkt lētāk, parunāties, uzzināt vienam par otra zemi, pagaršot, padzert tēju un apsolīt atnākt vēl…:)
Austrumi ir tik savādāki savā izpausmē, no mums pierastā, ka maņas pēkšņi atmostas, lai izzinātu šo krāsu, smaržu un garšu diapazonu.
Tā kā mana proeblēma, bija, ka nespēju atslēgties no sava darbu riteņa, pat masāžās, baseinā, pastaigās un it kā atpūtā, visas domas bija pie projektiem, semināriem, retrītiem, lēmums doties uz Stambulu, arī šajā aspektā bija ļoti pareizs. Atslēgšanās notiek uzreiz.
 
Jā, bijām ar Suleimana pilī- TopKapi un ar sajūtu, ka vajag, nevis gribās. Iegādājāmies arī biļeti uz harēma telpām.
Ilze kaut kur atpalika, Dana pateica, ka nenāks, neesot sajūta…
Tā nu mēs stāvam rindā, bet pēkšņi uzrodas Ilze un pašās beigās pienāk arī Dana.
Ir brīži, kad negribās, bet vajag.
Es neatceros, cik ilgi biju iekšā, staigājot pa dažādu sultānu privātajām telpām, pa plašo harēmu, kur dzīvoja nopirktās harēma sievietes, bet, aptuveni pusceļā, man sāka palikt fiziski slikti: no sākuma tikai griezās galva un bija izteikta nepatika pret telpām. Nekas no tā krāšņuma vai greznības, kas filmās attēlota. Drūma cietuma enerģija un sajūta… Tā saucamais Zelta ceļš, pa kuru meitenes veda pie sultāna, manī jau radīja šķebīgu nelabumu un lika steidzīgi doties izejas virzienā un dziļi ievilkt krūtīs brīvības sajūtu. Jā, kāda iepriekšējā dzīve mani pasauca pakaļ kādam iesprūdušam dvēseles fragmentam…
 
Kad kādā no konsultācijām strādāju ar savu robežu tēmu, man tika parādītas divas iepriekšējās dzīves, kuras ir atbildīgas par manas šīs dzīves konkrētām robežu izpausmēm.
Es ļoti sargāju savu privāto telpu. Savā mājā ielaižu tikai tuvākos un pat kurjera ierašanās man nav komfortabla. Man nepatīk sveši cilvēki manās mājās, tādēļ ir grūti saņemties uz remontiem vai izsaukt meistaru. Arī ciemiņi man nepatīk, jo parasti viņiem pie manis pat ļoti patīk un projām viņi nesteidzās. 🙂
Ģimene un tuvākās draudzenes, kuras pašas var sev uztaisīt kafiju un zina, kur stāv karotes, ir cita tēma… Tur es arī bez problēmām varu pateikt, ka viss, vēlos savu mieriņu… Brauciet mājās:)
 
Mans tuvais loks ir ļoti mazs, un, agrāk, ja kāds ārpus tā  uzprasījās ciemos, man iekšēji rādīja spriedzi un es meklēju attaisnojumus, kāpēc es nevaru, netieku, nav laika… Kamēr iemācījos vienkārši pateikt kā ir.
Savā mājā esmu enerģijas uzņemšanas, atgūšanas stāvoklī un varu justies labi tikai ar tiem, kam neesmu devēja pozīcijā. Bet mājasmātes loma jau pēc definīcijas paredz aprūpēt, apkalpot, izklaidēt… Tas neiet kopā ar to stāvokli, kādā mani ieved mana vieta, mana telpa… Tā ir diezgan netipiska pozīcija, jo lielākajai daļai manu draudziņu patīk uzņemt ciemiņus savā mājā, patīk ”divdiennieki”- tusiņi. Vērojot gruzīņu lielo ģimeņu pastāvīgo ciešo čupošanos ne tikai ar savējiem, bet arī ar kaimiņiem un draugiem, es pati sev sāku šķist liela savādniece.
 
 
Šajā harēma dzīvē es biju viena no vairākiem simtiem, kuru, visdrīzāk sultāns nekad tā arī neieraudzīja. Harēma meitenēm nebija pat savu personīgo apakšbikšu, viss bija kopējs. Gulēšana bija kopējās telpās, ja netiki favorītos un atsevišķās telpās.
Kādā tās dzīves momentā mani pietuvināja harēma vadība, kas radīja konkurences un naida vilni no citām. Konkurence, atriebība, indēšana utt. bija ierasta lieta, nemaz tik daudz tajā seriāla piepušķots nav.
Vairākas reizes es piedzīvoju uzbrukumus ar žņaugšana naktī, miegā, kas vairāk par visu lika alkt pēc savas telpas, savas vietas, kur vari būt drošībā un vienatnē.
Bija vēl viena dzīve, kas ir radījusi īpašu nospiedumu šajā manā īpaši jūtīgajā tēmā, taču tieši šī- visbūtiskākā…
Lūk, un staigājot pa Stambulas harēma drūmajām telpām, fiziski jutu, kā ceļās uz augšu piedzīvotais, kā atstāj manu kauzālo ķermeni un dziedinās, atgriežās atpakaļ tur iesprūdusī dvēseles enerģijas daļiņa…
Varbūt tomēr šovasar saņemšos uzrīkot kādu dziesmu vakaru savā dārzā? 🙂
 
Iespējams, ka vienīgā drošības un miera saliņa tajā dzīvē (vai dzīvēs) man bija mošeja. Kur varēju neturēt robežas, neskatīties pār plecu, nebaidīties un atdoties pārpasaulīgajam.
 
Godīgi, manas sajūtas Stambulas mošejās man bija liels pārsteigums, jo pirms tam citviet, biju jau mošējās bijusi. Un katru reizi bija sajūta, ka esmu pa kluso ienākusi svešā mājā. Jā skaisti, nedaudz bailīgi, neierasti un vēlme ātrāk tikt ārā.
Aprīlī un arī tagad (vēl vakar biju divās mošejās), ieejot mošejā pārņem maģiska un svētlaimīga sajūta.
Stambulā mani visu laiku velk iekšā mošejās. Pirmajā reizē vismaz divas reizes dienā mēs gājām tur… Vienkārši sēdējām klusumā- citreiz pusstundu, citreiz divas. Šoreiz dēļ ģimenes aktivitātēm nesanāca tik daudz, cik gribējās, bet jā, domāju, ka man Stambula ir par šo Miera sajūtu, apkārtējā  kņadā un haotiskajā pasaulē. Un tieši tā tur ir- absolūta Miera sajūta mošejā, un ļaužu pūļi, tirgus kņada apkārt tai. Tik simboliski un zīmīgi šim laikam.
 
Tu noauj kājas pie durvīm, noliec apavus plauktiņā, apsedz galvu un doties pa mīkstiem paklājiem klātu grīdu iekšā klusa miera pielietā Dievnamā. Pats Dievnams ir sakrālās ģeometrijas šedevrs ar kupoliem un pareizām formām, sienas un griesti izgreznoti ar brīnišķīgiem krāšņiem ornamentiem, kas pilnīgi noteikti nes savus kodus un ietekmē klātesošo enerģētisko lauku.
Nav rosības un drūzmēšanās pie svēto attēliem, nav uzraugu (iekšpusē), tavs miers un tava lūgšana, tava saruna ar Dievu tiek bezgalīgi cienīta, pat, ja tu pavisam neizskaties pēc musulmaņa.
 Lai arī pastāv vīriešu un sieviešu zonas, nodalītas ir lūgšanu un tūristu zonas, nekas netraucē pilnībā iegrimt un atdoties sarunai ar sevi un Dievu.
Dažās mošejās ir dīvāniņi ar grāmatu plauktiem lasīšanai, daudzās pusaudži sēž bariņos uz grīdas, iegrimuši savās ierīcēs vai klusās sarunās, sievietes bariņos. Taču pārsvarā vīrieši lūdzās mošejas priekšējajā daļā.
Starp lūgšanu laikiem, ja paveicas, mošejā esi viens. Pāris minūtes vērojot ornamentus, saules rotaļas vitrāžu stiklos, tu aizlido un atdodies absolūtam mieram un Dieva klātbūtnei, kas pilnīgi noteikti šeit ir. Un nav svarīgi kādu vārdu šeit Dievam ir iedevuši cilvēki.
 
Jā, šoreiz es sajutu, ka pazīstu šo vietu vēl pirms Osmaņu impērija to pārņēma, daudzas mošejas šeit jau bija, kā enerģijas rezonatori un ar islamu tām nebija nekāda sakara. Romas un Bizantijas impēriju dzīves vēl iespējams, nē- pilnīgi noteikti, mani atkal pasauks.
 
Atgriežoties pie pierastās realitātes, par ko vēl man ir Stambula? Starp citu, kad runāju par Stambulu, tad domāju nevis par to 31 miljonu iedzīvotāju lielo šodienas pilsētu, bet tieši par Fatih rajonu, kas ietverts senās Konstantinopoles sienās. Jā, es nedaudz sajutu citus rajonus un salas, bet tas ir pavisam cits stāsts. Domāju, ne par mani.
 
Vēl Stambula man ir par duālās 3D realitātes abu polaritāšu vienlaicīgu izpausmi. Tirgus izeja un ieeja mošejā atrodas blakus. Tāpat kā patiesa cilvēkmīlestība ar vēlmi vairāk nopelnīt. Ar to gan jau Gruzijā esmu sākusi aprast. Viesnīcas menedžeris un komanda, kas iznāk ārā pavadīt, teju slauka asaras, saka, ka skums un gaidīs, vienlaicīgi nemaz nekautrējoties palūgt, lai ieliec 10 būkingā un tripadvaizerā ieraksti atsauksmi, īpaši atzīmējot viņa vārdu 🙂
 
Nenormālā (atļaušos lietot šo vārdu) ražošana un mēģinājumi to visu pārdot. Tās krāsas un garšas, pārdevēju izdoma un attieksme, protams, rada vēlmi kādu gabaliņu no tā visa paņemt sev līdzi, taču šoreiz, izņemot olīvas un dažas kleitas, es neko nenopirku. Tā kā mana vājība ir mājas iekārtošana, tad iekrītu es uz lampām, tepiķiem, vāzēm un tekstilu. 🙂 Un te nu Turcija, līdzīgi kā Bali, kairina  visas manas maņas, taču tad būtu jāpērk vēl viena māja, lai atkal būtu poligons manām maniakālajām mājas iekārtošanas izpausmēm 🙂
 
Taču vairāk man patīk staigāt pa ieliņām un tirgiem, vērot cilvēkus, tirgotājus, zemniekus, amatniekus, pieskarties krāsainajiem traukiem, rotām, vērot gaismas rotaļas mozaīklampās. Tas ir cilvēku radošums, kas šādi izpaužas. Dvēsele rotaļajas un izpauž sevi fiziskajā pasaulē. To vērot vienmēr ir interesanti.
 
Jā, ir patēriņa kults, ir tūkstošiem nevajadzīgu lietu pārprodukcija, bet šis ir 3D dvēseļu poligons un te ir attīstībā. 3D, bet attīstība. Te jaušama rosība, optimisms, iniciatīva, virzība, kas neviļus liek salīdzināt un sajust to pesimistisko stagnāciju, kas ir pārņēmusi daļu Rietumu pasaules. Te es nejutu neko no tā, kas notiek pasaulē un mutuļo cilvēku prātos. Šeit sajutu dzīvi šeit un tagad. Un vēlmi šo dzīvi dzīvot.
 
Un vēl, ko vēroju, ka tā ir vīriešu pasaule – vismaz tajā, kas attiecas uz darbu. Vietējo sieviešu uz ielām ir maz. Pat puikas palīdz tēviem un visi raujās vaiga sviedros. Visur strādā kā bitītes tieši vīrieši. Smagi strādā. Kaut kā pareizi tas sajutās. Noteikti pareizāk nekā kaimiņu Gruzijā, kur jaunieši ir dīkdieņi līdzās saviem tēviem, kas dzer un svin dzīvi, par tālumā strādājošo sievu atsūtīto naudu.
 
 
Lūk, pavisam svaiga Stambulas sajūta aizceļoja pie Tevis.
Lai rakstiņam pievienotu praktisko vērtību, uzrakstīšu dažus ieteikumus, kas var noderēt, ja arī Tu sajutīsi šīs senas Vietas Saucienu.
 
Turcija vai Turkiye, kā tagad tā jāsauc, var būt gan dārga, gan lēta. Tas kā izvēlies un kā paveicās.
Vietējā valūta ir liras, kuras kurss uz šodienu ir par 100 lirām 5,60 eur, bet visi ņem pretī arī dolārus un eiro.
Centrā, ap Aya Sofia, viss ir daudzkārt dārgāks nekā attālākās vietās. Piemēram, pirmajā reizē SIM karti pirku pa 25$ (20gb), jo lētāku (ar mazāku interneta apjomu) nevarēju atrast…
Taču kilometru tālāk uz Lalelī rajona pusi katrā telefonu kantorī varēja iegādāties no 2GB, pa dažiem eiro.
Vecpilsētas rajonā ir divi lieli tirgi- Grand Bazar un Spice (Egyptian) Bazar. Abi ir grezni un interesanti kā apskates objekti, bet man personīgi Grand Bazar nepatīk. Tas ir izteikti orientēts uz tūristiem, tirgotāji agresīvāki, prece nekvalitatīvāka un 3x dārgāka nekā citur.
 
Spice Bazar un apkārtne man patīk. Tur es iegādājos arī olīvas pa 2-3 eur kg un atvedu mājās daudz (man ļoti garšo viņu olīvas), sierus un citus gardumus. Spice Bazar apkārtnē var nopirkt dzīvu un nedzīvu- amatnieku izstrādājumus, traukus, elektroniku, feikus, tekstilu, tepiķus, lampas, pārtikas produktus, -īsāk visu iespējamo! Ak, jā- te ir dabīgo akmeņu un izstrādājumu ieliņa, kur gribās nākt katru dienu! Un tirgus teritorijā atrodas manā mīļākā – Suleimana znota Rustema Paša celtā mošeja. Neliela, bet ārkārtīgi skaista un grezna…
 
Turcijā ir jākaulējas, jo tā ir daļa no darījuma procesa. Ja zini īsto cenu, tad ir vieglāk, bet ir vajadzīgs laiks, lai to uzzinātu.
Par labu ādas jaku var prasīt 300$, bet Lalelī rajonā viņi to ir iepirkuši pa 50$. Tu vari pats aiziet pakaļ un dabūt pa 50$, vai piedāvāt veikalā nopirkt pa 70$… Vai pa 150$, ko pārdevējs, tev promejot, nosauks kā pēdējo cenu.
 
Tiem, kam patīk šopings, droši var ieteikt vairumtirgotāju rajonu Lalelī, kurš atrodas blakus vecpilsētai (ir vēl citi), kur var sarunāt nopirkt pa vienam, vai par apjoma cenu. Apjoma daudzumi tur ir no 4 gabali. To visu es uzzināju, jo bijām kopā ar ģimeni, bet znota mammai Mārītei ir veikals Kante Jelgavā. Nedaudz pastaigājot ar viņu, bija interesanti saprast, kā šī visa mašinērija darbojas. Mēs dabūjām savas izvēlētās kleitas pa vairuma cenu, bet pārējās 3 šodien tiek izliktas veikalā 🙂
Tāpat ir šopincentri un ielas, kas mani neinteresē, jo es parasti izvēlos apmesties, tur, kur var visu izstaigāt ar kājām un maksimāli sajust vietējo kolorītu.
Vēl ir jāpasaka, ka preču kvalitāte ir slikta. Labāka maksā dārgāk un ir jāmeklē.
 
Bērniem ir delfinārijs, izklaides centri, akvārijs, bērnu laukumiņi un katra stūra. Pieaugušajiem daudz un dažādi apskates objekti, iespēja braukt uz Prince Islands- salām (45 min-2h brauciens, atkarībā no laivas), kur var izbaudīt arī pludmales atpūtu, hamami, utml.
 
Ēdināšana. Nu, šeit ir visvairāk kļūdu pieļauts, jo tūristiskajos rajonos ir dārgi un ļoooti nekvalitatīvi. Briesmīgākos Cēzara salātus es esmu redzējusi šeit. Pētersīļi (daudz), kāposti un cepta vista 😀 Taču ir forši restorāniņi- iesaku Trip Adviser visu izpētīt un doties uz konkrētu vietu. Jo pa ceļam uz ieliņām, kur sauks iekšā viss izskatīsies labi, bet nebūt tā negaršos.
Vispār Turcijā garšīgi esot vietējo ieskrietuvēs un tiešām uz klientu strādājošos restorānos.
 
Naktsmītnes. To jau biju dzirdējusi, ka  Stambulas vecpilsētā atrast viesnīcu, kas atbilstu tam, kas redzams bildēs un, ko atspoguļo cena, ir teju neiespējami. Un varu to apstiprināt. Ja ziniet, kādu viesnīcu, kurā viss ir forši, uzrakstiet komentāros. Mums vēl paveicās, ka viesnīcai (Garden House Hotel), lai arī bija pāris ļoti nepatīkami momenti, tomēr tie bija risināmi un fantastiskais restorāns un attieksme, atsvēra visu.
Tiem, kas vēlas redzēt vairāk un saudzēt kājas, iesaku iegādāties Stambulas karti un braukt ar tramvaju, metro un kuģīti, jo Stambula ir sastrēgumu pilsēta, ar citiem transportiem tas ir ļoti ilgi.
 
Stambula man šķiet draudzīga un droša. Man tas vispār ir ļoti svarīgs arguments, lai kāda vieta mani uzrunātu. Nekas no tām sajūtām, kas kas mani vakaros pārņēma Indijā vai Ēģiptē.
 
Ieteikums nebraukt vasarā. Atšķirībā no aprīļa, cilvēku masas ir milzīgas. Manējie Aya Sofija netika, jo karstumā rindā būtu jāstāv vismaz 3 stundas. Aprīlī mēs gājām katru dienu bez rindas. Gara rinda gan bija uz TopKapi, bet tur ir darboņi, kas pa naudu laiž bez rindas. Tirgos arī bija grūti pārvietoties. Tādēļ labāk izvēlēties citu laiku Stambulas apmeklēšanai.
 
Klimats ir burvīgs. Bija līdz 28 grādi, dažreiz mākonīši, kas man ir komforta laikapstākļi.
Labāk prasīt istabiņu uz pagalmu, lai ir klusāk un jārēķinās, ka pie mošejām (kas ir uz katra stūra) apmetoties, būs jāpiedalās nakts lūgšanās. Man gan kaijas vairāk traucēja ar savu ķērkšanu.
 
Vakar vēlu atgriezos mājās, salēju savas daudz cietušās, pusdzīvās permakultūras kastes, šodien iekārtoju terases biroju un piesēdos, lai, pēc ilgiem laikiem, uzrakstītu šitādu palagu!
Ceru, ka bija interesanti! Kā Tev?
 
Attēli un sajūtas ir manā Instagram kontā: https://www.instagram.com/intabluma/
 
! Šis ir mans vecais, sen nelietotais Blogs. Mājaslapa iegūst jaunu veidolu, tādēļ ieliku šeit, kur var parakties pa ļoti seniem maniem rakstiem 🙂
 
Viss aktuālais: https://t.me/sirdscels un https://taplink.cc/intabluma
Publicēts

Par provokatoriem un ego

IMG_5704

Tikko kādā grupā ievēroju vienu šādu, kurš par savu misiju uzskata bakstīt un spoguļot citus. Spiest uz pogām, bakstīt ar pirkstu acī vai rētās. Viņi ir pārliecināti, ka dara svētīgu darbu un iet uz cēlu mērķi- izskaust cilvēku Ego, padarīt tos labākus un pareizākus (protams, pēc sava mēra).
Atceros pirmo šādu, ļoti izteikto Provokatoru, kurš sevi dēvēja par karmas terapeitu. Jaudīgs un zinošs, bet viņa dēļ visa grupa bija patstāvīgā transformācijā, arī asarās.
Turpmāk dzīvē tādus esmu sastapusi un vērojusi daudz, arī patlaban trāpās un, interesantas sakritības dēļ, tie visi ir vīrieši, kas safanojušies par garīguma sfēru, salasījušies dažādas teorijas un izvilkuši kara cirvi darbam ar citu cilvēku ego programmām.
Viņiem patīk uzvilkt garīguma un viszinīguma masku, mētāties ar gudrām frāzēm, un ik palaikam… iekost, iedzelt, uzbrukt sarunu biedram/iem.
Iesākumā, protams, es arī reaģēju uz šiem dūrieniem, pārliecībā, ka tas man dots atstrādāšanai, pieņemšanai… Bieži vien šādi cilvēki arī atklāti sevi dēvē par provokatoriem, spoguļotājiem un saka, ka tas ir viņu uzdevums šādi palīdzēt citiem attīstīties.

Vēlāk, kad sāku sajust un saskatīt, kas notiek enerģētiskajā plānā, uzreiz tapa skaidrs, ka šie provokatori vienkārši izsit sev enerģiju, strauji pazeminot klātesošo vibrācijas. Viņi gūst baudu no cilvēku saraušanās un reakcijas tieši tāpat kā narcistiskās personības un enerģētiskie vampīri.

Nesen atkal vēroju kā kāds cilvēks, ko uztveru kā tuvu dvēseli, šādi rīkojās attiecībā pret pārējiem klātesošajiem, arī pret mani. Un aizdomājos.

Priekš sevis esmu esmu izvēlējusies savādāku būšanu. Ar sevi strādāju katru dienu, katru izcēlušos lietu pamatīgi izpurinu un iztransformēju. Es pati sevi bakstu pat varbūt vairāk nekā vajadzētu. Nekāda veida attiecībās urķēšanās manās rētās man nav nepieciešama. Es vairs to nepieļauju.
Mīlestība, pieņemšana (arī ego izpausmju totāla pieņemšana) ir tā, kas dziedina daudz vairāk un efektīvāk. Tā, nevis uzplēš atkal un atkal rētas, ieliek tevi ar seju savās sāpēs, bet uzliek dziedinošu balzamu uz rētas.
Teju aiz katras ego izpausmes slēpjas sāpe un rēta.
Teorijas par ego izskaušanu es neatbalstu, jo Ego programma ir individualitātes, personības programma, kas ļauj Dieva izpausties kā individuālai vienībai. Bez Ego mēs būtu vienāda, bezpersoniska, neinteresanta masa. Nav interesantākas mijiedarbības kā ar realizētu, erudītu, daudzpusīgu, pozitīvas enerģijas pilnu Personību. Bieži šādām personībām ir pamatīgs Ego, noformējies viedoklis, spēcīgs raksturs. Un šādi cilvēki virza visu civilizāciju. Nevis ego izskauduši, sevi pazaudējuši un šajā pasaulē pazaudējušies cilvēciņi.
Ego savaldīšana- jā, dvēseles prioritāte- jā, destruktīvo programmu un izpausmju dziedināšana- jā, izskaušana un likvidēšana- nē.

Šis izrakstījās, kā pārdomas un izvēle savā dzīvē nekomunicēt ar provokatoriem un tāda tipa cilvēkiem. Apzinātā dzīves posmā esot, cilvēks pats redz sevī gan destruktīvās ego programmas, gan citus izstrādājamos momentus, un strādā ar sevi.
Jūtu vēlmi iet ar vien tuvākās attiecībās ar ģimeni, draugiem, domubiedriem, cilvēkiem vispār. Tuvība ir kā bezdibenis dziļa un tajā var iet arvien dziļāk, piedzīvojot īstumu arvien intensīvāk. Tuvība ļauj savienoties enerģētiskajiem laukiem un nav iespējama bez uzticēšanās, otra un sevis pieņemšanas. Tā ir neatkārtojama pieredze, kad ļaujam Personībām paiet malā un Dvēselēm savienoties arvien vairāk…
Kā Tev šķiet?

Publicēts

Встреча с Собой

Про ретрит в Армении (24.04-1.05) на русском языке

 

Доброго времени суток, дорогие друзья!

Я рада, что Ты почувствовал резонанс с этим чудесным событием! Пишу в виде письма, так как участие Валентины в ретрите было спонтанный порыв души и чтобы Ты мог принять решение подходит ли такой дополненный вариант, я решила объяснить положение дел.

Такого типа ретриты в этом конкретном месте я провожу уже много лет и про формат я расскажу ниже.

На этот момент уже 40 человек на ретрит записались и они не знали о том, что будет и Валентина, – для них то дополнительное мероприятие, что они могут посещать, а могут и не посещать, если например не знают русский язык.

 Главная суть и цель ретрита состоит в том, чтобы создать такое пространство, которое максимально запускает трансформативные процессы по раскрытию сердца, отпусканию старых программ и налаживанию связи со своими высшими аспектами.

 Формат такой:

 Мы живем в горном поселке с неописуемо красивыми видами, горными тропами, в не большой гостинице, где готовят полностью экологичную и вкусную еду и каждый день все глубже погружаемся в себя, где огромный ресурс энергии и ответы уже ждут нас.

 Я, как проводник энергий Высших планов (в основном в канале Матери Мира, но в последнее время и пропускаю энергии Курирующих структур участников), создаю общее поле в начале ретрита и каждое утро, после завтрака, мы поднимаемся в мощнейшее Место Силы, в зал Манастырского комплекса (11. век), где я провожу энергии, активации, иногда и медитации и молитвы.

Так, как самое глубокое погружение идет через песнопение, то в основном мы поем. Большинство песен на латышском языке. Но есть у меня и на русском.

Я немного сомневалась, подойдет ли для русских такой формат, но сегодня соединившись с Источником, я получила понимание, что действие энергии идет точечно на каждого присутствующего даже если он сам и не поет.

 Эти практики занимают около часу времени, потом каждый планирует свой день, идет в горы и проводит время в тишине сам с собой, по желанию возвращаясь на обед, или беря с собой ланчбокс.

К вечеру мы собираемся месте, проводим дискуссии на разные темы, иногда практики, иногда кто то из участников группы предлагает свои умения.

И так как будет Валя, то 3дня после обеда будут ее занятия и практики.

Еще один или два дня будет возможность ездить на экскурсии по прекрасным окрестностям. Армения это музей под открытым небом и это захватывающие по истине места! Сопровождение на экскурсиях тоже будет на русском языке.

 Если чувствуешь резонанс с этими энергиями, форматом, местом (сайт), тогда будем тебя ждать!

Про нас

🌸 Инта Блума (Латвия)

Ведушая проекта Путь Сердца, автор 5 книг по самореализации и духовной психологии, потоковый канал Матери Мира, проводник энергии от Висших Планов, организатор ретритов и сакральных путешествый в разные направление мира. Представитель созвучных Мастеров в Латвии и прибалтийских странах (Сел Рейчел, Александр Меньшиков, Анна Игнат, Валентина Павленко, Инесса Гутерман, Екатерина Самойлова). Владелец издательсва книг по саморазвитию и реализации Души. 

🌸 Валентина Павленко (Украина)

Сенситив, ченнелер, духовный практик, автор и ведущая проекта “Мастерская Учителей Света”.

Вся деятельность проходит под высшим духовным руководством Учителя Сананды, в канале Учителей Света Земли, в вибрационном потоке Гайи.

Ченнелинг передачи от Учительской Системы и объединенного Сознания Цивилизационных Структур по работе на эволюцию человечества и Земного плана в рамках программы Вознесения Земли.
 

  Условие бронирования

Стоимость ретрита с практиками Валентины 450 еур с оплатой аванса 300 еур до 1.февраля, 550 еур после первого февраля (но думаю тогда уже мест не будет:))

Остальная сумма платится на месте.

 

Включено:

🌸 Программа ретрита

🌸 Проживание в двухместных и 3местных номерах

🌸 3х экологическое питание (по выбору вегетарианское или не вегетарианское)

🌸 Трансфер из Тбилиси и обратно (Туда 25.04 в первой половине дня, обратно 1.05 в 12:00 (в Тбилиси около 14:30)

 Дополнительно:

🌸 Одноместный номер -10 еур

🌸 Трансфер из Еревана до 30 еур

🌸 Экскурсия по достопримечательностями и местам силы окрестностей (до 6 часов) 15-20 еур/чел

🌸 Дополнительные ночи в Тбилиси/Ереване

🌸 Авиабилет

   🌸 ЖДЕМ! 🌸

 

☘️Записатся на ретрит!☘️

Publicēts

Ретрит ” Новая Земля”

Грузия, Боржоми 19.-23.февраля Инта Блума (Латвия) и Анна Игнат (Украина)

Планета Земля и часть воплощенных Душ на Земле, совершают вибрационный переход  в новое пространство Бытия, с другим построением и кодами матрицы, с другими возможностями проявления и реализации воплощенных Душ.

Ретрит задумывался (история рождения идеи тут) как активатор и мощная поддержка переходящим Душам для слияния с энергетическим пространством Новой Земли. 

 Ретрит будет проходить в Грузии, в энергетически мощном месте, на територии бывшей резиденции Романовых, в Боржоми, среди заснеженных гор Малого Кавказа в одной из лучших гостиниц Грузии- Боржоми Ликани.

 Ведушие ретрита:

Инта Блума (Латвия)- ведушая проекта Путь Сердца, автор 5 книг по самореализации и духовной психологии, потоковый канал Матери Мира, проводник энергии от Висших Планов, организатор ретритов и сакральных путешествый в разные направление мира. Представитель созвучных Мастеров в Латвии и прибалтийских странах (Сел Рейчел, Александр Меньшиков, Анна Игнат, Валентина Павленко, Инесса Гутерман, Екатерина Самойлова). Владелец издательсва книг по саморазвитию и реализации Души. 

Анна Игнат (Украина)- проводник Новых Энергий, ченнелер, проводних исцеляющих энергий от Учительской Системы и Арктурианской Группы, автор проекта ‘’Anna Chenneling Club”и множественных энергетических курсов, лектор по духовной психологии. Канал Анны тут.

 Есть возможность приобрести записи занятий + практик в записи. По мере возможности будет представлена онлайн трансляция. До начала ретрита цена записей- 100 еур, после начала ретрита- 140 еур. 

ПРИОБРЕСТИ ВИДЕО ЗАПИСИ  ТУТ!

ПЛАН РЕТРИТА

17.-19.02
Приезд, трансферы из Кутаиси и Тбилиси, размещение.

19.02. 
15:00 Познакомительный круг (Инта, Анна), создание общего поля участников, медитация.

18:00-20:00  Инта ‘’Выход из дуального восприятия мира теория и медитация. Анатомия Матрицы дуальности, -коротко об энерегетической среде, от куда часть воплощенных Душ совершают переход в более многомерное восприятие пространсва и реализации самих себя. 

20.02. 
10:00-12:00 Анна. ‘’Что такое Новая Земля?’’ 
Пространство Новой Земли, мира нового качества. Энергетическое слияние в индивидуальном потоке для каждого участника. Взаимодействие с природой, социумом и другие особенности пространства Новой Земли

После: Время для прогулки по Боржоми, к горячим источникам, по парку Романовых, для процедур…

19:00 Вечерний круг бесед по теме Новая Земля с Екатериной Зыль (Грузия/Сибирь) 

21.02. 
10:00 – 14:00 Инта и Анна. Поход в Пустырь Учителя Учительской Системы Серафима Саровского

16:00-18:00  Инта ‘’ Выход на пространство Новой Земли, Переход- трудности и возможности’’ Медитация.
Понятие Многомерности, путь повышение вибраций и Переходный Период. Недуяльное состояние сознания как главный фактор пробуждения от Иллюзии дуального мира.

19:00 Вечерний круг общение с другими мастерами (по желанию).  Энергии Кавказа-Пространство открытого сердца с Нелли Мачаидзе (Грузия) 

22.02 
10:00- 12:00 Инта ‘’Пространство Новой Земли’’ Интеграция Души, выход в целостность и в новое качество проявления себя и реализации творческого потенцияла Души.  Рализация потенциала Души в новых параметрах в разных сферах жизни: в партнерских отношениях, в сотворчестве с другими Душами, в проявлении своей уникальности, в создании нового пространсва взаимодействий в социуме. 

Медитация ‘’ Сотворение пространства Новой Земли’’ 

16:00- 18:00 Анна. ‘’Активизация программ Новой Земли’’ 
Активация многомерного восприятия (многомерное восприятие своей реальности в параметрах Новой Земли, а не пространстве Перехода)  (разъяснение особенностей и различий).
Выстраивание связи с Будущим Я участников, которое уже присутсвует в пространсве Новой Земли, для оптимальной линии продвижения по пути Души.

23.02 
11:00- 13:00 Анна ‘’Индивидуальные настройки, коды и активации  для участников ретрита’’ 
Ответы на вопросы. Общий поток энергий и информации для остальных участников (заочных)

14:00- 18:00 Время для спонтанных решений 🙂

19:00-21:00  Инта и Анна. Заключительный Круг
Ведущие: Инта Блума, Анна Игнат

При участие Екатерины Зыль и Нелли Мачаидзе

Нелли Мачаидзе (Грузия)- целитель, теософ, мудрая и ведающая женщина. Более…

Эка или Екатерина Зель (Грузия/Россия), духовный искатель, выпускница школы Друнвало Мелхиседека “Живи в Сердце’’, ученица школ Ирины Чикуновой и  Софоса, обучалась Дизайну Человека, остеопатии, кранио-сакральной терапии, глубоко прониклась тематикой Перехода Земли и человечества на новый виток развития. У Эки есть канал сновидений (вещие сны), потоковый информационный канал. Эка на Ютюбе: Insight TV Более….

ИНФОРМАЦИЯ

Ретрит состоится в 5* отеле Borjomi Likani, с прибытием за пару дней до и после (в зависимости от рейсов).

Даты 17.-18.02 прилет и трансфер из Кутаиси или Тбилиси. Вылет 24.-25.02

Ретрит будет на русском языке. 

Стоимость ретрита и варианты оплаты

Разделенный платеж: стоимость программы  450 eur + самостоятельная бронирование и оплата гостиницы.

Oплата ретритной программы (450 евро) на грузинский или европейский счет.

Oплата гостиницы: самостоятельная бронирование и оплата гостиницы на сайте отеля или booking.com  по актуальным ценам.

Вопросы по рейсам, трансферам, распределение по номерам, и остальное, дружно обсуждаем  в групповом чате Telegram (Попадаешь туда после регистрации).

Условия участия:

* ЗАЯВКА НА УЧАСТИЕ ТУТ!

* Оплаченная полная сумма ретрита и оплата гостиницы согласно выбранному варианту ( информация будет отправлена в электронном письме после подачи заявки).

Более подробная информация будет после регистрации. 

Pазмещение в одном из лучших 5* отелей в Грузии Боржоми Ликани, программа, завтраки, спа центр, консультация врача (кто желает).

Задать вопрос про ретрит: sirdscels@sirdscels.lv

ПРИНЯТЬ УЧАСТИЕ 👍

Publicēts

Par gruziju – atbildes uz jautājumiem

photo_2021-09-22_15-07-52

Jau 10 gadus esmu cieši saistījusi savu dzīvi ar Kaukāzu, – pašlaik šeit man ir otrās mājas, tuvi draugi un darbošanās vide.

Tā kā šī gada februārī atbraucu šeit uz pastāvīgāku palikšanu, tad savos Instagram video bieži dalījos ar sajūtām, ieteikumiem, pieredzi. Tagad ir izveidojusies arī telegram grupiņa Savējie Sakarvelo, kur sazinās tie, kas ir jau pārbraukuši uz īsāku vai gārāku laiku uz Gruziju, vai tikai plāno.

Tā kā, pavisam netīšām esmu sev sagādājusi papildus darba slodzi, atbildot katru dienu uz dauziem jautājumiem par Gruziju, nolēmu īsi uzrakstīt atbildes, vai pareizāk sakot manu pieredzi par tiem jautājumiem, ko man uzdod visvairāk.

Uzņēmuma reģistrācija Gruzijā

Viss par uzņēmējdarbības formām un nodokļu likmēm ir brīvi atrodams internetā, jāiepazīstās un jāizprot pašam tās valsts likumdošana, kurā vēlieties dibināt uzņēmumu.

Man pašai ir vairāko IG video par to, kā gāja man. Man ir reģistrēts IK ar 1% likmi pie 500 000 lari apgrozījuma gadā (12 000eur/mēn). Lai to izdarītu man vajadzēja atrast grāmatvedi, kura piedāvāja savu adresi kā juridisko adresi un savus pakalpojumus, nododot ikmēneša atskaites Ieņēmumu dienestā. Vienā dienā mēs aizgājām uz Justīcijas Namu, atvērām uzņēmumu 8 minūtēs, automātiski atvērās arī konts bankā (mēs norādījām, kurā bankā gribētu uzņēma kontu), uz vietas ar karti apmaksāju valsts nodevu (ap 5 eur). Pēc pāris dienām gājām uz Ieņēmumu dienestu, kur reģistrējos kā nodokļu maksātājs. Tur bija rinda un atsevišķa kase nodevai, tāpēc tur aizgāja kāda stunda. Nedēļas laikā man bija jāierodās bankā ar pasi un uzņēmuma reģistrācijas apliecību, jāaktivizē uzņēmuma konts, jāaizpilda anketa un uzreiz izsniedz man divas uzņēmuma kartes. Tā kā jau gadus piecus privāti izmantoju Georgia Bank pakalpojumus, tad tur arī izvēlējos atvērt uzņēmuma kontu. Man šķiet ērta viņu aplikācija angļu valodā un iespējas. Ar citām bankām pieredzes nav.

Patlaban man nav ļoti aktīva darbība Gruzijas uzņēmumā, jo Latvijas likumdošana prasa mainīt rezidenta statusu, lai nebūtu dubultā nodokļu aplikšana, ko taisos arī darīt. Nodzīvojot citā valstī vairāk kā 183 dienas, Latvijā (PMLP) jādeklarē dzīves vieta ārzemēs un VIDā jāiesniedz izziņa no Gruzijas VID, ka es šeit maksāju nodokļus.

Ir dažādas firmas, kas piedāvā uzņēmumu reģistrāciju, bet ir iespējams atrast grāmatvedi, kas par 70-100 eur palīdzēs ar sākuma reģistrācijām un par +/- 100 lari mēnesī (27 eur) sagatavos un nodos atskaites.

Īpašuma iegāde 

Nekustamais īpašums ir lētāks nekā Latvijā un uzskatu, ka Gruzija ir viena no perspektīvakajām vietām, kur investēt.

Iegādāties apbūves gabalus un īpašumus pilsētā ārzemniekiem nav problēma, grūtības sākas, kad ir vēlme nopirkts māju ar mandarīnu dārzu un palmām lauku teritorijā, kas, mums latviešiem, vairāk iet pie sirds un arī cenas ir sākot no 10 000 eur… Ir arī lētāk, bet tie tad ir graustiņi.

Arī mājām ar nelielu zemes gabalu, tam ir lauksaimniecības zemes statuss, un līdzīgi kā Latvijā, ārzemniekiem lauksaimnicības zemi nepārdod.

Es iegādājos savu māju un zemi uz uzticama vietējā gruzīna vārda un eju zemes transformācijas ceļu, kas var būt gana ātrs un vienkāršs, bet manā gadījumā (jo man ir 3 gabali, kuri tika savienoti), tas izvērtās par ļoti piņķerīgu pasākumu, tāpēc, balstoties uz savu pieredzi, citiem ieteiktu rīkoties savādāk.

Slēgt līgumu ar saimnieku, samaksājot daļu īpašuma cenas un piedāvājot vēl pāris tūkstošus, par to, ka viņš pats izies visas zemes transformācijas procedūras (topogrāfija, plānojums, biznesa projekts) un pēc tās, samaksāt visu atlikušo daļu un pārrakstīt uz sevi.
Iegādāties īpašumu kā uzņēmums.

Īpašumu meklēšana

Ir Telegram un Facebook grupas, myhome.ge portāls un citas vietas, kur var meklēt īpašumus, saprast stāvokļus un cenas. Es, lai atrastu savu māju, rīkojos sekojoši:

Vispirms jāsaprot, kāds klimats un reģions interesē, jo Gruzijā ir 4 klimatiskās zonas un iespējas katria gaumei. Es izvēlējos Imeretiju, jo:
siltas ziemas (pašlaik decembra vidus uz līdz +18 pa dienu), un ir vēlme pēc dārza ar apelsīniem, mandarīniem un mūžzalajiem augiem.

Māju meklēju 30km radiusā ap Kutaisi lidostu, lai ērti ar taksi varu aizbraukt uz mājām. Lēta aviosatiksme uz Kutaisi. Pusotras stundas braucienā (un, kad pabeigs bāni, vēl ātrāk) tuvākā Melnās jūras pludmale.

Vēl es skatos īpašumus Račas un Adžārijas kalnu virzienā, bet vairāk saimnieciskiem mērķiem.

Meklēšanas process

Uzskatu, ka šī ir ļoti subjektīva lieta un atbildēt uz tāda tipa jautājumiem, kur man lūdzu ieteikt reģionu vai pat sameklēt māju, neuzskatu par iespējamu. Tas katram jādara pašam. Katru dienu! saņemu jautājumus, vai nav man zināmas kādas mājiņas, ko tuvumā pārdod, vai lai padalos ar informāciju par tām mājām, ko esmu skatījusies. 

Manā instagrammā ir šie video, kur es centos ar to visu dalīties, arī storijos liku bildes un video no dažādām mājām, bet pašlaik vairs tam nav resursa.

Mana pieredze rāda, ka visinteresantākais ir pats meklēšanas process. Tas ir kaut kas daudz vērtīgāks par jebkuru ekskursiju, jo tu iepazīsties ar šo zemi aci pret aci, ar tās iedzīvotājiem, īsto lauku realitāti, tu parādi savu patieso interesi par šo Zemi.

Sava vieta Gruzijā ir jānopelna. Jo tā tāpat vien netiek iedota, tev ir jāpierāda, ka esi šīs zemes cienīgs.

Braucot pa ciematiņiem, priecājoties par ainavām, pieņemot bardaciņu, laipni runājoties ar kaimiņiem, nogaršojot viņu vīnu, tā uzņemot zemes enerģiju sevī, tu pamazām savienojies ar šo zemi. Un, kādā brīdī tā atvērsies un atdosies tev un parādīs savas bagatības- tava vieta un mājiņa panāksies pretī.

Īstās pērles nav sludinājumos, taču pēc sludinājuma aizbraucot uz kādu vienu vietu, tur sākot runāties ar kaimiņiem, izrādās, ka apkārt ir desmitiem īpašumu, kuri vai nu tiek, pārdoti, vai var sarunāt, ka tiek pārdoti… Daudzos ciematos katra trešā, ceturtā māja stāv tukša, īpaši ziemās.

Es braucu piecas dienas no rīta līdz vakaram, kamēr atradu savu māju, taču tagad zinu, ka tikai tādēļ, ka 10 gadus biju vedusi šurp grupas retrītos, meditācijās lūgusies par šo zemi, mīlējusi to līdz sirds dziļumiem un iemīlinājusi tajā simtiem cilvēku, tā atvērās man tik ātri..

Kad es biju šīs 5 dienas braukusi, man sķita, ka varētu par tām dienām grāmatu uzrakstīt. Par katru ciematu, par redzētajām ainiņām un piedzīvotājām satikšanām ar vietējiem Cilvēkiem.

Katra minūte tik skaista un piepildīta, jo nekad jau tu neesi tik uzmanīgs pret apkārtni un niansēm, kā meklējot vietu sev. nav labāka veida, kā iepazīt un sajust šo zemi, kā uzmanīgi to vērojot, uzsūcot ar visām savām maņām, – gan jūsmojot, gan pieņemot to, kas sākotnēji nešķiet saprotams.

Savas vietas meklēšana, vai tā būtu Latvijā, vai kādā citā vietā, tas ir rituāls, tā ir saspēle ar Māti Zemi un Dievu. Tas ir sakrāls process, kurā jādodas katram pašam. Jāierauga, jāsajūt, jāatver un jāatveras.

Un, vakar, kad visu dienu braukāju un arī atradu divas nereālas pērles Adžārijas kalnos, jo vairāki mani draugi vēlētos šeit atrast savu vietu, es sapratu, ka nē- šī, nu ir tā lieta, kas katram ir jādara pašam.

Nākamais lielais jautājumu bloks ir par maršrutiem, vietām, cenām, viesnīcu ieteikumiem, kontaktu ieteikumiem, taksistu numuriem, autonomu, utt., utjpr. Man ir daudz rakstu blogā sirdscels.lv par Kaukāzu un Gruziju tajā skaitā. Maršruti jau arī ir gaumes jautājums, jo iespējas ir ārkārtīgi daudzviedīgas. Kam kāpieni kalnos, spēka vietas, kam pilsētas, kam pludmales atpūta, sanatoriju tūrisms vai slēpošana.

Ir divas grupas Ceļojumu Klubs, saite uz grupu TE  un Savējie Sakarvelo, saite uz grupu TE , kur tas viss tiek apspriests, dalībnieki dalās ar pieredzēm un kontaktiem. Arī es esmu tur apkopojusi informāciju ar saviem kontaktiem un ieteikumiem.

Ceru, ka šī informācija un pieredze noderēs!

Inta

Publicēts

Nedaudz par grupām

Beidzot rāmi rīti, kad vienkārši var vērot rudeni aiz loga un slīpo rīta saules staru rotaļas istabā. Cik tomēr daudz dot tas, ka saulīte ir katru dienu…

Telefons brēc, ka atmiņa pilna un liela daļa no tās ir ar bildēm no šī gada piecām grupām, kuras atvedu uz Gruziju. Marts, jūnijs, jūlijs, septembris, oktobris…

Katra grupa bija gan atklājums, gan eksāmens priekš manis. Dažādu enerģiju simbioze, notikumu un emociju virknējums un skanējums.

Tagad, kad atceros katru grupu, domāju par savu ceļu grupu vadīšanā. Jau desmit gadus es esmu augusi un transformējusies ar tām pati. Mani procesi ir bijuši ļoti dažādi un visbiežāk, grupu dalībniekiem neredzami, bet ir bijušas kādas trīs grupas, kur es salūzu un manu procesu ieraudzīja visi. Tās ir bijušas grūtas, emocionāli smagas, bet ļoti svētīgas un transformējošas pieredzes.

Pirmā grupa šogad bija par Brīvību, jo izlauzties no Sistēmas un sava prāta ierobežojumiem katram un visiem kopā pēc gada ierobežotības, bija īsts izaicinājums… Un Sistēma nemaz tik viegli to neatļāva, papurināja mūs. No šīs grupas galvenā atziņa, kas nogulsnējās uz palikšanu sirds dziļumā, ka nekas nevar atsvērt dzīvu satikšanos, apskaušanos, acīs ieskatīšanos, dziesmu sadziedāšanu…

Tagad atsaucās atmiņā pirmais dziesmu vakars, kad Uldis nospēlēja jēlus pirkstus, jo mēs nespējām apstāties dziedāt…Bet pirmās dziesmas es nevaru padziedāt, jo kamols kaklā tik ļoti spiedās… no laimes par iespēju satikties, dziedāt, būt kopā, būt…

Otrā grupa man bija spontāna ideja izpētīt reģionu, ko līdz šim nezināju un par ļoti ātri ”ielekušiem” ekspedīcijas biedriem 🙂 Pirmā Spēka vietas aktivācija caur mani, augstu vibrāciju portāla atvēršana, un klusa apbrīna par to, kā es te tiku atvesta.

Vispārsteidzošākais priekš manis ir tas, ka pēc desmit gadiem, arī Gruzijā man ir tāda vieta- Rača, kāda līdz šim man bija tikai Ahpatā Armēnijā. Tikai uz turieni gribās braukt un vest grupas…

Trešā grupa ietrāpījās manā smago transformāciju periodā un sabēra sāli uzplēstās rētās un piemeta pagali jau tā nopietnajam procesam. Jaudīgi cilvēki, jaudīgi individuālie procesi un uzarts lauks beigās… Lai kad sāpes beigušās, varētu sākt sēt…

Nākamās divas grupas- dziedinošās kūres, bija dziedinošas arī man. Kad cilvēkam iedod iespēju parūpēties par savu ķermeni, dvēseli un ļauties brīdim šeit un tagad, tev pretī raugās daudz laimīgu acu pāru. Un, domāju, ka daudziem tas lika aizdomāties par to, ka nevajag kādu īpašu notikumu vai citu organizētu pasākumu, lai dabūtu šīs sajūtas.  Ka tās ir tikai viena lēmuma attālumā, savas (sevis) izvēles rezultāts.

Lai cik atšķirīgas būtu bijušas grupas un tajās notiekošie procesi, ar katru reizi spēcīgāk un dziļāk sajutu klātienes nozīmīgumu un onlainu sintētiskumu, jeb nepilnību. Jā, ir ērti, resursus taupoši, tomēr tas ir tikai viens no veidiem kā nodot informāciju, dalīties. Bet tas nav vispār salīdzināms ar pastaigām kalnos un grupas klātienes lauka efektivitāti. Un mani satrauc tas, cik ātri klātiene tiek aizvietota ar onlainu, līdz galam neaizdomājoties, cik ļoti apdala sevi.

Ar mani notiek pretējs process, – man arvien grūtāk saņemties ”onlainiem”. Kad, kopš februāra esmu pati sevi izlaidusi brīvībā, noņēmusi ierobežojumus un daru tā, kā sirds liek, ir grūti pat paciemoties ”būrīšos”, kurā lielākā daļa cilvēku paši sevi ir ielikuši.

Un es turpināšu saukt Jūs Brīvībā- iedrošināt, iedvesmot, aicināt izplest spārnus, lidot un sekot savai sirdij!

Sekojot savai sirdij, patlaban esmu Gruzijā, kur jūtos brīva un varu klātienē darīt savu sirdslietu, bet, kad dalos ar savām sajūtām, pieredzi šeit, es neaicinu pārcelties uz Gruziju, kā daudziem var šķist, es mudinu ieklausīties katram savā sirdī un sajust, kur aicina tā. Sajust un doties savas sirds virzienā, lai kur tas arī vestu. Varbūt prom no nemīlama darba, varbūt uz laukiem, varbūt uz kādu eksotisku salu …Vienkārši doties ceļā. Savā Ceļā.

Bet es turpināšu savējo, apzinot savu Jauno Zemi:) un aicināšu arī jūs pasoļot kādu ceļa gabaliņu kopā.

Tuvākie klātienes plāni ir šādi:

☘️ Aprīlī (7.04-21.04) Sala Rakeli vizīte Gruzijā, lai dotu visiem. iespēju satikties klātienē. Pirmā daļa – sakrālo vietu apmeklējums, meditācijas un aktivācijās kopā ar grupas dalībniekiem. Otrā daļa- semināri un Laika Līniju Dziedināšanas metodes apmācības klātienē.

☘️ Aprīlī (24.04-1.05) retrīts ”Pastaigas, dziesmas un meditācijas Kaukāzā” Armēnijā. Latviešu valodā. Pievienosies arī Valentīna Pavļenko un novadīs pāris prakses.

Vairāk informācijas un pieteikšanās TE… 

Nākamā dziedinošā kūre notiks, kad nokomplektēsies grupa. Visas aktivitātes Telegram grupā. 

 Bet vispār šis ieraksts radās, lai padalītos ar mirkļiem un iespaidiem  no šī gada grupām… Esam!

☘️ Inta ☘️ 

IMG_3995
fullsizeoutput_3d36
fullsizeoutput_3d8a
IMG_9508
fullsizeoutput_379c
e9c37e9724dff35938cf62d20b5c4c44
fullsizeoutput_3cec
fullsizeoutput_3d38
IMG_2144
Facebook Youtube
Publicēts

Satikšanās uz Jaunās Zemes

 

 Katru rītu mostos ar pateicību par to, ka atkal varu ieelpot prieku, kopā ar kalnu gaisu un skatoties uz Kaukāza kalnu virsotnēm, kas katru dienu ir citādākas, sajūsmināti klusēt, jo vārdi šeit neizteiktu neko.

Tieši divus mēnešus ilgusī transformācija ir galā. Izmala un izdzina caur enerģētisko sietu. Esmu āra, atkal citā pasaulē, esmu ”apdeitota” un vēl pati neesmu iepazinusies ar šo savu jauno versiju. Tādēļ vienkārši ļaujos būt un vēroju zīmes, gaidu, kad manās burās iepūtīs jaunais vējš. Gatavojos. (Šeit video par manu transformācijas posmu)

Tomēr pēc lielās piespiedu paralīzes ir vēlēšanās darboties, tāpēc arī radās šīs dziedinieciskās kūres (šeit interesentu grupa) un pašlaik strādāju pie retrīta ”Jaunā Zeme”, ko gribētu novadīt jau novembrī.

 Pagājušo vasaru divus manus klātienes retrītus ”Iziešana no Matricas kontroles. Nedualitāte” apmeklēja 220 cilvēki. Tas iedeva tādu ļoti priecīgu un cerīgu sajūtu – mūs, pārejošo, ir daudz! Un ir jāiet tālāk!

Kā jau rakstīju Pārcēlāja Dienasgrāmatā, – mana Pārcēlāja misija ir galā. Mani beidzot laiž doties tālāk- uz Jaunās Zemes. Un es arī vairs šeit neesmu viena. To jūtu, kaut vēl fiziskā satikšanās ar citiem nav notikusi.

Tie, kas apmeklēja ”Matricas”retrītus labi atcerās, ka mums iedeva pagaršot citas realitātes un Jaunās Zemes sajūtu. Ar piemēriem parādīja kā divas, ļoti atšķirīgas realitātes var eksistēt vienlaicīgi un fiziski pavisam blakus. 

 Es jau daudzus gadus esmu vēlējusies doties tālāk, dziļāk Jaunajā Zemē, bet vienmēr man vajadzēja pārcēlāja laivu griest atpakaļ, lai palīdzētu pārcelties citiem. Brīžiem pārņēma gan nogurums, gan izmisums, jo katru reizi piestajot pie Jaunā krasta, bija vēlme iet uz priekšu, izpētīt Jauno Zemi pašai…

 12 gadus man vajadzēja, līdz saņēmu atļauju un …es vairs nesteidzos. Jo tā Jaunā Zeme tak ir piedzimusi manī.

 Vēlme dalīties ar šīm enerģijām, piepildīt ar tām telpu, dot tālāk paliek ar vien lielāka. Kad dalījos savās sajūtās ar savu draudzeni un kolēģi Annu (no Ukrainas), ar kuru kopā vadām enerģētiskos kursus, izrādījās, ka arī viņai Jaunās Zemes enerģiju tēma pašlaik ir aktualizējusies. 

Tā dzima ideja par retrītu šeit, Gruzijā. Jau ar pirmo grupu biju enerģētiski ļoti spēcīgajā vietā, ko reiz par savas rezidences vietu izvēlējās Krievijas cars. Tas nekad nenotiek nejauši. 

Pašlaik Romanovu dzimtas parkā Boržomi slejas viena no labākajām 5* viesnīcām visā reģionā. Serviss, istabiņas ar logiem pa visu sienu un miljons vērtiem skatiem, Spa un hamama zona, minerālūdeņu avots un vannas, dziednieciskās procedūras, skaistas konferenču zāles meditācijām un semināriem, lieliska ēdināšana un pāri visam- daba, kalni, gaiss, Kuras upes spēcīgā skaņa… Tas viss rada pašus piemērotākos apstākļus maksimālai vibrāciju paaugstināšanai, lai ar kopējā lauka un prakšu palīdzību savienotos ar Jaunās Zemes frekvenci. 

Februārī  gaidīsim tos, kas sajuta rezonanci ar šo informāciju, piedalīties un sajust Jaunās Zemes vibrācijas, savienoties ar tām, lai turpmāk jau zinātu, kādā virzienā iet. Kalnos arī ziemas sezonā ir tiiiik skaisti un to var paturpināt/apvienot ar ziemas slēpošanas priekiem tuvējā Bakuriani kūrortā.

Pašas prakses, ko vadīsim abas ar Annu, notiks piecas dienas 2-3 stundas dienā, pārējais laiks pārgājieniem, meditācijām, spa procedūrām, vakara sarunu apļiem. Esmu uzrunājusi arī Nelliju un Eku (par viņām zemāk) sarunu apļiem un brīnišķīgu, redzošu ķermeņa speciālisti, osteopāti no Ukrainas.

Video translācijas neplānojam, par ierakstu vēl domājam. 

 Retrīts notiks 5* viesnīcā Borjomi Likani ar sabraukšanu pāris dienas pirms un pēc (atkarībā no reisiem)

Datumi 19.-23.02.22 (lidojums uz Kutaisi vai  Rīga- Tbilisi). 

 Retrīts notiks krievu valodā. Programma zemāk.

 Atjaunota informācija par dalības konceptu:
Jaunās enerģijas prasa pāriet uz cita veida organizēšanas formātu. Un proti: no pozīcijas, kāds visu izdara manā vietā, uz pozīciju: es zinu, ko es vēlos, pats uzņemos atbildību un realizēju savu vēlmi. 
Pamatojoties uz šo kanālā saņemto informāciju, katrs pats organizē savu nokļūšanu un visas rezervācijas uz retrīta laiku. 
No mūsu puses aktīva palīdzēšana rezervāciju un transfēru organizēšanai kopējā Telegram čatā.

 Retrīta izmaksas un apmaksas nosacījumi

Apmaksas varianti:

Dalītā apmaksa: retrīta programmas 450 eur apmaksa  + patstāvīga viesnīcas rezervācija un apmaksa viesnīcas mājaslapā, vietnē booking.com vai kādā citā rezervācijas sistēmā par tā brīža cenām.

Istabiņas biedru sarunāšana un apmaksas organizēšana notiks grupas Telegram čatā.

Dalības nosacījumi:

  1. Aizpildīta pieteikuma forma. Tā ir šeit.

  2. Veikta retrīta apmaksa. 

    Pārējā informācija sekos pēc pieteikšanās.

Новая Земля. Ретрит в Грузии

Программа (В разработке)

17. – 19.02.2022 Прибытие в Грузию, размещение в гостинице

Pазмещение в одном из лучших 5* отелей в Грузии Боржоми Ликани, программа, завтраки, спа центр, консультация врача (кто желает). 

19.02. 15:00 Познакомительный круг (Инта, Анна)

16:00-19:00  ‘’ Выход из дуального восприятия мира теория и медитация (Инта)

20.02. 10:00-12:00 Что такое Новая Земля (ченнелиг от Анны)

14:00 Поход в Пустырь Учителя Учительской Системы Серафима Саровского

19:00 Вечерний круг.  Нелли

21.02. Свободное время для прогулки по Боржоми, к горячим источникам, по парку Романовых, для процедур…

16:00-19:00  ‘’ Выход на пространство Новой Земли, Переход- трудности и возможности’’ (Инта)

22.02 10:00 Поход на старую крепость, медитация там

16:00- 18:00 Активизация программ Новой Земли (Анна)

19:00 Вечерний круг (Эка)

23.02 10:00- 12:00 Практика от Анны

16:00- 18:00 Заключительный Круг

Полное описание последует.

Ведущие: Инта Блума, Анна Игнат

При участие Екатерины Зыль и Нелли Мачаидзе

Borjomi Likani viesnīca

Publicēts

Mīli savu Avataru!

Vīnogas, kas gatavojas… un gaida septembra beigas 🙂

Pēdējās divas nedēļas man ir bijušas transformatīvākās gada laikā. Kāds to saista ar Lauvas vārtu (8.08) priekšvēstošajām enerģijām, kāds runā par to, ka drebina pirms liktenīgajiem šī gada Rudens Saulgriežiem, kad gaidāms pamatīgs Zemes palēciens vibrācijās un mūs trennē augstlēkšanā, lai spētu pacelties līdz ar Zemi.

Viena nedēļa, pirms atbrauca grupa, man bija par fizisko ķermeni, jo tas vienkārši atteicās mani klausīt, otra, kas bija kopā ar grupu, kurā notika ļoti dažādi un ļoti individuāli procesi, man bija vecām lietām.

Katrai mūsu dziedināmajai tēmai ir daudz slāņu un līmeņu. Virsējais – redzamais- mentālais, tad emocionālais, tad karmiskais… Papildus trauma atspoguļojas arī smalkajos un fiziskajā ķermenī, kā ēna, spriedze vai bloks. Un, kad šķiet, ka esi jau daudz darījis, varbūt pat vairākus gadus par kādu tēmu aizmirsis, negaidīti izrādās ir atvēries kāds dziļāks slānis, par kuru iespējams, nebija ne jausmas.

Ir cilvēki, kam jau kā iekšējā programma ir ielikta spēja un patika rūpēties par fizisko ķermeni. Viņi to labi jūt, apčubina, priecājas par fiziskajām aktivitātēm, tādējādi arī uzpildoties ar enerģiju paši.

Taču daudz ir arī tādu, kā es, kas savu ķermeni nejūt un ikdienā par to aizmirst. Un tam ir ļoti tālu meklējami iemesli. Visbiežāk tās ir dvēseles, kuras nāk no enerģētiska tipa planētām, tām nav bāzes konstrukcijas, kas savieno ar ķermeni. Izpausties tas var ļoti dažādi, – man, kā grūtības savienoties ar to. Tas nozīmē, ka ikdienas gaitās es par to vispār neatceros, jo visu laiku esmu savos smalkajos ķermeņos ar savu uzmanību.

Apzinoties, cik svarīgi it īpaši šajā laikā ir būt klātesošai savā ķermenī, cik liela nozīme ir sazemējumam, šeit un tagad stāvoklim, enerģiju vienmērīgumam, mēģinu sevi disciplinēt un ar gribasspēku pievērsties ķermeņa praksēm, apzinātākai ēšanai, procedūrām, taču gribasspēks priekš manis ir ļoti vīrišķīga un sevi lauzoša lieta. Tāpēc man iet grūti ar to. Jo, atšķirībā no tiem, kam ir dabiski gūt prieku no kustībām, pašmasāžas, sejas kopšanas, rūpēm par ķermeni, man šādu pēcsajūtu nav. Nav ne gandarījuma, ne prieka un es ļoti vēlētos, lai tā būtu. Un, tagad jau zinu, ka neesmu tāda viena. To, kas gadiem mēģinājuši atrast veidus, kā būt harmonijā un priekā ar visu fizisko, bet neko nav atraduši, ir gana daudz. Ir daudz padomdevēju, kas dalās, kā atrast prieku nesošanas nodarbes un procedūras ķermenim, kas atraduši savu un iedvesmo citus, taču ne visiem tas ir ielikts kā enerģētiskā struktūra jau pirms inkarnācijas. Pirts un masāža ir vienīgais, uz ko es sevi varu pierunāt, uz pārējo ir jālauž un šī laušana bieži vien pazemina vibrācijās vairāk, nekā iespējamais ieguvums.

Taču es nebeidzu meklēt. Un, kad jau fiziskais ķermenis skaļi brēc un izslēdzas, tad pasaule parāda jaunu veidu.

Un tā, divas nedēļas atpakaļ es, mēģinot no rīta gultā pagriezt galvu, sajutu tādu reiboni, kas sagrieza pasauli straujā ritenī un es iekritu tādā kā virpuļakā… Vairākas reizes mēģināju pacelties, piecelties, līdz nostabilizējos un kaut kā aizklumburēju līdz tualatei. To dienu nogulēju. Nākamajā jau bija jābrauc uz Rīgu un jālido uz Gruziju, jo pirms grupas atlidošanas biju saplānojusi savas lietas.

Tā nu, atbraukusi ar taksi no lidostas, guļu gultā, galva griežas nežēlīgi, koordinācija nekāda un domāju, ko nu darīt. Kutaisi vienīgo, ko atrodu speciālistu, tas izrādās neko nesaprot svešvalodā. Negaidot palīdzība nāca no sadarbības partnera- viesnīcas direktora, kuram ierunājos, ka meklēju ārstu. Dažu stundu laikā mani nogādāja uz Tskaltubo kūrorta sanatoriju , kurā strādāja pieredzējusi ārste, kura tūlīt mani pieņēma, neatrodot precīzu cēloni, jo nevienu līdz galam, nevarēja apstiprināt, nozīmēja virkni procedūru- veselas piecas dienā: radona vannas, zemūdens masāžu, elektroforēzi, UVČ, dziedniecisko masāžu…

Lai, kāds arī būtu cēlonis vai diagnoze, tā mani piespieda būt manā fiziskajā ķermenī katru mirkli, jo bez milzu koncentrēšanās, es nespēju noiet no punkta A uz B. Procedūras visas bija par un ap fizisko ķermeni un, lai arī vēl neesmu tikusi galā ar simptomiem, uzlabojumi ir. Taču galvenais ieguvums ir tas, ka tikai tad, kad tu esi kopā ar savu Avatariņu, kā es dēvēju ķermeni, tikai tad tu to īsti vari sākt sadzirdēt…

Guļot vannās, man šķita, ka es sāku dzirdēt savu ķermeni, kurš man stāsta par savām vajadzībām un šo laiku, kad rūpēm par ķermeni ir jābūt apzinātākām, jāpāriet jaunā līmenī. Tā bija saruna, kā vēstījums arī citiem un es saņēmu atbildes uz saviem jautājumiem, kā nelauz sevi, kā palīdzēt sev un tādiem, kā man, kam nav viegli būt kontaktā ar savu ķermeni.

Es zināju, ka dažās vietās uz zemes ir avoti ar ūdeni, kas ir viegli radioaktīvs- bagātināts ar urānu un radona gāzi, taču nekad nebiju interesējusies dziļāk. Arī 10 gadus braucot uz Gruziju, kas bagāta ar ļoti dažādu veidu un pielietojuma avotiem, biju bijusi gan Tbilisi sērudens pirtīs, gan Borjomi ūdens procedūrās, gan dzērusi īpašo sastāvu ūdeņus Sairme kūrortā, kas specializējās uz dziedināšanu caur iekšķīgo lietošanu, un, lai arī vairākas reizes biju un pat uzturējos Tskaltubo, nevienu no sanatorijām apmeklējusi nebiju.

Un te nu es guļu, radona vannā…silts caurtekošs ūdentiņš maigi skalojas gar ķermeni, pārklājot to ar miljons maziem burbulīšiem… Un jūtu kā ķermenis man pateicas un rāda, ko šī procedūra tam dod. Es redzu, kā bagātinātais ūdens iedarbojas uz šūnām, mobilizē tās, baro, aktivizē, kā stimulē izvadorgānus un ļoti spēcīgi iedarbojas uz nervu sistēmu… Tāds vieglums, pacēlums, miers… Un miegs pēc tam 🙂

Tikai pēc otrās vannas un tās efekta, ez izlēmu parakties internetā, lai atrastu informāciju par šo brīnumaino ūdeni. Tās ir daudz 🙂 Taču vislielāko apstiprinājumu efektam un spēkam, es saņēmu no divām sievietēm, ar kurām iepazinos, un, kuras brauc regulāri.

Viena no viņām atbrauksusi reiz no Azerbaidžānas, meklējot veidu, kā tikt vaļā no hroniskām locītavu sāpēm, izejot kursu un divu mēnešu laikā no tā, ne tikai pilnībā tikusi vaļā no sāpēm, bet arī pamanījusi kā atjaunojas āda, enerģija un patiešām, viņa man izskatījās desmit gadus jaunāka, nekā bija īstenībā.

Visa cita starpā, tieši vannās guļot, tās radītajā atslābumā, nāca ļoti daudz ideju un izpratnes par daudziem dzīves jautājumiem. Tajā skaitā, es pieņēmu lēmumu, ka regulāri organizēšu tūres/kūres uz šīm dažādajām Gruzijas dziednīcām. Un sākšu tieši ar Tskaltubo. Jo grupām vienmēr ir labāki piedāvājumi, plus manas iestrādes ļauj ļoti daudz ko piedāvāt papildus- veselīgu ēdienkarti, papildus pieaicinātus speciālistus, nodarbības, meditācijas… Tādejādi sniedzot ne tikai dziedināšana, lutināšanu un labsajūtu ķermenim, bet arī dvēselei un garam.

Uzpiežot uz šī linka, Tu vari apskatīt plāniņu un, ja uzrunā, arī pieteikties!

Piecas dienas es pavadīju rūpēs par sevi un savu veselību, jutu kā stabilizējos, un pieteicos vēl uz divām dienām, kas man bija atlikušas līdz probraukšanai. Kopā ar mani pieteicās visa mana daudzskaitlīgā grupa! 🙂 Sajuta un izbaudīja, piepildījās ar prieku un labsajūtu…

Šāda tipa sanatorijās ir pieejams ļoti plašs medicīnisko , fizikāli un spa, kosmētisko un citu procedūru klāsts. Uz vietas esošie ārsti konsultē un iesaka pašu labāko. Arī naudas ziņā tas ir krietni pievilcīgāk. Piemēram, 20 min zemūdens masāža radona vannā, maksā 4,50 eur un par 20-30 eur/d ir iespējams salikt sev vannas, dūņas, aplikācijas, fizioterapiju un vēl sejas masāžu varbūt 🙂

Pēdējā dienā es apjautu, ka man ir parādīts visefektīvākais un piemērotākais mans un mana avatara sadarbības modelis, ko ieviest savā dzīvē. Regulārās, vismaz pāries reizes gadā 7-10 dienu kūrītes, kuru nedēļas dzīvošanas un procedūru izmaksas ir 3 masāžas Rīgas Spa Centros 🙂 Un vēl es sajutu milzīgu vēlmi dalīties … Jau uz vietas esot, izklāstīju savu ideju menedžerim un sanatorijas direktorei, saņēmu lielu atbalstu un labu cenu piedāvājumu grupām, kam pievinoju vēl savas idejas, konceptu un…pat receptes 🙂

 

Tāds lūk, manu meklējumu atradumu ceļš, mācoties mīlēt savu ķermeni, savu avatariņu! tas ir arī stāsts par to, ka viena recepte un veids neder visiem. Katrs mēs esam unikāli, no savas planētas un nedrīkst pārstāt meklēt veidus, kā atbalstīt sevi, kā izbaudīt sevi un sadarbību starp visām mūsu daļām- Ķermeni, Dvēseli un Garu!

Varbūt kāda ideja noder arī Tev! Sirsnībā- Inta

 

Valodas