Posti

Publicēts

Par došanu un dalīšanos

attēls par došanu un ņemšanu

Par došanu un dalīšanos

Aizdomājos, ka ir cilvēki- devēji, kas dod un dāvā sevi, savus resursus pasaulei un viņiem tas ir dabiski, kā elpot. Šie cilvēki var būt ļoti dažādā sociālā statusā vai materiālā stāvoklī, bet viņiem vienmēr ir ko dot- smaids, atbalsts, padoms, ābolu grozs…

Vēlme dot neuzrodas tikai Ziemassvētkos, lai uzliktu labdara zvaigznīti uz ego pagoniem, bet gan ir kā pastāvīga iekšēja plūsma, kas iet caur tevi un prasās tikt padota tālāk pasaulē neatkarīgi ne no kā. Šī plūsma meklē veidu, kā kalpot pasaulei, nevis kāds ārējs faktors stimulē impulsu kalpot, palīdzēt, atbalstīt, sakopt.

Domājot par šo tēmu man acu priekšā uznira divi atšķirīgi cilvēki. Abi pāragri novecojuši, noguruši, ar sašķobījušos veselību, bet vēl 50 gadu slieksni nesasnieguši.

Abiem ir ļoti daudz ko dot, jo ir gan pieredze, gan zināšanas, gan darbaspējas un silta sirds. Taču viņi neko nedod un es aizdomājos kādēļ, jo man tas šķiet kaut kāds pretdabisks stāvoklis, kurā es nekad neesmu atradusies, man vienmēr ir vēlme dot un es meklēju veidus, kā es varu vēl vairāk dot no sevis pasaulei.

Es šos cilvēkus pazīstu, tādēļ viens, kas ir labi situējis savu ģimeni ar daudz īpašumiem, vienmēr pārslogots darbā un ģimenē, iespējams, atbildētu aptuveni tā: kādēļ man kādam tāpat vien kaut kas jādod? Vai man kāds ir devis? Esmu smagi strādājis un uzskatu, ka katram pašam ir jānopelna sava dzīve.

Protams, ka ir daudz liekēžu, kuri gaida uz saviem labdariem un tur tā palīdzēšana tikai ļauj viņiem palikt viņu nabadziņu statusā. Ne par to ir šis stāsts.

Stāsts ir par to, ka šī cilvēka dvēsele skumst, jo nerealizējas lielākām lietām. Viss notiek ap naudu, īpašumiem, ģimenes pabarošanu, drošību – pamatvajadzību līmenī. Neesmu dzirdējusi, ka tur ir kultūras pasākumu apmeklējumi, kādas intelektuālas intereses, kaut visi ir ar maģistra izglītībām. Man no manas pozīcijas šķiet: Tev ir tik daudz zināšanu, tu taču varētu dalīties ar tām kādā blogā, dot tās jauniešiem, organizēt kādus pasākumus interesentiem, rakstīt grāmatu, uzsākt kādu ekoloģisko akciju, pamatojoties uz savu pieredzi un zināšanām.

Nezinu, varbūt kaut kur iekšā tas ir, man pat gribētos ticēt, ka ir. Varbūt vienkārši nav spēka.

Tas ir tas, ko es ievēroju otrajā cilvēkā. Te gan ir vēlme dot un kalpot, padarīt pasauli labāku, bet absolūts enerģijas trūkums. Nekā nav, nekas nepieder, nekas nav paveikts- lielākā daļa no dzīves notrallināta, mēģinot no tās paņemt, izspiest visu, cik vien var, izmantojot dzīves dotos resursus un apkārtējos cilvēkus izklaidēs un ballītēs.

Nav spēka piecelties, nav spēka saņemties, šķiet, ka vēl nav pietiekami zināšanu, prasmju, nav īstais brīdis, bet gadi iet un nekas pats no sevis nemainās.

Varbūt man tikai tā šķiet, bet abos gadījumos dvēseles skumst, jo nav šīs mijiedarbības ar pasauli, kas visa cita starpā dod arī brīvības, lidojuma un prieka sajūtu.

Kā, lai pasaule izkāpj no patēriņa graujošās ēras, ja lielākā daļa cilvēku ir patērētāji? Tā ir kā programma, uzskatu kopums, pārliecība. Raust, paņemt, kur var, nodrošināt sevi un savējos, krāt, izmantot – tas viss ir normalizēts un kļuvis pats par sevi saprotams. Taču Dabas likumi tiek pārkāpti, no tās tiek ņemts, bet nekas netiek dots atpakaļ. Tas agri vai vēlu rada enerģijas izsīkumu un slimības, ķermeņi uzblīst vai notiek iesākumā neredzamas iekšējās izmaiņas.

Es nemoralizēšu, kas manuprāt, jādara, jo parasti jau es rakstu arī sev. Jo es varētu darīt vairāk arī pati. Es vēlējos runāt skaļāk par eglīšu ciršanu un pirotehnikas izmantošanas aizliegšanu, taču atkal to neizdarīju, jo…negribējās pievērst sev uzmanību. Sargāju sevi, jo tā ir vieglāk. Bet tak varēju iniciēt parakstu vākšanu par pirotehnikas aizliegšanu? Un plastmasas maisiņi veikalos, utt.? Varbūt vienkārši aicināt nepirkt produktus plastmasas iepakojumos un to pašu pirotehniku, bet, vai izdosies aizklauvēties pie tiem patērētājiem, kas nedomā par dabu, citiem cilvēkiem, dzīvnieciņiem un putniem? Jā, patērētājs ir tas, kas domā tikai par sevi.

Starp citu, ezotēriskajā pasaulē civilizācijas un Spēki destruktīvajās un konstruktīvajās iedalās tieši pēc šī parametra: kalpojošas sev vai kalpojošas citiem.

Redz, pārdomu raksts sākās ar manām pārdomām par cilvēkiem, kas nedalās, mēģinot sajust, kas tur ir ciet, kādēļ viņi nedalās, bet beidzās ar nespējas dot saistību ar patēriņa domāšanu.

Savukārt, patēriņa domāšana aizved mūs prom no patiesajām vērtībām un cilvēcības brīžiem pavisam nemanāmi…

Dalīšanās, sava tuvākā mīlestība, mīlestība pret dabu (kuras daļa mēs esam) arī ir viena no bāzes vērtībām, ko nedrīkst pazaudēt, vai pie kurās jāatgriežas, ja vēlamies turpināt evolūciju. Nezin, kādēļ pēdējo gadu tieši patieso, dievišķo vērtību aktualizācija un saglābšana man šķiet vissvarīgākā… Lai šis gads ir par vērtībām!

Publicēts

Gads plūsmā

gads plūsmā bilde

Gads plūsmā – gads tuvāk sev

Ir pagājis gads, kurā izaicināju pati sevi, apņemoties to nodzīvot plūsmā. Lai to realizētu, gatavoties sāku vēl pusotru gadu iepriekš. Tas ir bijis viens no skaistākajiem gadiem manā mūžā un labākā dāvana, ko varēju sev uzdāvināt. Pieredze, atziņas, notikumi, dāvanas, – protams, arī testi ir tik ļoti piepildījuši mani

Šajā gadā mijiedarbība ar auditoriju ārpus Patreon kanāla, ir bijusi minimāla, mans izaicinājums ir ļoti bagātinājis un spēcinājis mani manā iekšējā ticībā savām vērtībām. Esmu pateicīga katram no jums, ka esiet palikuši blakus. Ceru, ka mēs vēl paiesim kādu gabaliņu kopā un iedvesmosimies viens no otra!

Īsti neatceros, kad tas notika- 2021.gada beigās, vai 2022.gada sākumā, kad ieliku lielu sarkanu krustu kalendārā. To datumu laikam vienmēr atcerēšos- 2022.gada 17.oktobris. Tad beidzās mana pēdējā ieplānotā Armēnijas grupa (11.-ā gada laikā) un es apņēmos apturēt to vāveres riteni, kurā pati sevi biju ielikusi.

Jau tas vien bija milzīgs izaicinājums noturēties pretī un neplānot uz priekšu, jo pastāvīgā ideju straume jau tādēļ nepārstāja plūst. Tā arī nebija pirmā reize, kad mēģināju sabremzēties, lai beidzot pati sev atļautu plūst un sajust savu dzīvi tuvplānā.

Visu mūžu biju drāzusies ar maksimāli izspiestu gāzes pedāli, kad gribās paspēt visu, ka nemaz nav laika skatīties apkārt un ‘’piezūmot’’ dzīvi detaļās, niansēs, sajūtās.

Un nē,- es neesmu mērķu cilvēks. Es nelieku sev mērķus un neplānoju nekādus sasniegumus. Nekas no tā, kas man ir, vai, ko esmu sasniegusi, nav bijis ne mans sapnis, ne mērķis. Ir impulss, ir ideja un ienāk tāda iedvesmas un draiva enerģija, interese to reaizēt. Man vajag aizrauties un uz tā iedvesmas viļņa arī iet, nezinot un pat nejautājot, kas tur galā būs, jo laikam jau man patīk pats process. Paskatīties, kur tas iedvesmas vilnis mani aiznesīs. Bet, kā lai iemācās šo slow life, dzīvi plūsmā, ja vienmēr idejas ir aizpildījušas kalendāru gadu uz priekšu?

Īsti neatceros, kādā vecumā es līdz sirds dziļumiem pēkšņi sajutu, ka dzīvei ir termiņš. Ka tā nav bezgalīga. Varbūt ap 45 gadiem. Un tas nav par sajūtu, ka es kļūstu veca, nē. Tas drīzāk ir par to, ka pēkšņi laiks iegūst vērtību. Jo, lai arī tu nezini, taču skaidri nojaut, ka ir konkrēts dienu skaits, kurš vēl ir atlicis.

Domāju, ka lielākā daļa no mums piedzīvo šādu atziņu. Kopš tā brīža, es ļoti aizdomājos par to, ka nevēlos vairs kaut ko atlikt vai gaidīt, un, ka katra diena ir potenciāla dāvana. Un, vai tā tāda būs, ir atkarīgs no manis. Ar ko es šo dienu piepildīšu, kā nodzīvošu.

Dzīvojot ar tādu jaudu un ātrumu, paralēli vēl intensīvi strādājot ar sevi, atrodoties pastāvīgās transformācijās, ļoti daudz kas no šīs pasaules skaistuma un iespējām paliek aiz strīpas.

Jau kādu laiku domāju, vai es tā varētu? Dzīvot plūsmā? Pamosties no rīta un sajust, kā es vēlos nodzīvot šo dienu? Klausīties sevī un sekot iekšējiem impulsiem? Vai vienkārši neiekritīšu kaut kādā slinkumā? Īstenībā, es sapratu, ka nezinu, kā tas ir, jo nekad manā dzīvē es to nevarēju atļauties. Vai arī nespēju atļaut. Kādam dzīvošana plūsmā ir dabisks un viegls stāvoklis, kamēr man- dzīves izaicinājums to vispār pamēģināt!

Atceros to 17.oktobri. Lai nepārkāptu pati savas sarkanās svītras, biju salikusi mēneša laikā 3 grupas. Pēdējās vispār bija tā, ka vienu pavadīju un otru sagaidīju. Pārslodzes dēļ jau biju pusslima un manas meitas saprata, ka ir traki un viena atlidoja nu Gruzijas, otra no Maljorkas, lai palīdzētu man ar pēdējo Armēnijas grupu. Jā, starp citu, tā bija brīnišķīga komandas sajūta, ko izbaudīju pateicoties tam, ka viņas pieslēdzās.

Ak, jā- šis bija laiks, kad kaut kur citā realitātē tika rādīts seriāls Karmas latvieši, bet tas bija tik tālu no manis, ka pat tam, lai saprastu, kā es par to jūtos, bija jāatliek uz vēlāku.

Pēc grupas pavadīšanas, palikām Tbilisi viesnīcā un es visus pārbiedēju, jo, iekrītot gultā, es piedzīvoju dīvainu emocionālo stāvokli- smējos un raudāju vienlaicīgi! Es pati sevi biju iebāzusi mežonīgā maratonā un pati beidzot no tā izkāpusi! Un man nav neviena plāna, neviena projekta, neviena solījums…nekā! Tukšs kalendārs! Nekādu plānu!

Es tik daudz biju domājusi, kāda ir šī sajūta, kad nekas nav jādara, nevienam nekas nav apsolīts, vari jebkurā brīvi sekot savam iekšējam kompasam. Cik daudzi pazīst šo sajūtu?

Īstenībā jau es ļoti daudz par to biju domājusi, kā būtu, ja būtu…

To sajūtu laika nepratīšu aprakstīt ar vārdiem. Tā nav tikai brīvības sajūta, tā ir arī liela potenciāla sajūta. Ko Debesis man piedāvās, ja es no savas puses ļaušos?

Tā kā biju sevi pārmocījusi, tad vismaz mēnesi es ļāvu sev aprast ar jauno stāvokli un vērot, kā mainās neironu saites. Visa mana būtība bija neizpratnē, ka nav vairs jāseko rīta rutīnai, pārbaudot epastus, apspriežot uzdevumu sarakstu ar asistenti, un darot visus tos darbiņus, kas vienmēr bija sakrājušies.

Un, ko iesākt ar enerģiju un informāciju, kura tāpat turpina plūst? To, sapratu, ka nedrīkst apturēt, jo tā ir kā upe, ja aizsprostosi, atradīs citu gultni. Tādēļ turpināju dalīties rakstos, kanālos un ēteros vienkārši ar to, kas prasījās ārā no manis.

Kur es esmu? Kas es esmu? Kā es jūtos ar to? Kur esmu bijusi sevi pazaudējusi, aizmirsusi?

Cik liela dzīves daļa bija atdota citiem un, cik sev? Kas ir manas pašreizējā dzīves posma patiesās vērtības? Ko es patiešām vēlos? Un, ko man vajag?

Pēkšņi sapratu, ka es neprotu vēlēties!!! Es nekad iepriekš neesmu vēlējusies priekš sevis. Ka manas motivācijas pamatā ir bijuši citi. Jādara, jo cilvēkiem to vajag, māja jāremontē, lai bērniem būtu, jāmācās, jāstrādā ar sevi, lai būtu tīrāks instruments Dieva rokās utt.

Kad man prasīja, ko es vēlos, lai neizcērt mežus un tamlīdzīgi. Un to es patiešām no sirds vēlos. Bet priekš sevis vēlēties man bija jāsāk mācīties no nulles…

Dīvaini ir tas, ka tu mēģini un mēģini kaut ko vēlēties, bet nesanāk. Šķiet, ka Tev neko nevajag, ka tev jau tāpat visa pietiek un palielam jau viss ir labi.

Jā, un man bija beidzot laiks ieskatīties spogulī. Un, ne tikai, lai ātri uzliktu skropstu tušu, bet, lai papētītu, kas skatās tev pretī. Ieraudzītu nogurumu acīs un to, ka gadi nestāv uz vietas un, kā es ar to jūtos.

Ir laiks retrospektīvi paskatīties uz savu dzīvi, un šķiet, ka varu būt apmierināta. Esmu realizējusi sevi maksimāli, cik šajā apziņas līmenī esmu spējusi. Dzīvojusi saskaņā ar savām visaugstākajām vērtībām, nenododot sevi brīžos, kad sirds balss ir opozīcijā ar vispārējo bara propogandu. Esmu izaudzinājusi meitas par brīnišķīgiem, mīlošiem cilvēkiem, un arī attiecību jomā, lai arī visādi gājis, esmu pieredzējusi skaistas un piepildošas attiecības.

Man ir maza mājiņa laukos, kur viss ir iekārtots ļoti atbilstoši manai mājīguma sajūtai un ir ļoti liels kārdinājums ‘’iet pensijā’’.

Tajās krustcelēs es atrados vairākus mēnešus, kad domāju, kā tad es tajā plūsmā dzīvošu tagad. Viens ceļš- beidzot pieķerties savam dārzam, jo augi ar mani vienmēr ir ‘’runājuši’’, paņemt kaķi, vai labāk divus, pieskatīt mazbērnus, pāris reizes mēnesī vadīt kādus sarunu un meditāciju apļus, pievērsties grāmatu rakstīšanai, dziedāšanai un savām balss praksēm. Hmm, kaut kas tajā visā ir… tāds laiskas dzīves solījums, bez stresiņa un iespringuma. Jā, un varētu ataudzēt sirmos matus un pamēģināt to dabisko skaistumu savos piecdesmit… Un nospļauties uz ārējo pasauli, lai katrs tak to dzīvo, kā grib… Varbūt es jau šo esmu nopelnījusi? Taču tad es pilnīgi noteikti kļūšu par tanti… Vai es esmu gatava kļūt par tanti? Vai vēl nopietnāk par omi, kas pēc statusa es arī oficiāli skaitos?

Varbūt kāds no jums gaidīja, ka no manis sekos pārliecinošs- Nē! Es neesmu gatava kļūt par tanti! Taču manas iepriekšējā ieraksta pārdomas bija manam nogurušajam garam tik kārdinošas, ka jau domās zīmēju dārza plānu un paskatījos, kāds patversmē ir kaķu piedāvājums.

Mans līdzšinējais dzīves ritms pat par orhideju uz palodzes, un kaut ko vairāk par ziemcietēm dobēs nav atļāvis sapņot, kur nu vēl par kaķi!

Varbūt kāds cits manā vietā sapņotu par ceļojumiem, bet es tajā brīdī pat biju nogurusi no pārvietošanās un brīžiem šķita, ka neieredzu savu mazo zilzaļo čemodānu, kas vienmēr ne līdz galam izkrāmēts (jo nav jau jēgas, tūlīt jāapdeito saturs un jādodas tālāk) kaut kur acu priekšā rēgojās.

Bet man taču bija uzdevums sajust sevi un savas vēlmes! Un visu mūžu es esmu strādājusi ar balsi, bet nekad nav bijis laika, lai izmēģinātu tik dažādās tagad pieejamās balss prakses. Tā es pagājušo ziemu pat pa divi lāgi aizbraucu uz Bali. Un, nevis ar grupu, kā parasti, bet sev. Otrajā reizē viena pati. Un tur pa īstam sajutu un noķēru to plūsmas sajūtu. Jo mājās jau vienmēr var ieplānot pirtiņu ar ģimeni, pusdienas, draugus… Nu, kādu, priekš kā kaut ko darīt. Un, protams, ka es zinu, ka es daru arī priekš sevis, taču motivāciju varu atrast tikai tad, ja it kā to daru priekš citiem. Un te nu, pagājušās ziemas otrajā Bali braucienā notika tas lūzuma moments, kad nolēmu- kļūšanu par tanti un omi tomēr atlikšu.

Jo vecums nav par gadiem pasē. Vecums ir tad, kad vairs neko negribās.

‘’Tu pēc pēdējā Bali esi ļoti izmainījusies’’, ‘’pastāsti, ko tu dari priekš tā’’, utml. jautājumu ir bijis samērā daudz.

Viss sākās tieši ar šo manu izvēli. Tātad, tas sākas galvā. Tas sākas ar lēmumu, ievilkt jaunu elpu un kaut ko sākt darīt. Interesanti, ka abi šie lēmumi- kļūt par tanti un kopt dārzu, vai palikt iekšēji jaunai un dzīvot krāsaini, no malas izklausās egoistiski. Abi ir it kā sev. Taču tie ir divi dažādi iekšēji stāvokļi.

Īstenībā, liktenis (Augšiņas, vai Dievs) man palīdzēja pieņemt šo lēmumu, jo Bali, ‘’pareizi’’un vegāni ēdot, saķēru nopietnu vēdera vīrusu (versija, ka tas bija vēdertīfs). Tam visam fonā bija vēl lielais separācijas process ar jaunāko meitu un vēl virkni dažādiem iekšējiem momentiem. Vienvārdsakot, bez visa tā, kas piederas pie vēdervīrusa, vēl divas nedēļas man bija slikta dūša, un dedzināšana teju pie jebkura produkta. Ar temperatūru es aizlidoju uz Gruziju un vēl ilgs laiks pagāja, kamēr atkopos.

Pēdējā dienā Bali mani apciemoja draudzene, atnesa zāles, jo degu kā ugunī un izbrīnā pateica, ka, neskatoties uz savu stāvokli, es ļoti labi izskatos… Es padomāju, ka viņa mani cenšas uzmundrināt, taču jau atbraucot mājās, es redzēju, ka spogulī uz mani skatās cits cilvēks. Ne tikai 6 kg vieglāks, bet arī vismaz tikpat daudz gadus jaunāks. Bija notikusi piespiedu attīrīšanās un tranformācija.

Meklējot produktus, no kuriem nav slikta dūša, es sāku brokastīs ēst pēc Keto vai fitnesa (to mēdz visādi saukt) principa: olas, avokado un lasis, maizes šķēle. Šīs detaļas atskaņoju, jo ļoti daudzi jautā. Ideālā variantā ēdu vēl tikai otru reizi ap 16:00, ko pašai gribās. Izslēgusi esmu piena produktus un vēl dažus, kas konkrēti man neder.

Principā, pēc šī notikuma, es arī galīgi izlēmu atlikt došanos pensijā un pievērsties arī vairāk savam ķermenim, izskatam, man sagribējās pamēģināt šādas tādas procedūras, atrast stilistu un nomainīt garderobi (to vēl neesmu izdarījusi), pie reizes būtiski izmainot kvantitātes un kvalitātes attiecību savā skapī. Ak, jā- un pierunāt sevi uz kādu fotosesiju. Uz vienu pašlaik ir izdevies un otru, – atkal kaut kā nepierunāju. Fotosesijas ir ļoti terapeitiskas. Vispār esmu sava vizuālā tēma meklējumos, jo vēl jau esmu transformācijas procesā. Un, kad būšu stabilizējusies, tad jau būs arī skaidrāks, kas man atbilst.

Tas ir stāsts par manu fizisko veidolu, par ‘’āriņu’’, bet daudz būtiskākas izmaiņas notiek ‘’iekšiņā’’

Tā kā pats izaicinājums jau ir par tēmu ‘’izvēlēties sevi’’, tad arī testi no dzīves tiek doti tieši šajā tēmā. Gada laikā bija 4 tādi nopietnāki iekšējie procesi un trīs no tiem privātajā sfērā- ar abām meitām un partnerattiecībās. Pēdējā tēma man bija ar grupu, ko organizēju uz Bali un, kad to organizēju jutu, ka pa vecam vairs negribu, bet pa jaunam vēl nezinu kā, tādēļ aizgāju pa veco taciņu, un tas man atspēlējās ļoti, – gan tajā, ka daudz no kā, ko plānoju vienkārši nojuka, gan manā neapmierinātībā pašai ar sevi un savu nespēju pateikt citiem, ka būs savādāk.

Pilnīgi visās šajās situācijās, es, kā ierasts, citu vēlmes, emocionālo labsajūtu, ērtības noliku augstāk par savējām. Tik interesanti, ka šoreiz man to vairs neļāva no Augšas.

Tajā pašā laikā, situācijās ar tuvajiem, es iekritu dziļās emocionālās bedrēs un it kā iztīrīju ļoti dziļus, neapzinātus un karmiskus slāņus, jo apzinātībā esot jau visu pieņem un saproti. Tādēļ zinu no savas pieredzes, ka vienlaikus vari būt apzinātībā un vērot sevi no malas, taču izdzīvot ļoti dziļas sāpes. Ja kaut kam ļoti dziļam ir jātransformējas caur sāpēm, tad nekāda apzinātība to nevar aizvietot. Kaut gan nenoliedzami lielākajā daļā dzīves situāciju tas labi strādā- paskaties uz visu no malas, noņem tam svarīgumu, pieņem un pateicībā palaid.

Bērns taču arī dzimst sāpēs, – tā sāpēs dzimst arī mūsu jaunais es.

Savā ziņā šis gads bija par līdzsvaru un visu dzīves jomu aktualizēšanu, jo, jāatzīst, ka nemanāmi realizācijas sfēra bija kļuvusi pārāk prioritāra. Teikšu, ka brīžiem tā aizņēma 80% manas dzīves. Jā, es mīlu to, ko daru. Es aizraujos un iedvesmojos no ideju realizācijas. Es mīlu cilvēkus un vēlos dalīties tajā, kas ir man vai nāk caur mani. Taču, lai pa īstam sajustu dzīves garšu, tā jābauda lēnām. Izgaršojot katru dienu, katru dzīves jomu, katru aspektu un… pašai savu esību. Ģimene, partnerattiecības, attiecības ar draugiem, apmācības un zināšanu padziļināšana, hobiji un citas intereses ārpus realizācijas, ceļojumi, dārzs un māja, – katra no šīm jomām ir svarīga un šis gads man ļāva ļoti to novērtēt. Un tieši pateicība šīm pārējām dzīves jomām, ka tās man ir un man ir ko kopt un lolot, ir tās, kas man šo gadu padara par vienu no skaistākajiem manā dzīvē. Esmu pietuvojusies tam savam iekšējam apmierinātības un klusas laimes stāvoklim, ko nekad pa īstam nesajutu skrējienā esot. Ik pa laikam pati brīnos un iekšēji jautāju ‘’tā tik tiešām var’’? Izrādās, ka tas ir iespējams! Es neko neesmu zaudējusi,- joprojām realizēju un dalos ar to, ko zinu, saprotu un sajūtu, taču pilnu krūti arī izdzīvoju citus dzīves aspektus, jomas un atplestām rokām saņemu tos pārsteigumus un dāvanas no Augšas, kas nāk kādreiz pārpildītā kalendāra vietā! Par dzīvi plūsmā! Esam!

 

Publicēts

Pasauļu atdalīšanās aktualitātes

pasauļu atdalīšanās

Pēc pagājušā gada decembra enerģētiskā divu galveno zemes vibracionālo līmeņu atdalīšanās, dvēseļu līmenī notiek procesi, ko īsumā līdzībā var raksturot šādi:

“Iepriekšējā periodā (īpaši kopš 2020. gada) notika masveida dvēseļu virzība uz pārejas portālu 2022. gada decembrī. Pēc dažādiem avotiem, pārgāja 12-20%, pārējie-, gan tie, kas vispār nekur nevirzījās (aizmigušie), gan tie, kas neizgāja, turpina savu attīstību dualitātē (3,2-3,5D).
Tie, kas pārgāja (daudzi vēl negatavi (neizstrādātu karmu, Ego, nepietiekamā vibrāciju līmenī), bet ar dvēseles izvēli un potenciālu), alegoriski runājot, sakāpa kuģos.
Tātad, līdz 2022. gada decembrim, liels daudzums dvēseļu plūda krasta virzienā, lai sasēstos kuģos un dotos uz “Jauno Zemi”. 12-20% atbilda vibrāciju parametru zemākajai atzīmei, lai tiktu ielaisti kuģos.
Kuģi dažādi (arī atbilstoši dvēseļu vibrācijām). Ātrumlaivas nonāks otrā krastā salīdzinoši ātri, kur jau sāk veidoties JZ aizmetņi, kamēr lielo prāmju ceļš var notikt līdz 2025. gada beigām, jo pa ceļam vēl ļoti daudz izstrādajamā/dziedināmā/atlaižamā.
Daži nolec un peld atpakaļ uz veco krastu.
Kuģiem pamazām nonākot galapunktā, sākas dvēseļu satikšanās, pievilkšanās kopējiem projektiem, jo šeit strādā citi mijiedarbības principi un likumi.”
…
Šeit satiekas līdzvērtīgi darītāji horizontālai sadarbībai, jaunās pasaules reālai veidošanai.
Meistari un skolnieki, guru un sekotāji, – šāda tipa modelis bija vajadzīgs (un paliek aktuāls) līdz pārejai, lai mācītos kalpot un palīdzēt citiem tikt līdz krastam un iekāpt kuģī.
Viss darbs uz kuģa, jau paša meistarība, paša eksāmeni.
…
Vecajā pasaulē paliek divu veidu meistari, lai palīdzētu tām dvēselēm, kuras gatavosies nākamajai iespējai “uzkāpt uz kuģa” (2028. gads pēc S.Rakeli).
Tumsas un Gaismas skolotāju mācībstundas palikušajiem un tiem, kas “uz kuģa”.
…
Apjukums tiem, kas atrodas uz kuģa. Vecie mijiedarbības modeļi nestrādā, jo vairs nav rezonanses, kontakta ar tiem, kuri palika krastā. Viņi vairs tevi “nedzird”.
Pastiprināta Ego transformācija, lai varētu iziet uz jauno mijiedarbības veidu Jaunajā pasaulē.
Energoapmaiņas principu maiņa.
Gatavības pārbaudes un testi no Augstākiem Spēkiem. Dubultie vēstījumi, izšķirtprasme, ticības apliecinājums.

Nākamajā ēterā iedziļināsimies notiekošajos procesos un mācīsimies saprast, izšķirt, kas ir kas… Kur mēs esam un, kas un kādēļ ar mums notiek. Kas uz mums attiecas un, kas vairs nē.
Izskatīsim pašreizējā laika “lamatas” (testus), reālus piemērus ar mācībām un meistariem aktuālajās tēmās.
Piemēram, finanšu un pārpilnības tēma,- kur beidzas karmiskā tēmas izstrāde, darbs ar ierobežojumiem, izpratne par līdzvērtīgu energoapmaiņu, bet, kur sākas dažu meistaru spiediens uz bagātību, greznību, patēriņu, stimulējot Ego vēlmes.
Ne jau meistars ir nepareizs, tu esi ieradies uz apzinātības testu.
Jo augstākas vibrācijas, jo vienaldzīgāks cilvēks ir pret materiālajām lietām, uzmanības un interešu fokuss novirzās citur. Atkarībā no tā, vai tu piekrīti, nepiekrīti vai daļēji piekrīti šim apgalvojumam, var saprast, kur patlaban esi.
Pārpilnības stāvoklis, nevis kā bagātības un naudas daudzums, bet gan kā pietiekamības, paļāvības stāvoklis, ka viss, kas vajadzīgs Tev ir pieejams.


14.oktobrī lielais ēters (2-3h) ar praksi par ziedojumu.

“Enerģētiskā prakse veseluma stiprināšanai un apzinātībai.”

Reģistrācija šeit:
 PASAUĻU ATDALĪŠANĀS AKTUALITĀTES

Patreon dalībniekiem iekļauts, pārējiem par ziedojumu.

Publicēts

Durvju aizvēršana uz pagātni

Tā ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā optimizēt savus enerģijas resursus. Īpaši vērtīgi aizdomāties tiem, kas jūtas iztukšoti, bez spēka, bez vēlmes kaut ko darīt un kustēties uz priekšu.
Divdesmit četru stundu laikā, kuras pavadīju Latvijā, kārtojot dažas formalitātes, satiku visus savus tuvākos cilvēkus. Vēlas vakariņas pie mammas, agra kafija ar tuvākajām draudzenēm, pusdienas ar savu ģimeni. Vakariņas jau lidmašīnā.
Domāju par savu trako lidināšanos – Gruzija- Viļņa, tad brauciens uz Rīgu un atpakaļlidojums nākamās dienas pēcpusdienā. Lai arī tās bija formalitātes, ko klātienē 2h laikā sakārtoju, satikšanās ar Savējiem tik ļoti piepildīja mani un nodzēsa visu fizisko pārlidojumu un pārbraucienu radīto slodzi.
Sēžu tagad laimīga un piepildīta lidmašīnā ar datoru klēpī un domāju, ka tas kā jūtos savā ziņā ir zināmu izvēļu, lēmumu un darbību rezultāts.
Īsā laikā es, pat īpaši neplānojot, tiku pie rezultāta, kurš sniedz šīs īpašās sajūtas.
Man ļoti svarīgas ir attiecības ar līdzcilvēkiem un uzskatu, ka tas ir darbs. Visās attiecību jomās ir bijušas un ik pa laikam mēdz gadīties šūpošanās, turbulences posmi, taču gala rezultāts vienmēr ir jauns dziļuma līmenis.
Cilvēki dažādi veido savu komunikācijas loku. Kādam pietiek tikai ar ģimeni, kādam ir viens labākais draugs, draudzene, kādam atkal ir daudz draugu un tusiņu.
Kādam der daudz, bet paviršas, vieglas pazīšanās, kāds komunicē un tiekas reti, bet dziļā savienojumā un kvalitātē.
Neatceros precīzi, kad man sākās tas posms, kad es pēkšņi pamodos no rīta un sapratu, ka dzīvei ir termiņš. Ka tā nav bezgalīga un attiecināt uz sevi teicienu, ka ‘’visa dzīve vēl priekšā’’ vairs vienkārši nevar. Aptuveni 42 gadu vecumā tas notika.
Priekš manis tā bija tāda kā robežšķirtne, kad katra diena kļuva vērtīga. Vairs negribējās kādu no tām palaist vējā, izniekot bez jēgas.
Tas bija laiks, lai izvērtētu savas prioritātes, kas man ir svarīgs? Kam es vēlos veltīt savu laiku, uzmanību, enerģiju? Ko es vēl neesmu piedzīvojusi? Pēkšņi dzīvei parādījās cita vērtība un analizējot, kā es tērēju savu resursu, pamazām sāku to pārkārtot.
Katru savas dzīves jomu, nošķirot un nospraužot robežas starp savu darbu/realizāciju un pārējo dzīvi. Sakārtojot, cik laika dienā veltu darbam un, kā šo laiku strukturēju.
Ko daru pati un, ko uzticu asistentiem.
Izanalizēju savu komunikācijas jomu ar visiem cilvēkiem; ar kuriem ir līdzvērtīga apmaiņa, ar kuriem nav. Pamazām pārstāju komunicēt ar tiem, ar kuriem vairs īsti nejutās tā vēlme vai nebija apmaiņas.
Pārstāju runāt pa telefonu, jo sajutu, ka man tas paņem daudz enerģijas un tas laiks nav regulējams. Pat sapratu, ka man izteikti nepatīk runāt pa telefonu. Sapratu arī kāds tam ir iemesls. Atklāju balss ziņas, kas atbilst manam formātam, jo manā dienas režīmā ir klausāmās un atbildāmās stundas, kad pilnībā noskaņojos uz cilvēkiem un enerģijām, kas caur balss ziņām nāk vai tiek nodotas no manis. Balss formāts ir kļuvis par tādu īpaši dziļu komunikācijas veidu, jo tajā nav divu paralēlo uztveres veidu (klausīties un domāt, ko atbildēt). Var pilnībā iegrimt un būt klāt klausoties un pēc tam ļauties plūsmai atbildot. Šie ‘’voisiņu romāni’’ ir īpašas attiecības ar pašām tuvākajām dvēselēm un tādu ir patiešām maz, tur ir jaudīga un līdzvērtīga energoapmaiņa un pievienotā vērtība.
Protams, ka nekas nevar atsvērt klātienes dzīvās satikšanās, – tās vienmēr ir svētki.
Un viena no svarīgākajām tēmām, kam pieķēros, tas bija darbs ar pagātnes tēmu. Jeb ar apzinātības palīdzību, apgūt jaunu iemaņu un prasmi- aizvērt durvis uz pagātni.
Vienā P. Kļavas lekcijā viņš citēja kādu austrumu gudrību, kas skanēja aptuveni tā, ‘’ja vēlies apskaidroties, atsakies no vēlmēm un no pagātnes’’.
Par to esmu daudz domājusi apzinātas dzīves dzīvošanas un ŠEIT UN TAGAD koncepta sakarā. Kamēr mūsu uzmanība un enerģija ir pagātnē vai nākotnē, tā nav pie mums- šodienā, šeit un tagad.

Darbs ar pagātni caur apzinātību un dažādās praksēs, atgriež milzīgu resursu. Jo ikdienā cilvēki daudz uzmanības (lasi enerģijas) velta atmiņām, pārcilā un analizē dažādus pārdzīvojumus, savas reakcijas, dzīvo aizvainojumos un nedziedinātās traumās.
Pagātnes notikumus nevar izmainīt. Un arī nevajag. Tie ir bijuši vajadzīgi, dvēseles pasūtīti, lai iegūtu pieredzi un enerģijas nokrāsas.
Izproti, kādēļ tā ir bijusi, kādas mācības nesusi, kādas kļūdas pieļautas un jālabo, un izņem visu enerģiju no pagātnes. Šādas meditācijas un prakses arī es pati vadu jau vairāk kā desmit gadus. Tās ir dažādas: gan piedošana, pieņemšana, parādu atdošana, dvēseļu fragmentu atgriešana, enerģētisko saišu atsiešana utml. Manuprāt, tās ir ļoti efektīvas.
Protams, krīzes akūtajā posmā vispirms ir jāapdzēš ugunsgrēks un jāizlīdzina emocionālais fons, tam ir savas prakses un paņēmieni, un pēc tam var ķerties pie enerģijas savākšanas no pagātnes.
Atkarībā no apzinātības līmeņa un enerģētiskajiem ieguldījumiem, ir atkarīgs laika periods, kurā var pilnībā pabeigt doto mācībstundu, izejot uz harmonisku stāvokli, kurā tu vairs nedomā un nemal šo situāciju, jo esi izpratis tās jēgu tavā dzīvē un tev sniegtās mācības, esi pieņēmis gan situāciju, gan tajā iesaistīto cilvēku rīcību, pat, ja līdz galam to nevari izprast, esi izņēmis savu enerģiju- nav vainas, nav kauna, nav nožēlas, nav sevis un citu nosodījuma. Parasti tad šī situācija un tajā iesaistītās personas vai nu pilnībā pazūd no dzīves, jo jūsu savstarpējie uzdevumi ir beigušies, vai saskarsme ir minimāla un absolūti neitrāla.
Visums (Jūsu Augstākais ES) negrib tērēt resursus, lai organizētu saskriešanās ar bijušajiem, ja viss ir izdarīts, tai energoapmaiņai vairs nav jēgas. Ir jāprot pateicībā palaist no savas dzīves visu, kas reiz ir kalpojis tavai izaugsmei.
Turpretī, ja viss nav paveikts vai apgūts, tad bijušie rēgosies acu priekšā sociālajos tīklos, jūs saskriesieties uz ielas, vai arī līdzīgas situācijas atkārtosies tikai jau ar citiem personāžiem.
Par vēlmēm, kas pieļauju bija domātas, kā prāta iegribas, šeit neizplūdīšu, jo ir daudz konceptu par nepieķeršanos vēlmēm, par prāta ilūziju būvēšanu un tajā visā ielikto resursu daudzumu, kas var formēt ar dvēseles uzdevumiem nesaskanīgu vai pat pretrunīgu dzīves līniju.
Manifestācijas prakses, manuprāt, ir tāds pretrunīgs pasākums. Līdz zināmam attīstības līmenim. Jo neesot saiknē ar dvēseli, prāta gribulīšu piepildīšana tikai attālinās no dvēseles patiesā ceļa, jo manifestācija no prāta prasa daudz vairāk resursu ieguldīšanu, kā dabisks Radītāja stāvoklis, kad viss notiek pats no sevis, jo kusties uz priekšu saskaņā ar iekšējo balsi. Noteiktā vibrāciju līmenī savas realitātes radīšana ir automātiska un dabiska. Tā notiek pati no sevis. Tava patiesā realitāte var būtiski atšķirties no prāta uzbūvētajām ilūzijām un ekspektācijām.

Man par izbrīnu lielu rezonansi izsauca mans piemērs, ko minēju savā Instagram ēterā, kur attiecības salīdzināju ar biznesu. Protams, ka attiecībās ir daudz lielāka emocionālā un neracionālā, domāju, arī neredzami, karmiskā daļa, tādēļ šis piemērs nevar būt absolūts, bet es te to pieminēšu, jo tieši šī rezonanse, manī radīja impulsu izvērst šo tēmu arī rakstiski.

Kad divi partneri pieņem lēmumu veidot kopēju biznesu, katrs no tiem iegulda to, kas viņiem ir. Ja parastajā biznesā peļņu saņem procentuāli ieguldītajam, tad attiecībās rezultāts ir kopējs. Visbiežāk neirotiskās attiecības balstās uz nevienmērīgu enerģijas ieguldījumu no katra no partneriem. Kā jau komentāros minēja par harizmātiskajiem narcisiem, psiholoģiskajiem un emocionālajiem varmākām, par vampīra/donora, upura/varmākas attiecību modeļiem- jā, tādu, vairāk vai mazāk izpaustu ir daudz, un tā ir plaša tēma, ko pašlaik ļoti plaši atspoguļo arī dažādi populāri psihologi.
Taču ir arī veselīgākas attiecības, kurās katrs iegulda, ko nu var un saprot. Bieži vien nesakrīt emocionālās vajadzības un ir daudz neizdziedinātā visos variantos, kas rada dažādu šūpošanos.
Lielākoties attiecības ar partneri mums tiek dotas, lai mums būtu iespēja augt, ieraudzīt trigerpunktus, apzināti meklēt tiem cēloni un dziedināt. Atbalstīt otru viņa dziedināšanas ceļā, kas ir dvēseles dabiskā plūsma, ja mīlestība ir stiprāka par ego programmām. Kā rāda nepielūdzamā statistika, tad vairākums attiecību izjūk. Bizness bankrotē. Iemesli var būt dažādi.
Kad lietas virzās uz bankrota pusi, pāri var censties tās saglābt, un caur krīzi iziet uz nākamo līmeni, bet, ja nesanāk, tad attiecības beidzas.
Ko dara, kad bizness ir bankrotējis? Jā, notiek notikušā analīzes process, secinājumu izdarīšana utt… Bet praktiski? Jā, pilnīgi noteikti tur vairs negulda iekšā enerģiju. Tieši otrādi,- cenšas, izņemt, izvest visus iespējamos resursus un atgūt tik ieguldītā, cik iespējams. Šajā gadījumā tas tieši ir arī viss augstāk aprakstītais. Ar pateicību aizvērt durvis uz pagātni, neturpināt tur virzīt enerģiju, izņemt no turienes tik enerģijas, cik tas ir iespējams, novirzīt fokusu (savu enerģiju) uz kaut ko, kas palīdz tikt ārā no krīzes radītajām sekām (lasi, paaugstināt vibrācijas), līdz atveras jauni ceļi un iespējas, atbilstoši paveiktajam darba ar sevi apjomam!
Kā vienmēr, priecāšos par atgriezenisko saiti!

Publicēts

Par individuālām konsultācijām un meistariem

Es eju regulāri uz individuālajām sesijām un konsultācijām pie speciālistiem un citiem meistariem. Jo tas palīdz ātrāk virzīties uz priekšu, palīdz ieraudzīt situāciju no cita skatu punkta, saņemt atbalstu un/vai dziedināšanu.

Kā es izvēlos? Ir bijis visādi- esmu no tarologa saņēmusi jaudīgas un vērtīgas atbildes, bet ar pāris populāriem astrologiem piedzīvojusi vilšanos. Man ir gan ļoti vērtīga pieredze psihoterapijā, gan tāda, kur knapi sagaidīju pirmās konsultācijas beigas, lai tiktu ārā no terapeita kabineta…

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka meistars un rezonanse ar to ir primāra, bet instruments- sekundārs. Pieredze, profesionalitāte arī ir svarīga, jo diletantisma ir ļoti daudz šodien, taču mani vairāk uzrunā tas, cik meistars ir padarījis darbiņu apts ar sevi: vai viņš un viņa enerģija simbolizē visu to, ko viņš stāsta un māca? Vai viņš ir sakārtojis savu dzīvi atbilstoši savai filozofijai?

Vai caur šo cilvēku plūst skaista, harmoniska, pieņemoša enerģija? Lūk, tas man šķiet ļoti svarīgi.

Vai es vienmēr ņemu vērā to, ko man saka? Nē. Bet es vienmēr ieklausos un paņemu to, ko varu paņemt dotajā momentā. Ir meistari, pie kuriem eju gadiem, jo ir rezultāts, it īpaši, ja runājam par tiem, kas strādā ar dziedinošajām enerģijām un metodēm čenelingā vai kā citādi.

Nevaru iedomāties sevi sēžot traumā nedēļām un mēnešiem, man tas šķiet tāds mazohisms. Jā, vienā rāvienā parasti ar sakni izraut neizdosies, bet tikt uz nākamo izpratnes, pieņemšanas un dziedinājuma līmeni, gan.

Ar šo ierakstu vēlos motivēt un aicināt sasparoties uz aktīvāku darbu ar sevi individuālajās sesijās, jo tā var daudz ātrāk tikt uz priekšu, it īpaši sajā laikā, kad ”jārok dziļi un ātri”. Padalies ar saviem meistariem (taro, astrologi, Human Design, sakārtojumi, psihoterapija, čeneleri utt.), bet es padalīšos ar savējiem! Lai mēs visi iedvesmojam viens otru un atceramies, ka pārmaiņas sākas ar mums pašiem!

2.daļa

Pateicos visiem, kas gan šeit, gan Telegram, gan Instagram un Facebook padalījās ar saviem meistariem, kā ar pieredzi, kura ir zelta vērta!

Rakstot par savu meistaru izvēli, es nepieminēju vienu faktoru, kas man ir ļoti būtisks. Ko var tikai sajust. Un tas ir tīrs nolūks.

Tīrs nolūks tas ietver sevī vēlmi dot, dalīties, kalpot, palīdzēt no tīras sirds. Tie, kam ir šis nolūks, parasti ir ar atvērtu sirdi, elastīgi attiecībā uz energoapmaiņu, jo tā nav primāra. Šajos cilvēkos nenolasās lepnība, pārgudrība un pārākums. Ir ārejas pazīmes, pēc kurām šos cilvēkus var atpazīt, bet bieži vien to var tikai sajust.

Agrāk, gadus 7-15 atpakaļ izmantoju, pamēģināju dažādas, gan dzimtas kārtošanas, gan koučinga, gan citas metodes, kas strādā ar psiholoģisko (mentālo, emocionālo) plānu un šīs inkarnācijas tēmām. Pamazām, apgūstot dažādas metodes pati un saprotot, kā darbojas šie mehānismi, un, galvenokārt, dziļi iepazīstot un sākot just pati sevi, iemācījos efektīvi izstrādāt tās tēmas, kas regulāri paceļas, atrodoties uz pastāvīga pašattīstības vektora.

Kā jau esmu teikusi, es sevi uztveru kā daudzdimensionālu būtni un mans šīs dzīves avatars, tā enerģētiskie ķermeņi, traumas un uzdevumi, manā uztverē ir ap 20% no visa, ko jūtu kā ES ESMU būtību.

Papildus ir mans Dvēseles plāns, ko nosacīti sadalu divās daļās. Viens ir karmiskais, jeb tās astes, kas ir palikušas neatstrādātas ar citām dvēselēm un uzdevumu plāns, jeb potenciāls, unikalitāte, ko Dvēsele vēlas šeit izpaust un attīstīt- tas saistās ar realizāciju katrā no dzīves jomām.

Protams, ka viss ir saistīts savā starpā. Iepriekšējo dzīvju ”astu”atstrādei tiek izvēlēti dzimšanas apstākļi, rodas traumas, kuru dziedināšanas rezultātā gan ir iespēja izlīdzināt energoapmaiņu (karmiskos parādus), gan slīpēt tieši tās enerģijas kvalitātes un īpašības, kas dvēselei nepieciešamas.

Ja ar pirmo daļu, lielākoties ar psiholoģiskām, gan enerģētiskām metodēm tieku galā pati, tad tieši šim ārpus šīs dzīves plāna kārtošanas procesam es izvēlos atbilstoša profila speciālistus.

Esmu gājusi pie daudziem un dažādiem vismaz 10 gadus. Kādi no tiem vairs nepieņem individuāli, ar kādiem pazudusi rezonance, ar kādiem uzticēšanās par to, kas atrodas ”trubas otrā galā”. Meklējumu laikā dažādi brīnumi pieredzēti 🙂

Parasti necenšos ieteikt speciālistus, jo katram pašam ir jāsajūt sava rezonance, savs cilvēks, taču tā kā man bieži jautā, gan ko es par kādu domāju, gan, ko varu ieteikt, tad dažus, pie kuriem eju šajā laikā periodā šeit pieminēšu. Tikai piebildīšu, ka tas, kas der man, var izraisīt vilšanos un nepalīdzēt citiem, jo katrai problēmai, ir savs speciālists un savs līmenis, kurā tā tiek skatīta un risināta.

Kā pirmo pieminēšu Inesi Kanapoli, kura daudzu gadu garumā ir man līdzās un nezinu nevienu jaudīgāku un spēcīgāku speciālistu darbā ar enerģētisko tīrīšanu un visiem gan šīs, gan citu dzīvju enerģētiskā/neredzamā plāna jautājumiem. Telegrammā kanāls Gaismas Upe. Latvijā tad viņa ir teju vienīgais cilvēks, pie kuras esmu gājusi. Un vēl pirtniece Dace Ločmele (FB Daces Pirts), kura ir gan ķermeņa, gan gara dziedniece.

Pašlaik regulārāk eju pie čeneleres un regresoloģes Tatjanas Gebel (Vācija, krievu valodā), kur var strādāt ar ārkārtīgi plašu jautājumu diapazonu, tajā skaitā arī ar enerģētisko lauka tīrīšanu un kārtošanu. Tā kā tā ir jau vairāku gadu pieredze, tad manā gadījumā tas liecina par ļoti labiem rezultātiem.

Šad tad aizeju pie mūsu ukraiņu speciālistes, čeneleres Tamāras Kušinas (Kipra, krievu valodā), viņai ir spēcīgas dziedinošas enerģijas un arī interesanta griezuma informatīvais kanāls.

Reizi gadā saistībā ar sava kanāla ”apdeitu” un realizācijas tēmām eju pie Inessas Guterman (Malta krievu un angļu valodās), kuru uzskatu par vienu no jaudīgākajiem kanāliem ar visplašākajām pieejām. Tur parasti ir informācija, kuru nekur citur dabūt nevar. Cosmoharmony.com, YT un TG kanāli. Īpaši ieteiktu viņas čakru diagnostikas konsultācijas opciju, kur ir ļoti izvērsta un plaša info un ne jau tikai par čakrām, bet par visām dzīves jomām un uzdevumiem.

Šad tad uznāk vēlme pamēģināt kādu citu, bet ne ar vienu nav tā klikšķa vai wau sajūta izveidojusies, lai ietu vēl kādu reizi.

Un vēl ir manas redzošās tuvās draudzenes, dvēseles māsas: Eka (Krievija/Gruzija, Artoteka IG), Valentīna (Ukraina, YT Valentina Pavlenko, individuāli pašlaik nepieņem, ) un Nellija (Gruzija Nelli Machaidze FB), caur kurām nāk ļoti vieda un skaista plūsma, ar ko mēs apmaināmies un, kas ļoti palīdz uz šī ceļa…

Vēl ir daži meistari, pie kuriem mācos pati, fragmentāri apgūstu balss prakses, elpošanu, vibrāciju dziedniecību, bet tas īsti neattiecas uz šo tēmu…

Lai katram izdodas atrast savējo!

Publicēts

Kompliments no Dieva

Šodien vēlos pastāstīt par savu ģimeni, precīzāk par meitām.

Teikt, ka es ļoti viņas mīlu un lepojos, ir neko nepateikt, jo vārdiem jau nav izsakāma tā sajūtu gamma, kad mēs vērojam kā mēs turpināmies savos bērnos.

Individuāla apziņa, raksturs, talanti un tomēr tajā visā ir daļiņa no tevis. Vecāki mani sapratīs.

Nav mums gājis viegli un esam kopā cauri ellītei izgājušas, daudz ir pārdzīvots, daudz dziedināts un ir vēl ko darīt, taču tas viss ir ļāvis iet kopā, augot man, šī transformācija, nevarēja neskart un neietekmēt viņas.

Jau mazotnē, dzirdot kā viņas ”konsultē” pa garīgām tēmām draudzenes, es smaidīju, bet nekad neesmu spiedusi savas meitas izvēlēties tādu pašu ceļu kā eju es. Kaut arī redzu, ka esmu autoritāte viņām, manī ieklausās, taču es vēlos tikai to, lai viņas iet savu ceļu, lai dzīvo laimīgu un piepildītu dzīvi, lai realizē to potenciālu, ar kuru ir atnākušas, negaidot kaut kādu mistisku īsto vai pareizo brīdi.

Krista, kopā ar savu toreiz vēl draugu Kristapu, pirmo reizi organizēja savu bērnu nometni, mana lielā pasākuma laikā. Toreiz viņai bija 15 gadi.

Viņi gaidīja, kad Krista pabeigs vidusskolu, paralēli LLU studējot Jogas un Indijas studiju gada programmā, lai iegūtu jogas skolotājas kvalifikāciju, lai atvērtu savu studiju Jelgavā.

Divi jaunieši to izdarīja. Krista pabeidza treneru kursus, vadīja TRX sievietēm, gaisa jogu un batutu fitnesu, bet Kristaps Crosfitt, TRX vīriešiem un Capoeira treniņus bērniem. Protams, pieredzes trūkums radīja daudz saimniecisko izaicinājumu, tomēr tas bija vērtīgs atspēriens pašu varēšanai, spējai kopā radīt un darboties.

Paralēli vasarās bērnu nometnes, ar akcentu uz Jauno bērnu tēmu vairāk kā desmit gadu garumā un ceļojumi. Ceļojumi uz Kaukāza valstīm un pāris reizes gadā eksotiskāki, kā piemēram uz Bali vai Kostariku.

Pašlaik K&K Studija ir paplašinājusies, jo viņu ģimenei ir pievienojušies divi jaunie bērniņi, kas ienes savas korekcijas, taču nekādi neierobežo savus vecākus.

Jau gaidot Šarloti, vecāki sajuta vilkmi dzīvot laukos un radīja instagram kontu Jaunieši Laukos, kur apraksta savus piedzīvojumus un lauku dzīves reālijas dziļi Vidzemē ar diviem mazuļiem, bet tajā pašā laikā gan apceļojot pasauli, gan strādājot un vedot grupas kopā ar bērniem. Starp citu bez aktīvajām un slēpošanas ceļojumu grupām, tieši ceļojumu ģimenēm ir paši pieprasītākie, jo tur ir īpaši padomāts, lai interesanti būtu gan bērniem, gan vecākiem, lai būtu vērtīga kopā būšana, un lai ģimene nostiprinātos kā pati labākākā komanda. Tā tas ir mums. Mana ģimene ir mana komanda, mans atbalsta bastions, mana motivācija un tajā ir milzīgs spēks.

Bet mazā Ieviņa auga tam visam pa vidu, tik loti jūtīga pret šo pasauli, ka pēc 6 klases, es saņēmos viņu izņemt no skolas un izmēģināt tālmācību. Kas ne tikai atvēra manu bērnu un es ieraudzīju visu to potenciālu un spēku viņā, bet arī iedeva man drosmi un motivāciju runāt par bērnu tēmu. Ieva ne tikai uzlaboja savas sekmes, ieguva interesi par zināšanām, bet arī apvienojot 10. un 11.klasi, skolu pabeidza gadu ātrāk.

Es vēroju un domāju, kā viņa realizēsies dzīvē, jo jau no bērnības sarunājās ar Eņģeļiem, gāja mežā barot meža garus, meklēt fejas un laumiņas, zīmējā tās un veidoja tām mājiņas. Viņas istaba tā ir tāda maģiska vieta, ar kristāliem, vīrakiem, pašas veidotām lielām ādas vākos iesietām grāmatām, kuras inkrustētas ar kristāliem un amuletiem. Tās ir viņas zīmētas gleznas un dažādi citi radošie projekti.

Tā kā viņai bija līdzi visos manos pasākumos un projektos, tad tas bija pavisam normāli, ja viņa paķēra klausuli, kad es runāju ar savu draudzeni un palūdza ”Inesīt (nodarbojas ar enerģētisko tīrīšanu), vai Tu nevari mani notīrīt, man šķiet, ka es esmu kaut ko ”dabūjusi”?” Toreiz Ievai bija 8 vai 9 gadi.

Daudz mums ir bijuši dažādi enerģētiskie piedzīvojumi, jo sarunas ar neredzamiem draudziņiem, ne vienmēr ir beigušās harmoniski. Tas ir ļāvis arī man saprast, ka daudziem bērniem un jauniešiem ir vaļā kanāli, kas ļauj piekļūt dažādiem spēkiem, bet ne visi vecāki to saprot. Šo tēmu esmu daudz pētījusi un daudz par to esmu runājusi.

Taču viena ļoti izteikta lieta bija tā, ka pie Ievas vienmēr ļoti pievilkās cilvēki un tajā pašā laikā viņai ļoti grūti bija atrast draugus vienaudžu vidū. It īpaši manos pasākumos ap viņu pulcējās virkne pieaugušo, lai apķertos, parunātos. Redzēju, ka viņa harmonizē visu, kas ap viņu ir… cilvēkus, telpu. Tas radīja un rada viņai lielas grūtības nonākot sev neatbilstošā vidē. Un mēs esam ļoti daudz, ko darījušas, lai izprastu smalko pasauli, iemācītos mijiedarboties ar visām smalkās pasaules pusēm un izpausmēm. Lai iemācītos redzēt, saprast, cienīt, un tikt galā ar sekām, ja tādas rodas. Jau no 14 gadu vecuma viņa iet individuāli pie čeneleriem, lai izprastu savu dzīves ceļu, strādātu ar traumām un mācītos mijiedarboties ar šo pasauli savā unikālajā veidā. Pastāvīgi redzot Eņģeļus un jūtot to saikni, ir aktivējies viņas Erceņģeļu kanāls, ko ir apstiprinājuši arī vairāki citi meistari un cilvēku, kas redz šīs enerģijas.

Iespējams, tādēļ viņa izvēlējās tieši Yin (maigās) jogas apmācības virzienu, lai varētu šo savu dziedinošo un harmonizējošo enerģiju nodot caur savu lauku un ķermeņiem.

Viņai tikko palika 20 gadi un viņa tikai meklē savu ceļu, vēlas studēt psiholoģiju un medicīnu un, lai arī šobrīd ar pilnu krūti izbauda dzīvi visās tās krāsās, jau pāris gadus viņa telpas enerģētisko sakārtošanu piedāvā arī citiem, jo redz katru neharmonisko telpas elementu vai svešu enerģiju klātbūtni. Protams, ka viņa tikai mācās un pilnveidojās, jo šis nav tas vieglākais ceļš, kad pieredzes vēl ir maz un ne visu var izskaidrot un gudri pamatot, tādēļ es īpaši esmu pateicīga visiem tiem, kas aicina Ievu, kas atbalsta viņu, sperot šos pirmos soļus (īpašs paldies pēdējai Armēnijas grupai, kas nāca uz viņas pirmajām jogas nodarbībām un iedeva tik svarīgo iedrošinājumu), zinu, cik viņai tas ir nozīmīgi un vērtīgi.

Lūk, un īpaši man ir vērot, kā abas māsas sāk savas enerģijas, spējas un talantus salikt kopā.

Krista ir manifestējošais ģenerators (pēc HD), kura griež enerģiju uz nebēdu, kuras radošās idejas birst no pārpilnības raga, viņai ir īpašs izaicinājums savienot mazu bērnu mammas pienākumus un savu vēlmi darīt, iet, attīstīties. Neskatoties uz organizatorisko jaudu, Kristai ir izcila intuīcija un es vienmēr ieklausos viņas sajūtās.

Ieva atkal ienes tādu ļoti mīļu un rāmu, harmonizējošu un meitenīgu enerģiju kopējā laukā, citreiz, iespējams, mācot Kristai pacietību, bet es ļoti ceru, ka šie kopējie projekti atnesīs daudz prieka citiem un vērtīgas pieredzes pašām.

Kristas kaislība un aizraušanās jau kopš agras bērnības ir deja, ko viņa cer realizēt gan kopējā izdejošanās prieka ģenerēšanā šeit pat Latvijā (Grupa dejo Sev), gan tikko radītajā mazo retrītu konceptā kopā ar Ievu Gruzijā.

Ir tāds teiciens, ka meita, tas sievietei ir kompliments no Dieva. Esmu bezgala laimīga par šo Dāvanu, par šo iespēju būt viņu mammai. Tagad, kad viņām ir pienācis laiks vairāk iziet no mana lauka, man vēl vairāk jāmācas uzticēties un paļauties uz Dievu, tādēļ arī šo rakstot, palaižu viņas pasaules plašajos ceļos, bet, protams, dziļi sirdī vienmēr ”es līdzi ceļos…”

Publicēts

Iziešana no 3D Matricas ietekmes zonas. Nedualitāte

Pirmā daļa 10. un 11.maijs- tiešraide. Otrā daļa – 18.jūlijs klātiene!
Iziešana no duālās pasaules uztveres ir nākamais solis dvēseles attīstības ceļā, ceļā atpakaļ pie vienotības apziņas, pie savas daudzdimensionālās dabas apzināšanās. 
Mīlestības un vienotības apziņa, augstas vibrācijas, sevis kā dievišķas būtnes patiesa apzināšanās nav savietojama ar cīņu, karošanu un iesaistīšanos ”frontēs”.
Neduālā sevis un pasaules apzināšanās ir kā loģisks nākamais solis sava patiesā potenciāla atvērš virzienā ārpus 3D ieprogrammētajiem scenārijiem un prāta ilūzijām.

Tēmas

Matricas anatomija
Kas ir matrica? Matrica un Sistēma.
Matricas veidojošās struktūras un sastāvdaļas. Civilizācijas, Arhitekts, mākslīgais intelekts, egregori.
Matricas kodi, uzbūve un mērķi. Dvēseļu līgumi ar matricas veidotājiem.
Matricas (arhitekta) kodi. Dabas&Dieva (Absolūta) kodi.
Plānotās un paredzamās Matricas izmaiņas Pārejas laikmetā.

Dualitāte
Ilūzijas (Maija, Mitote) veidošanās uz Zemes
3D pasaule – izaugsmes akselerators
Dualitātes programmas (karmiskās, pirms iemiesojuma izvēlētās, dzīves laikā iegūtās). Darbs ar tām.
Izaugsme, dvēseles attīstība dualitātē (augšā- lejā) un nedualitātē (pa spirāli). 

Cilvēka īstā brīvā griba parādās tad, kad viņš sāk domāt neduāli.

Daudzdimensionalitāte
Daudzdimensionalitātes (DD) izpratne cilvēka skatījumā (sāksim ar jēdzienu nedualitāte)
Vibrāciju paaugstināšanas ceļš līdz DD sākumpunktam
Šķēršļi un traucēkļi, kas šķir teoriju no praktiskas piedzīvošanas.
Atkabināšanās no Matricas soli pa solim.
Apzinātāba, Šeit un Tagad māksla, un saikne ar Dvēseli
Jaunās realitātes telpas parametri un radīšanas potenciāls

Iziet no Matricas/Sistēmas kontroles nav iespējams esot duālajā pasaules uztverē! Neduālā apziņa – galvenais faktors, lai atmostos no Ilūzijas.

Matricas ”provokācijas”
Novērotāja atpazīšana, kad tas atrodas enerģijas saglabāšanas stāvoklī (šeit un tagad, plūsmā, vērotāja pozīcijā).
Notikumu formēšana novērotāja atgriešanai matricas energoapmaiņā.
Iziešana no Matricas kontroles nav iespējama bez atvērtas sirds, mīlestības plūsmas, kas nāk no dvēseles, bez mīlestības pret tuvāko, pret sevi, Radītāju un Māti Zemi.

Trešā satikšanās būs jūlijā (datums tiks precizēts), kuras tematika (vairāk prakses) plānota:
Savas unikalitātes atvēršana ārpus matricas parametriem
Radīšanas potenciāls
4D pasaules iespējas
Prakses neduālās uztveres un iekšējā stāvokļa stiprināšanai.

Šo tēmu pasniedzu un pati pētu jau 12 gadus. Vēl joprojām esmu ceļā un, nu jau izbaudu azartu no saspēles ar matricu 🙂 
Šo mūsu kopējo pasākumu esmu iecerējusi ļoti praktiski, un proti:
Teorija tiks papildināta ar tādām praksēm kā ”Dualitātes pretpolu samazināšana” ”Vērošanas prakse”, ”Savas enerģijas atgriešana”, ”darbs ar laika līniju- atbrīvošanos no pagātnes”, ”Duālo programmu atslēgšana”, u.c., kas tiks dotas kanālā.
Šoreiz laiks pieprasa lielāku uzmanību, tādēļ pirmā retrīta daļa no klātienes tiek pārnesta uz onlain vidu un, lai vieglāk integrētos un būtu mazāka slodze, sadalīta uz divām dienām.
Prakšu dienai ir vajadzīgs klātienes lauks, tādēļ tā tiks izziņota tiem, kas pabeigs pirmo daļu un atkārtotajiem dalībniekiem!
-70 (35 eur/d) līdz 10.maijam un ierakstā.
Klātienes prakšu dienas cena 50 eur ( 45eur iepriekšējiem dalībniekiem) un pieteikšanās apmaksas links tiks nosūtīts kopā ar pārējo informāciju pēc teorētiskās daļas pabeigšanas.
10.un 11.maijā piedalīties var ikviens interesents.
Pirmā prakse sakārtot lietas ar Sistēmu, lai piedalītos darba dienā un darba laikā 🙂
Pieteikšanās pirmajai daļai: https://ej.uz/4Dmatrix

Esam! 

Publicēts

Kādas grāmatas stāsts

Cik notikumus, kas mainījuši Tavu dzīvi, Tu vari atcerēties?

Tādus, ko sauc par liktenīgiem?

Vai tas bija kāds dzīves notikums, pagrieziens, satikts cilvēks vai izlasīta grāmata?

Šis būs stāsts turpinājumos par kādu liktenīgu grāmatu manā dzīvē.

To lasot, es piedzīvoju vienu no spēcīgākajām transformācijām savā dzīvē, kad šķita matrica sašķīst pikseļos, zeme šūpojas, bet no apziņas paplašināšanās straujuma, sajūta, ka tūlīt sajukšu prātā.

Transformācijas rezultātā sāku sajust enerģijas un informāciju plūsmu no kādas Būtnes ar sievišķu enerģiju, kura man iedod prakses un formātu tā saucamajām Meiteņu dienām. Divu dienu dziedinošām praksēm sievietēm.

Pāris mēnešu laikā pieraksts uz šīm praksēm iesniedzas nākamajā gadā, un es jutos spiesta sāk rakstīt, lai šī informācija un enerģija nonāk pie sievietēm ātrāk.

Es neticu savai rakstītprasmei un man nav ideju, kā izdot savu grāmatu, taču kāds nezināms spēks man spiež rakstīt un neļauj gulēt, ja esmu tam atmetusi ar roku,- rindiņas rakstās acu priekšā pirms miega.

Kad rakstu, pazūd laiks un brīžiem informācija nāk no prāta un pieredzes apcirkņiem, brīžiem tā uzrodas it kā no nekurienes. Taču stāvoklis ir man tik neparasts, un, lai arī nesaprotu notiekošā nianses, skaidri jūtu, ka caur mani plūst enerģija.

Tā top Latvietes karma, kas nav par saturu, bet ir par dziedinošu un modinošu enerģiju, kas no tās plūst. Un, varbūt var apmānīt dažus desmitus, bet nevar 32 000, kas šo grāmatu nopērk un tos, kas izlasa bibliotēkās vai aizlienē no draugiem.

Nokļūstos konsultācijā pie kādas gaišreģes, viņa redz šo Būtni, kas stāv man blakus grāmatas rakstīšanas laikā, un vēlāk es uzzinu arī to, tieši kādas enerģijas caur mani plūst…

Nāk citas prakses, jaunas grāmatas, skaidrāka pašas informācija, dzīve iegriež pašrealizācijas virpuli…

Taču atgriezīsimies pie Grāmatas…

 

Grāmatas atnākšana

Mani pirmie soļi šajā jomā bija ar vibrāciju dziedniecību saistīti. Krāsu, skaņu, kristālu terapija. Skaņu un balss prakses, skaņu kodi, to ietekme uz apziņu mani ļoti interesēja.

Ap 2009 vai 2010.gadu es atradu tādu Meistaru kā Tomu K., lasīju viņa vēstījumus no Hatoriem un klausījos skaņu frekvences, jo viņš radīja/sazemēja šīs skaņu rindas. Biju viņa lapu apmeklējusi vairākas reizes gan klausoties, gan iegādātojoties šos skaņu failus, taču līdz šim nebiju pamanījusi, ka viņam ir arī grāmatas, līdz vienā reizē ieraudzīju. Kaut kas manī novibrēja, un, tā kā angliski nelasu, drebošu sirdi meklēju to lasāmu krievu valodā. Un atradu! Tas bija e-formāta tulkojums, jo grāmata fiziskā formātā tā arī nav tur izdota.

Tās sajūtas, kas mani pārņēma, sākot lasīt, ir grūti aprakstīt vārdiem! Es lasīju šo grāmatu divas nedēļas, kas priekš manis ir ļoti ilgs laiks. Abas nedēļas es raudāju. Es raudāju par visas pasaules sievietēm nodarīto, sapņos man rādījās ainiņas no citām dzīvēm, nomodā mani šūpoja emocionālie stāvokļi, un fiziskajā plānā ļodzijās realitāte. Brīžiem apziņa paplašinājās un es nokļuvu sev nesaprotamos stāvokļos, taču visam pāri bija slikti. Likās, ka tīrās gadu tūkstošu uzslāņojumi, ne tikai manējie, bet visu sieviešu, tīrās caur sirds sāpēm, sliktu dūšu, asarām, bailēm, skumjām, pieredzētās vardarbības ainām.

Esmu tik pateicīga tām dvēselēm, kas man enerģētiski turēja roku tajā laikā. Jo tās divas nedēļas bija kulminācija, uz šo satikšanos es biju gājusi un tiku gatavota vairākus gadus.

Jāpiezīmē, ka līdz šai grāmatai mani sievišķības tēma nemaz nebija tik ļoti interesējusi. Protams, ka es zināju to, ka man pamatīgi pašai jārok un jāstrādā, bet tas bija tikai viens no lauciņiem, kas jāsakopj. Grāmatas lasīšanas laikā, es ieraudzīju visu to darāmo apjomu, un daudzas ilūzijas par to, kāda forša un sievišķīga sieviete esmu, pamatīgi sašķobījās.

Interesanti ir tas, ka mani procesi vispār nekādi nebija saistīti ar grāmatas saturu, ar to, kas tajā aprakstīts. Tā bija enerģija, kas no tās plūda, jaudīgi tīrot un dziedinot, parādot sievišķā spēka avotu, patieso būtību, patieso sievietes misiju. Ir pagājuši vairāk kā 12 gadi, bet, es joprojām saku, ka spēcīgāku, transformējošāku un dziedinošāku grāmatu, es neesmu lasījusi, kaut nosaukt tās, kuras nes dziedinošu un transformējošu efektu, es varu vairākas.

 

Efekts

Pēc transformācijas efekts bija tūlītējs. Burtiski pāris dienu laikā man atnāca ideja/doma par praksēm sievietēm. Pie tam, man uzreiz bija skaidrs plāns: kā tām ir jāizskatās, ka tām jābūt 12 sievietēm, ka jābūt divas dienas, ar īpašu atklātības apli, ar balss praksēm (tautasdziesmas pat uzreiz bija skaidrs, kuras jādzied), ar māsības dziedinošu un atbalstošu spēku, meditācijām.

Zīmīgi ir tas, ka divas no praksēm, ļoti līdzīgas, es izlasīju grāmatā ”Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”, kas vēlāk iznāca Latvijā.

Prakses bija 2-3 nedēļas nogales mēnesī un man tā bija ārprātīga slodze, jo katru reizi stāstu apli es sāku ar savu stāstu. Ar visu piedzīvoto vardarbību, sāpēm, bērnības šausmām un plēsu vaļā tās atkal un atklat, ceļot to visu galdā pavisam svešām sievietēm, lai caur manu drosmes aktu, viņas spētu izcelt apslēpto, noklusēto, norīto… sāpes, kaunu, vainas apziņu, nožēlu.

Katru reizi jutu spēcinošu atbalstu no Augšas un dziedinošo lauku, kas pār mums izklājās un katru reizi savu devu saņēmu arī es pati, kļūstot spēcīgāka, viedāka, veselāka (no vārda veselums).

Kā mainījās mana dzīve? Kardināli, būtiski un neatgriezeniski. Lielākā daļa no jums to zina.

 

Ilgais ceļš pāri okeānam

Protams, ka sajūta, ka šī grāmata ir jāizlasa katrai, katram (jā, tur ir daudz vērtīga vīrietiem), man bija uzreiz un nepameta nevienu mirkli. Es rakstīju autoram par iespējām izdot, uz ko viņš pajautāja, vai man ir izdevniecība? Toreiz man nebija nekā- ne izdevniecības, ne izpratnes, ne finansu, tikai iekšējā sajūta, ka tai grāmatai ir jānonāk pie katras sievietes, kurai jāpamostas savam spēkam, kurai jādziedinās un jānes sevi pasaulei!

Es stāstīju un dalījos ar savu transformāciju stāstu un daudzas izlasīja šo grāmatu pieejamajās valodās.

2016. gadā es atkal mēģināju divas reizes sazināties ar autoriem par izdošanas tiesībām, jo tad jau bija dibināta izdevniecība un izdota Latvietes Karma, bija pieredze un iespējas. 32 vēstules ir sarakstu ciklā starp mani, iecerēto tulku un Kārli, kurš, kā zinošs izdevējdarbības jomā, man palīdzēja ar padomu un saziņu. Mēs visi palikām bez atbildes. Ne vēstules, ne faksi, ne zvani nepalīdzēja. Nesen pārlasīju šo saraksti un beigās, kad padevos, mani vārdi bija:

”Ir bijušās n- vēstules, faksi, bet pēdējā laikā pat vairākas reizes zvanījām- tur pretī automātiskais atbildētājs. Tajā ir atstātas ziņas. Atliek vien pieņemt, ka vai nu mums to nevajag, vai arī vēl nav pienācis īstais laiks.”

Ir pienācis 2022. un grāmatu lasa kāda manā lokā esoša burvīga jauna sieviete, vārdā Arta. Grāmatas, un tās pašas sajūtas, ka tai ir jābūt pieejamai katrai sievietei , pārņemta viņa raksta Tomam un Džūdijai (abi ir autori). Viņa jūt sevī aicinājumu un spēcīgu vēlmi tulkot! Pēc dažiem mēģinājumiem, viņi atbild! Es ticu, ka šī spēcīgā vēlme tulkot nav tāpat vien. Tur Debesis ir pielikušas savu roku, -jo līdzīgs stāsts ir arī ar Sala Rakeli grāmatām.

Tālāk viss notiek ļoti raiti un novembrī, ar sajūtu ”vai tiešām tas notiek realitātē!?”, es parakstu izdošanas līgumu.

Es saprotu visus šī laika izdošanas riskus, kad papīra un citu resursu cenas ir vairākkārt pieaugušas, bet grāmatu tirzniecība samazinājusies, taču mani spēcina apziņa, ka ir lietas, kas ir vienkārši jādara. Un šī ir viena no tām reizēm.

Pašlaik, kad rakstu, paralēli ar maketētāju izvēlos fontus, redaktore un tulce slīpē gala rezultātu un tulko autora priekšvārdu Latvijas lasītājiem, kas, manuprāt, ir īpaša dāvana, bet no savas puses ielieku savu enerģiju un balsi grāmatā esošo meditāciju audio ierakstu radīšanā.

Magdalēnas Manuskripts

Toms Kenions un Džūdija Saiona

Man tas nav tikai Marijas Magdalēnas vēstījums par viņas un Ješua dzīvi. Viņas oficiāli nekur neaprakstītā versija, jo caur viņas vēsturisko personu, patriarhālā laikmeta uzplaukumā, sievieti pazemināja un pazemoja līdz zemākajam punktam.

Man tas nav tikai stāsts par seksuālās enerģijas sakrālajiem aspektiem, par garīgo izaugsmi caur garīgo un ķermenisko divu dvēseļu saplūsmi.

Man tas nav tikai prakšu un meditāciju, mācību un skaidrojumu materiāls vai interesanta un paplašinoša informācija.

Man tā ir Pasaules Mātes atgriešanās katrā Sievietē. Jaudīga, dziedinoša, lieko noplēsoša, jumtu noraujoša, savu īsteno dabu un misiju atklājoša.

Kādēļ uzskatu, ka tā jāizlasa arī katram vīrietim, kurš aizdomājas tālāk par dzīves instinktīvo nodzīvošanu? Jo laikmetam, kad abi dzimumi karoja, ir jābeidzas. Tas beidzas. Saprotot un apzinoties, kādu enerģiju, kādu kosmosu un pasauli var radīt, savienojot abiem dzimumiem savas enerģijas dievišķā veidā, var izmainīt visu. Varbūt ir pienācis laiks uzzināt, kā?

Protams, ka es nojaušu, kāda varētu būt reakcija no tiem, kas tic Bībeles pēdējai redakcijai un netic, ka informāciju pa tiešo no Augšas var saņemt arī vēl kāds bez praviešiem. Ne es, ne autors, neko nevēlas nevienam pierādīt. Jo tas nemaz nav iespējams un tāds nav grāmatas uzdevums. Paņem to, kas rezonē un atmet to, kas šķiet, nav priekš tevis. Taču, ja kaut viens pārdomu stars aizvedīs tevi tur, kur tava dzīve paliks kaut nedaudz gaišāka un pilnīgāka, tad ieguldītais darbs būs tā vērts.

 

Pretī Magdalēnai

Tulkošanas sākumā es, tulce un redaktore grupiņā apspriedām vietu nosaukumu latviskojumus no franču valodas.

Marija Magdalēna pēc Jēzus krustā sišanas kopā ar abu meitu Sāru un tuvinieku kopienu devās prom no vajāšanas un pēc ilga jūras ceļa izkāpa Gallijas (tagadējās Dienvidfrancijas) krastos. Ir vēl vairāki čenelēti darbi un Akaši hroniku lasījumi par šo tēmu, kas man ir papildinājuši izpratni par šo ceļojumu, ģeogrāfiju un notikumiem PĒC.

Taču liekot kartē šos nosaukums, pietuvinot tos un ieraugot bildes, es skaidri dzirdēju saucienu un aicinājumu! Tā ir tā pati balss! Tā, kura sāka manī intuitīvi skanēt, lasot grāmatu, tā, kura diktēja man rindiņas, neļaujot gulēt, jo manai grāmatai gan bija pienācis laiks. Un, skan man galvā tieši šobrīd: ‘Tava grāmata enerģētiski gatavoja augsni manējai. Un tas brīdis ir pienācis.”

Es nevienu brīdi nešaubījos, ka man ir jādodas ceļā un manas dvēseles māsas atsaucās. Es ieraudzīju mūsu kopējo draudzības un dziedināšanas ceļa nozīmi un jēgu, un varu tik apbrīnā paklusēt… Dažas dienas, un es došos ceļā. Un tas jau būs cits stāsts…

Interesanti, ka piedaloties grāmatas tulkošanas procesā, pārlasot, kā latviski tā skan, kādu enerģiju nes, izvēloties piemērotākos vārdus, es atkal iegrimu šīs grāmatas radītajās enerģijās un procesos.

‘Šoreiz dzimtas sieviešu tēma uznira tieši pēc tulkošanas sākuma pilnīgi negaidīti priekš manis. Kad šķita vienā galā viss lieliski, otrā – viss mierīgi :), izrādījās, ka.. ir vēl slānis, kas nebija atklājies pirms tam. Ļoti dziļš un ļoti būtisks. Lai cik daudz viļņošanos šos pēdējos mēnešos ir bijis, ir tā sajūta, ka tad, kad izdarīs, būs pavisam cits līmenis.

Interesanti, ka pēkšņi uznira vēl 4 grāmatas un atsevišķi čenelingi no Marijas Magdalēnas kā garīgās Skolotājas, kas ieveda vēl dziļāk. Informācija, kura ir dzīva, kas reāli tā paņem un spēcīgi atver apziņu vēl plašāk. Lai arī kaut kādi fakti atšķiras, ir kāda kopēja enerģētiskā stīga vai š’o vēstījumu mērķis, kas rāda Ceļu, rāda Gaismu šajā ceļā.

No visiem šiem darbiem, Magdalēnas Manuskriptu ieskaitot, es saliku tādu kā maršrutu, ar punktiem, kur reiz gājis Magdalēnu ceļš. Jā, es lietoju daudzskaitli ar nolūku, jo tie nebija tikai daži Bībeles personāži, kuri laiviņā šķērsoja ūdens plašumus no Ēģiptes/Palestīnas uz Galliju (tagadējo Franciju. Un šeit ir tik daudz interesantas informācijas par šo esejiešu kopienu, jeb Ješua ģimeni un to ceļu. Lielākā daļa no viņiem bija iniciētie, kas zināja savu Ceļu un Misiju.

Aktivācija.

Mēs bijām septiņas. Trīs lidoja no Latvijas, viena no Bali, viena no Kanādas, viena no Karkasonas (viena no tām Francijas pilsētām, kura iezīmēta manā Magdalēnas ceļa kartē), es ar trim lidmašīnām no Gruzijas. Katra no mums sadzirdēja to īpašo saucienu, kuram nav iespējams pretoties.

Jau kopš lēmuma pieņemšanas ik pa laikam atkal sevī dzirdēju Magdalēnas balsi, enerģiju un informāciju par konkrētas vietas aktivāciju, kuras veikšanai pievilksies dvēseles ar enerģijām un iestrādēm, lai šī aktivācija varētu notikt.

Es ieraudzīju, ka ir tik daudz aktivētu vietu, kur sazemētas Pasaules Mātes enerģijas, lai tie, kas brauc, varētu šīs enerģijas saņemt, bet tik daudz vēl ir neaktivētu. Glastonberija, Šasta, Everests, Baikāls, Altajs, Ēģipte, Kipra… Jā, tās daudzi zina, brauc, mijiedarbojas… Taču ir tāds smalks enerģētiskais tīkls pār visu zemeslodi, un katrā krustpunktā, ir jānolaiž, jāaktivizē, jāatgriež un jāiegriež enerģija, lai Pasaules Mātes atgriešanās būtu pilnīga. Līdz ar to daudzas dvēseles sajutīs saucienu šim aktivācijas darbam.

Man šī bija otrā reize, jo pirmā spontāni notika Hvamli kalnā Gruzijā. Nekad agrāk nejutu ne tādu mērķi, ne aicinājumu, ne spējas, bet, kad tas notika, ļoti dziļi izjutu un sapratu, cik svarīga misija tā ir, jo daudzas vietas ir aizvērtas un aizvērušās planētas vibrāciju krišanās laikmetos.

Ja tu zinātu, cik svētīts bija šis ceļš! Kā meitenes teica ”zaļais koridors”it visā. Tik ideāli gludi, viegli viss kārtojās! Cik skaistas bija aktivācijas un prakses, to vispār vēl nespēju aprakstīt, jo tikai aizvakar atgriezos. Pēc šādiem procesiem izmaiņas un transformācijas ir neizbēgamas, tām pašlaik arī ļaujos.

Lai arī ir tāda iekšēja virmojoša un satraukta sajūta par to, kā grāmatai klāsies, vai tā tiks pieņemta un, vai mēs šeit, Latvijā tai esam gatavi, man nav šaubu par to, kas jādara..

Grāmata dodas uz tipogrāfiju, bet tev ir iespēja to pasūtīt iepriekšpārdošanā par zemāku cenu šeit: https://intabluma.me/produkta-kategorija/gramatas/

Saņemšana būs pēc 5.maija, pēc tam grāmatas regulārā cena šeit būs 17 eur, grāmatnīcās ap 25 eur.

Publicēts

Dabiskās balss atbrīvošana

 

Vibrāciju dziedināšana ir nākotnes medicīna. Blakus krāsu, skaņu, kristālu un aromātu terapijām, dažādām vibrāciju ierīcēm, var kā vienu no efektīvākajām nosaukt terapiju ar savu paša balsi.

Vairāk kā 11 gadus, teju visās manis vadītajās praksēs izmantojot dziedāšanu, esmu novērojusi tos procesus, kuri notiek visos līmeņos un bieži dalībniekiem paliek neapzināti. Cilvēki jūt pacēlumu, prieku, sirds atvēršanos, šad tad emocionālos stāvokļus, bet, lielākoties, neaizdomājas, kas tad īsti notiek visos līmeņos un plānos?

Arī es pati, ar laiku arvien vairāk redzot un izprotot smalkos līmeņus, īpaši neiedziļinājos ķermeņa fizioloģiskajos procesos. Tikai jutu un redzēju, ka tie ir jaudīgi. Pašlaik apgūstot to, ko mēdz dēvēt par balss jogu vai pat balss tantru, apgūstot kustību, elpošanas, ķermeņa izklauvēšanas, balss modulācijas tehniskās prakses, ar katru dienu vairāk aptveru, cik jaudīga tehnika darbam ar sevi šī ir.

Izrādās jau senajās daoisma praksēs praktizēja šo sava aktivizētā KA un BA ķermeņu enerģiju nodošanu otram, dziedinošo enerģiju apvienošanu (darbs grupā) un nodošanu, ko es intuitīvi caur skaņu kodu saņemšanu un nodošanu tālāk, darīju jau sen. Tagad tas viss savienojas vienā lielā un skaistā bildē.

Manā pieredzē ar balss tehnikām ļoti efektīvi var strādāt ar dažādiem blokiem, īpaši ar pašrealizācijas un sevis izpaušanas blokiem. Ārkārtīgi efektīvs ir darbs grupā, jo kopējā vibrācija, lauks, nolūks, dvēseļu dziedināšanas iestrādes (tās ir dažādas un ir katram), ļauj daudzkārtīgi palielināt dziedināšanas efektu un jaudu. Un pašlaik iedziļinos fiziskā ķermeņa procesos, jo ar balss vibrāciju pilnīgi noteikti var iedarboties šūnu un DNS līmenī, gan enerģētiski uzskaņojot un programmējot ķermeņa šķidrumus, gan ar elpas, kustību skaņu radītajām vibrācijām aktivizējot vielmaiņas, pašizdziedināšanās, attīrīšanās procesus.

Mani ļoti uzrunā tas, ka ar šo praksi cilvēks strādā pats ar sevi, ir aktīvs dalībnieks savā dziedināšanā, sevis atgriešanā veselumā, nevis pasīvi noskatās vai gaida, kad kāds cits palīdzēs, izdziedinās, pateiks priekšā. Kā esmu novērojusi, šī aktīvā pozīcija vienmēr rada arī lielāku Augstāko Spēku klātbūtni un iesaistīšanos, jo cilvēka aktivitāte un iniciatīva liecina par nolūka iet uz priekšu, mainīties, attīstīties, patieso spēku.

Zemāk, ar tulkotāja palīdzību tulkots teksts, kas ieved dziļāk tēmā!

Vai esat kādreiz domājuši par to, kāpēc jaundzimušā bērna balss ir vairākas reizes jaudīgāka nekā viņa vecāku balss? Turklāt bērns rada skaņas bez lielas spriedzes un noguruma tik ilgi, līdz sasniedz vēlamo vai nomierinās. No kurienes rodas šis spēks, skaļums, jauda, diapazons? un kā balss izpaušana ir saistīta ar cilvēka dzīvības spēku atjaunošanu?

Piedzimstot mums ir divu veidu muskuļu audi – sirds un gludie. Gludo muskuļu kontrakcijas notiek piespiedu kārtā. Tieši gludās muskulatūras audi ir daļa no iekšējo orgānu un asinsvadu sieniņām, veicinot to pareizu darbību, organisma dabisko refleksu izpildi un… balsi! Galu galā tas izpaužas arī kā dabisks reflekss, bet tas nāk no pašiem pirmsākumiem – Dieva cilvēkā. Šī individuālā etalona skaņa ir apbrīnojami tīra un skanīga.

Izkropļojumi un traucējumi parādās vēlāk, attīstoties trešajiem muskuļiem – šķērssvītrotiem, kurus cilvēki pumpē sporta zālēs un fitnesa centros… Un viss būtu kārtībā, bet pamazām šie muskuļi pārņem arvien vairāk gludo muskuļu funkciju, vienlaikus padarot tos daudz mazāk efektīvas, jo tiem piemīt spēja uzkrāt stresu un ātri nogurt. Tiem ir nepieciešams ilgs laiks, lai atgūtos. Kas notiek ar gludajiem muskuļiem? Tie it kā ieslīgst dziļā miegā, lai pamostos ārkārtas situācijā, piemēram, kad dzīvībai draud briesmas.

Apmēram trīs gadu vecumā lielākā daļa bērnu zaudē spēju kontrolēt dažas ķermeņa spējas, kas saistītas ar gludo muskuļu īpašībām. Laika gaitā šķērssvītrotie muskuļi uzkrāj spriedzi, saraujas, padarot cilvēku saspringtu. Arī stress un neiztērētā negatīvā garīgā enerģija uzkrājas ķermenī muskuļu skavu veidā. Cilvēks savukārt visos iespējamos veidos cenšas tam pretoties: iet uz masāžu, iet uz pirti, stiepjas, meditē, praktizē pašhipnozi, lieto zāles…

Balss dziedināšana

Lai apturētu spriedzes uzkrāšanos muskuļos, atdzīvinātu dabiskos refleksus, atjaunotu cilvēka enerģētisko saikni ar Dievišķo avotu, tiek izmantotas psihofiziskās attīstības un garīgās izaugsmes prakses: joga, cjigun, Tai Dzi, Reiki, Beloyar u.c. Viena no šīm sevis izzināšanas praksēm ir dabiskās balss atmodināšana.

Dziedināšana ar savu balsi ir garīgās izaugsmes, visu līmeņu attīrīšanas, bloku atbrīvošana, fiziskā un garīgo līmeņu dziedināšanas sistēma, kura vienlīdz jaudīgi strādā uz fizisko un smalkajiem līmeņiem. Tīru patskaņu skaņu skaņas vibrācijas dažādos augstumos, kas pamazām ietver visu fizisko ķermeni un pēc tam smalkās enerģijas struktūras, patiešām dara brīnumus.

Pareiza dabiskā balss skanējums kopā ar pozitīvu apzinātu nodomu labvēlīgi ietekmē visu ķermeni.

Patiesībā dabiskā balss ir dvēseles spogulis. Tas savā daudzdimensionālajā smalkajā struktūrā atspoguļo visu sistēmu stāvokli, to savstarpējos savienojumus visos plānos un ir tieši saistīts ar cilvēka centrālo enerģētisko centru – sirds čakru. Līdz ar dabiskās balss atdzimšanu, tās attīrīšanos un tuvošanos Avotam, vienlaikus tiek harmonizēta psihe un emocijas, atjaunota enerģija un dziedinātas fiziskā ķermeņa funkcionālās novirzes. Tādējādi, praktizējot ar savu balsi, cilvēks nodarbojas ar veselību, sabalansē dzīvesveidu un domas: iegūst pārliecību par sevi, personīgo magnētismu un lielu iekšējo spēku, vairāk dzird savas ķermeņa un dvēseles vēlmes, utt..

Kā pamodināt balss dabisko avotu?

1. Domās savienojiet savu balsi ar sirds centru. Vienmēr un visur, kad dziedat vai runājiet, iedomājieties, kā tā nāk no krūškurvja vidus. Sirds centrs ar laiku izpaudīsies un būs jūtams fiziski. Šāda apmācība veicina pilnvērtīgas balss skanējuma atgriešanos un ļaus to apzināti kontrolēt.

2. Dabiskā balss nerodas balss saitēs un balsenē, bet gan bronhos un trahejas aizmugurējās sienas membrānā. Cilvēka skaņu izvadīšanas aparātā ir vairāki dobumi, kurus var apvienot “vienā skanošā caurulē”. Gaiss, kas rezonē bronhos un membrānās, pārvēršas skaņu kolonnā – mums tikai jāapgūst spēja laikus pārslēgt šo plūsmu, izrunājot patskaņus un līdzskaņus. Šī balss atmodināšana ir līdzīga baltkrievu komponista, dziedātāja un vokālā pedagoga profesora Vladimira Buchela membrānas rezonanses dziedāšanas metodei.

Tā kā mēs esam pieraduši izmantot balss saites skaņas radīšanai, būs vajadzīgs zināms laiks, lai to apgūtu. Šo procesu paātrinās īpaša meditācija, kuras mērķis ir pakāpeniska atgriešanās pie avota sevī. Tas ir, no šī stāvokļa būs jāiemācās atslābināties un aktivizēt gludos muskuļus krūšu rajonā, lai ar tās palīdzību veidotu rāmi dabiskai skaņai – ieņemt tā saukto dziedāšanas pozu.

3. Sākumā būs grūti atslābināt visu ķermeni un ilgstoši noturēt dabisku atslābinātu pozu. Tāpēc pirmajos treniņos galvenā uzmanība jāpievērš krūškurvja zonai (kur atrodas bronhi), pleciem, kaklam, žoklim, mēlei un balsenei. Šīs zonas pēc iespējas jāsakārto veselības, skaistuma un psihes ziņā un par tām jārūpējas. Tādā pašā veidā jums pēc tam jārūpējas par pārējo ķermeni.

TEKSTS: ALEKSEJS ŅEZHEVETS-PRIVALOVS, dziedātājs, mūziķis un Kolosokas centra dziļās dabiskās balss modināšanas un atdzīvināšanas skolas vadītājs

P.s. Mana debija ar jaunapgūto prakšu integrāciju notiks Armēnijas retrīta laikā, kas norisināsies no 24.04-1.05.

Dabiskās balss modināšana, dziedināšana un atvēršana

Savu unikālo skaņas kodu (personīgo jautājumu risināšanai) nolasīšana smalkajā plānā un integrācija līdz pat fiziskā ķermeņa šūnu līmenim.

Darbs grupā, izmantojot arī elpošanas un kustību elementus, savienojot smalkos un fizisko ķermeni ar balsi un dziedāšanu.

Visas grupas darbs individuāli ar katru dalībnieku atbilstoši viņa pieprasījumam.

Savu (un kopējo) afirmāciju un mantru formulēšana un skandēšana.

Meditācijas, skandēšana un dziedāšana Mātes Zemes un planetāro procesu atbalstam.

Pastaigas kalnos, kā elpošanas un meditācijas prakse, kas atver ķermeni un palīdz savienoties ar saviem garīgajiem aspektiem.

Grupas lauks, meditācija, dziedāšana, dziedināšana, ķermenis. Visu līmeņu, aspektu integrācija.

Vairāk informācijas ŠEIT!

Publicēts

Astrālā plāna klātbūtne šajā laikā

 

Jau nedēļu esmu Bali un tā kā viens no maniem atrašanās mērķiem šeit ir iekšējo procesu vadīšana, darbs ar sevi, tad šoreiz esmu pievienojusies visām grupām, kuras piedāvā pašizaugsmes kursus, seminārus, nodarbības, apļus, utml.

Galvenais, šoreiz ir darbs ar balsi, kas ir mans galvenais darba instruments, kas caurvada enerģiju un noteiktu vibrāciju. Viss, kas ir saistīts ar skaņām, skaņu terapiju, vibrācijām ir mana tēma jau kopš agras bērnības (šeit iepriekšējais raksts par šo tēmu), pašlaik attīstu, uzskaņoju un pilnveidoju šo instrumentu, jo ticu, ka skaņu un balss terapija ir nākotnes medicīna. Vienkārši beidzot tam atvēlu laiku.

Taču šis stāsts ir par ko citu. Un tā būs tēma, kuru aktualizēšu nākammēnes.

Esot šajās grupās, redzu, cik ļoti daudz un dažādi ir šie piedāvājumi, cik daudz ir dažādu augu ceremoniju, rituālu, apmācību… Ka cilvēks, kas šeit ieradies tieši darbam ar sevi, var tik viegli apjukt, izmēģinot visu pēc kārtas. Var jau teikt, ka viss ir tikai pieredze, tomēr mēs varam izvēlēties savas pieredzes diezgan plašā diapazonā. Jā, ir ieliktās un ieplānotās, akmenī iekaltās, kas notiks jebkurā gadījumā, taču ļoti daudzās mēs iekuļamies paši pēc savas brīvās un ziņkārīgās gribas, iebrienot šaurā pieredzes džungļu taciņā, kur piesitas vadātājs, un atpakaļ uz vertikāles tikt ir grūti, tas prasa ilgu laiku. Var arī šajā inkarnācijā netikt.

Šajā Atpazīšanas Eksāmena laika periodā, noturēšanas Spēki ir iefiltrējušies visur un, kam nav vēl attīstīta šī atšķiršana, ir liels izaicinājums palikt uz savas vertikāles. Ar vertikāli domāju Dvēseles izvēlēto optimālu augšupejošo laika līniju. Tādejādi, šo rakstu tām dvēselēm, kuras ir izvēlējušās vertikālo attīstības ceļu. Jo ceļi, izvēlēs un dvēseļu pasūtītas pieredzes šeit, uz Zemes, var būt un ir ļoti dažādas.

Aizejot uz pirmo skaņu terapijas pasākumu, ko organizēja kāds pāris, jau sākuma komunikācijā ar sievieti, sajutu, tādu aukstumu, nebija sirds plūsmas nekādas. Taču biju apņēmības (un iekšējā spēka) pilna izpētīt un pieredzēt visu, ko piedāvā saistībā ar skaņu un balss pasauli šeit, kur ir tik daudz meistaru un iespēju.

Varu teikt, ka pasākuma bija ļoti kvalitatīvs izpildījumā ziņā. Skaisti, ērti, par visu padomāts, noslēgumā garšīga Ķīnas baltās tējas ceremonija, daudz instrumentu. Pats vadītājs ir profesionāls mūziķis ar ļoti skaistu balsi. Tieši viņa bungošana un šamaniskā kakla dziedāšana (tāda kā rūkšana) bija ļoti jaudīga.. Arī skaņu ceļojums ( ar bļodām, tingšām, u.c.) nebija nesakarīga un haotiska ”trauku dauzīšana”, kādu esmu piedzīvojusi, bet patiešām mūzika, kur katra nākamā skaņa, rezonēja nevis disonēja ar iepriekšējo. Pa vidu bija arī stabule un nobeigumā mantras uz ģitāras… Man tā būtu laime pilnībā, jo ļoti mīlu skaņu ceļojumus, bet nevarēju atbrīvoties no dīvainas sajūtas.

Pieredze man lika veidot savu aizsardzības lauku, tādēļ nejutu, ka manī vēlas integrēties kādas svešas nelūgtas enerģijas. Bija patiešām jauks lidojums.

Taču tējas ceremonijas laikā atkal sajutu to ledaino enerģiju no sievietes un ieskatoties acīs, skaidri nolasījās astrālā plāna klātbūtne. Tad sāku pētīt vīrieti, kurā daudz vairāk varēja sajust sirds klātbūtni, bet arī bija sajūta, ka viņa griba ir daļēji paralizēta. Viņi abi bija iepazinušies Bali pirms gada un izveidojuši pāra attiecības. Kas man tur nolasījās, kā piemēru pastāstīšu plānotajā ēterā.

Nobeigumā viņi pastāstīja par savu darbošanos, kurā galvenais uzsvars bija uz augu ceremonijām- rape, kombo, u.c.

Šīs nedēļas laikā man bija vairākas tikšanās, kuru laikā sanāca skart šo tēmu, kas īsti notiek pašattīstības lauciņā, un sapratu, ka palīgvielu lietošanas mode iet plašumā. Uz visām nodarbībām, salīdzinot ar Latviju, nāk ļoti daudz jauniešu. Viņi ir vairākumā.

Domājot gan par bērniem un jauniešiem, gan par visiem garīgajiem meklētājiem, sajutu impulsu atkal šo tēmu un visu manu pieredzi attiecībā uz mijiedarbību ar smalko plānu tieši garīgo prakšu sakarā, aktualizēt ēterā. Šoreiz tas būs vēl svarīgāk, jo arī čenelinga kanālus, kas ir man tuvs intruments, masveidā ienāk, , un pašiem kanāliem nemanāmi, nesankcionēti ielaužas svešas enerģijas.

Visu nākamo nedēļu es Patreon kanālā likšu gan savu, gan man rezonējošu informāciju par astrālo būtņu, dēmonisko struktūru integrēšanos cilvēkos. Mērķis- aktualizēt, izglītot, vairot apzinātību un atbildību par ar aci neredzamo, bet katram klātesošo smalko plānu, un! – kas vissvarīgāk, aicināšu šīs zināšanas nest tālāk, bērniem un jauniešiem, kam ir tik interesanti ebay.com pasūtīt sēnītes vai kādus citus palīglīdzekļus un noķert kaifu, sevi pārliecinot, ka tā ir garīgā izaugsme nevis narkotisku vielu lietošana.

Tā kā garīgajā lauciņā Latvijā psihodēlisko augu nelietotāji tiek pat izsmieti kā neveiksminieki un nejēgas, tad šī tēma nav tā pati vienkāršākā, par ko runāt.

Taču būtņu nesankcionēta ielaušanās mūsu laukā nebūt nav saistīta tikai ar garīgajām praksēm. Tā ir saistīta ar visām mūsu dzīves sfērām- tās ir klātesošanas smēķētājiem, alkohola lietotajiem, azartspēļu spēlētājiem, pornofilmu atkarīgajiem, tantras praktizētājiem ar zemu apziņas un vibrāciju līmeni, u.c.

Tātad, tas būs slēgts ēters martā, par kuru paziņošu pāris dienas iepriekš. Būs pieejams ierakstā pēc ētera visiem interesentiem par ziedojumu.

Līdz ēteram, manuprāt, ārkārtīgi svarīgu informāciju likšu savā Patreon kanālā, kur varēsiet uzdot savus jautājumus ēteram. Tur būs arī diskusija un individuāli komentāri.

Pieteikšanās ēteram: https://ej.uz/astralaklatbutne

Pieteikšanās Patreon: patreon.com/SirdsCels

Valodas